Ekonomisti: valsts atbalsts gaidāmo cenu kāpumu kompensēt nespēs
Foto: Pixabay

Lielāki izaicinājumi Latvijas ekonomikā gaidāmi šī gada otrajā pusē. Cenas aug straujāk nekā ienākumi, un reālā pirktspēja šogad samazināsies. Šobrīd visvairāk jūtam pārtikas un degvielas cenu kāpumu, taču rudenī ir gaidāms ievērojams siltumenerģijas tarifu kāpums. No valsts puses tiks sniegts atbalsts, taču pilnībā kompensēt cenu kāpumu būs grūti, vērtē ekonomisti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2022. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) ir palielinājies par 5,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. "Šis gads ekonomikā ir sācies ļoti sekmīgi, jo tautsaimniecība paspēja izbaudīt pandēmijas ierobežojumu samazināšanās efektu, bet Krievijas iebrukums Ukrainā šajā laikā to vēl ietekmēja samērā maz. 1. ceturksnī IKP gada griezumā pieauga par 5,9%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 2,2%. Šī izaugsme lielā mērā ir pandēmijas pārvarēšanas rezultāts, par ko liecina arī izaugsmes enerģijas dalījums pa nozarēm ļoti vispārīgā līmenī – ierobežojumu vairāk skartie pakalpojumi gada laikā auga par 6,3%, bet ražojošās nozares par 0,2%," teic bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Tuvākajos mēnešos saglabāsies pietiekami labvēlīgi apstākļi patēriņa pieaugumam, ko lēnām sāks bremzēt inflācijas kāpums. Tas izteiktāk būs jūtams gada beigās, kad sāks pienākt palielinātie mājokļa rēķini. Pagaidām tēriņu potenciālu uzturēs Covid-19 laikā veiktie uzkrājumi, kuru pieaugums jau samazinās, un aizturētais patēriņš," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. "SEB bankas" veiktā aptauja apstiprina, ka iedzīvotāju iespējas uzkrāt sarūk un tie jau sākuši aktīvāk izmantot uzkrājumus tēriņu nodrošināšanai. Krasa patēriņa izmaiņas var ietekmēt arī uzņēmēju noskaņojumu un to investīciju plānus.

Tomēr Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula teic, ka pandēmijas laikā veidojušies uzkrājumi, kā arī valdības atbalsts enerģijas cenu pieauguma ietekmes mazināšanai ļauj stabilizēt mājsaimniecību pirktspēju un patēriņa līmeni. Patērētāju skaitam pamazām piepulcējas (1. ceturksnī gan ar relatīvi mazāku ietekmi) kara dēļ ieceļojušie Ukrainas iedzīvotāji. Tiem ir gan ikdienas patēriņa vajadzības, gan vienreizējas vajadzības, aprīkojot pagaidu mājvietu vai uzsākot darba gaitas Latvijā.

"Citadele bankas" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka pašreizējā situācija ekonomikā gan nav salīdzināma nedz ar 2008. gadu, nedz 2020. gadu. Straujais inflācijas kāpums nozīmē, ka bezizmēra budžeta deficītu laiks tuvojas beigām. Tomēr Latvijas iekšējā ekonomika ir sabalansēta – uzņēmēju, mājsaimniecību un valdības parādu līmenis ir zems, ārējā tirdzniecība pietiekami sabalansēta un kreditēšana tiek finansēta ar iekšējiem resursiem. Tādēļ lielākie riski ir saistīti ar energoresursu piegāžu drošību, kā arī to izmaksām. Tas nozīmē, ka ekonomikā galvenā prioritāte šobrīd ir enerģētiskā drošībā un saprātīga finanšu sloga sadale starp valsti un iedzīvotājiem, ko rada straujais resursu cenu kāpums.

"Lielākie izaicinājumi Latvijas ekonomikai šogad ir augstās cenas un lielā nenoteiktība, tai skaitā attiecībā uz energoresursu importa pieejamību," uzskata "Swedbank" galvenās ekonomistes Latvijā v.i. Agnese Buceniece. Banka prognozē, ka ekonomikas izaugsme turpmākajos ceturkšņos būtiski savārgs. Pāris ceturkšņos gaidāms pat kritums ceturksni pret ceturksni. Kopumā gan ekonomikā saražotais apjoms šogad augs un pārsniegs pagājušā gada līmeni par 1,4%. Neskaidrība un negatīvie riski gan ir augsti, tāpēc ekonomikas attīstības scenārijs var būt arī nelabvēlīgāks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.