Pēteris Strautiņš: Bija labi, būs labi. Taču ne tūlīt


Ekonomisti: valsts atbalsts gaidāmo cenu kāpumu kompensēt nespēs
Foto: LETA

Šis gads ekonomikā ir sācies ļoti sekmīgi, jo tautsaimniecība paspēja izbaudīt pandēmijas ierobežojumu samazināšanās efektu, bet Krievijas iebrukums Ukrainā šajā laikā to vēl ietekmēja samērā maz. 1. ceturksnī IKP gada griezumā pieauga par 5,9%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 2,2%. Šī izaugsme lielā mērā ir pandēmijas pārvarēšanas rezultāts, par ko liecina arī izaugsmes enerģijas dalījums pa nozarēm ļoti vispārīgā līmenī – ierobežojumu vairāk skartie pakalpojumi gada laikā auga par 6,3%, bet ražojošās nozares par 0,2%. Taču tas nav vienīgais izskaidrojums. Preču nozaru vājo rezultātu lielā mērā nosaka siltā ziema, tātad mazāks siltuma patēriņš. Apstrādes rūpniecība, kuras dati patiešām atspoguļo ekonomiskās norises, auga spēcīgi – līdzīgi kā pakalpojumu nozares.

Šobrīd, 2. ceturksnī, IKP līkni uz pretējām pusēm velk divi vareni spēki – ierobežojumu atcelšana un karš Ukrainā. Novērojumi reālajā pasaulē liecina, ka ceturksnis ir sācies ar spēcīgu patēriņa kāpumu. Nemieri pasaulē kaitē tūrismam, taču restorānu nozarei klājas labāk nekā nesenā pagātnē. Nekur nav pazudis milzīgais investīcijām plānotais sabiedriskā sektora finansējums, kaut arī tā pārvēršana fiziskos aktīvos būs izaicinājums izmaksu kāpuma dēļ. Turpinās attīstīties arī mājokļu tirgus – ģeopolitiskās krīzes izraisītais hipotekāro kredītu pieprasījuma kritums ilga vien pāris nedēļas.

Tomēr neseno notikumu ietekme uz ekonomiku kopumā būs negatīva. Ir ļoti ticami, ka IKP ceturkšņa griezumā 2. ceturksnī samazinās, tas var notikt arī 3. ceturksnī. Daļa no problēmas ir tiešie zaudējumi no eksporta uz Krieviju samazināšanās. Pērn gan Latvijā ražoto preču, gan pakalpojumu eksports uz šo valsti bija apmēram viens procents no IKP. Sankciju, transporta un finanšu sadarbības pārtraukšanas dēļ līdz gada vidum šis eksports var tikt zaudēts gandrīz pilnībā. Ir arī novērojama nelabvēlīga ietekme tūrisma pakalpojumu eksportā uz Rietumiem. Šis ir pirmais gads kopš 2011. gada, kad pirktspēja jeb reālās algas samazinās.

Turklāt aug risks, ka Eiropas Savienība un varbūt pat pasaules ekonomika kopumā nonāks recesijā. Tāpēc šogad mēs sagaidām ekonomikas pieaugumu par 1,7% laba gada sākuma ietekmē. Taču atsevišķos ceturkšņos IKP varētu būt mazāks nekā gadu iepriekš. Nākamgad sagaidām pieaugumu par vairāk nekā 3%, pieņemot, ka aktīva karadarbība beidzas līdz šī gada rudenim. Tad ekonomika iegūs gan no stiprāka eksporta pieprasījuma, gan enerģijas cenu krituma, kas ar lielu varbūtību novedīs pie kopējā patēriņa cenu līmeņa samazināšanās nākamā gada 2. pusē.

Šis gads būs grūts, turklāt ne tikai ekonomikā, tāpēc ir jāapbruņojas ar pacietību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.