Ekonomisti: konservu un griķu pirkšanas histērija beigusies, uzplaukst 'Dari pats' segments
Foto: LETA

Ražošanas apjomu kritums maijā bija gaidāms, bet ekonomistus priecē, ka tas bijis nedaudz mazāks nekā aprīlī. Situācija apstrādes rūpniecībā noteikti ir labāka par pandēmijas sākuma brīža prognozēm. Rūpniecības stiprākais atbalsta punkts bijusi kokapstrāde, savukārt ažiotāža ap zivju konservu, griķu un makaronu pirkšanu ir beigusies, un situācija pārtikas ražošanā pamazām normalizējusies. Jāatgādina, ka šā gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, un to ietekmēja produkcijas apjoma kritums apstrādes rūpniecībā – par 7,4%. Savukārt neliels produkcijas apjoma pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,6% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0,3%.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Maijā Latvijas rūpniecība turpināja izjust Covid-19 izraisītās krīzes negatīvo ietekmi un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izlaides apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 7,4%. Ražošanas apjomu kritums maijā jau bija gaidāms, bet priecē, ka tas bijis nedaudz mazāks nekā aprīlī, kad izlaide saruka par 9%," atzīmē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Kā tas bieži notiek grūtos brīžos, rūpniecības stiprākais atbalsta punkts ir kokapstrāde, kur maijā gada griezumā reģistrēts pat pieaugums par 2,6%. Attaisnojas krīzes sākumposmā izteiktie vērtējumi, ka celtniecība un tai piegādājošās nozares vismaz krīzes sākumposmu varētu pārdzīvot samērā labi. Tālākais ļoti lielā mērā būs atkarīgs no valsts atbalsta pasākumiem, jo ir skaidrs, ka daļa privātā sektora projektu pandēmijas dēļ tiks atlikti," skaidro bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska teic, ka ažiotāža ap zivju konservu, griķu un makaronu pirkšanu ir beigusies, un situācija pārtikas ražošanā pamazām normalizējas, atgriežoties pie pirms vīrusa ražošanas jaudām un pieprasījuma. Tomēr ir arī jomas, kuras uztur jauni paradumi un idejas, piemēram, spēcīgs joprojām ir "Dari pats" (Do It Yourself) segments, kā Latvijā, tā pasaulē iedzīvotājiem vairāk pievēršoties dažādu remontdarbu un mājokļu labiekārtošanas jautājumiem. Attiecīgi ražotāji un tirgotāji, kas piedāvā produkciju šajā jomā – kokmateriālus, furnitūru, apdares krāsas utt., par pieprasījumu nesūdzas. Kamēr visas robežas nav atvērtas un brīva ceļošana ir ierobežota, cilvēki būs ieinteresēti gan sevi nodarbināt mājās, gan radīt tur papildu komfortu un atpūtas iespējas.

"Jūnijā Eiropas vasaras silto saules staru ietīta sāka pamazām atgūties arī eiro zonas lielo valstu apstrādes rūpniecība. Eirozonas iepirkumu menedžeru indeks (PMI) eirozonā liecina, ka noskaņojums apstrādes rūpniecībā turpina uzlaboties, sasniedzot labāko rezultātu kopš februāra, kad koronavīruss tikai sāka izplatīties Eiropā," norāda "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare. PMI aptauju rezultāti liecina, ka jūnijā, kaut gan jau ar mazāku sparu, izlaides apjomi vēl tomēr turpināja sarukt, kā arī bija novērots jauno pasūtījumu samazinājums. Savukārt Eiropas Komisijas uzņēmēju aptaujas dati liecina, ka nākotnes gaidas par saražotajiem apjomiem starp Latvijas uzņēmējiem jūnijā, salīdzinot ar maiju, ir kāpušas, kas vieš cerības par pakāpenisku situācijas normalizēšanos nozarē.

"Kas notiks tālāk, noteiks patēriņš. Ja pārdošanas apjomi atjaunosies, sekos arī apstrādes rūpniecība. Un šobrīd interese par jaunu auto un nekustamā īpašuma iegādi sparīgi atjaunojas, tai skaitā Latvijā. Tā, visticamāk, ļaus izlīdzināt iepriekšējā krituma negatīvo ietekmi, tomēr vīrusa plosīšanās pasaulē liek saglabāt nosvērtību prognozējot tuvākā gada ekonomikas un arī apstrādes rūpniecības perspektīvas. Vīruss joprojām ir galvenais īstermiņa drauds noskaņojumam. Pagaidu ienākumu aizsardzības shēmu izbeigšanās var radīt bažas par patērētāju noskaņojumu un tēriņiem rudenī," rezumē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Laura Stelmaka-Leja papildina, ka maijā apstrādes rūpniecības attīstībā jau otro mēnesi ir jūtama koronavīrusa un valstī noteiktās ārkārtējās situācijas epidēmijas negatīvā ekonomiskā ietekme. Līdzīgi kā kopējā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecības perspektīvas ir neskaidras. Epidēmija būtiski ietekmē pasaules un Latvijas ekonomikas, bet tās ietekmes amplitūda joprojām ir grūti nosakāma. Arī tuvākajos mēnešos apstrādes rūpniecību negatīvi ietekmēs zems ārējais pieprasījums.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor Kokrūpniecība Koronavīruss Covid-19 Apstrādes rūpniecība Ārējā tirdzniecība Centrālās statistikas pārvalde Citadele Eiropas Komisija Ekonomikas ministrija Eksports Latvijas Banka SEB Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form