Foto: VNĪ/Publicitātes

UNESCO Pasaules kultūras mantojuma atjaunošanas programmas ietvaros jaunu elpu ieguvusi Farmācijas muzeja mājvieta Riharda Vāgnera ielā 13, Rīgā.

18. gadsimta rokoko stila ēkai atjaunota ārējā fasāde, logi un ieejas portāls, kā arī ēkas ilgtspējīgai saglabāšanai atjaunota lietus ūdens novadīšanas sistēma, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Restaurācijas darbi tika uzsākti 2020. gada jūnijā un pabeigti pusgada laikā. Būvdarbus veica AS "Būvuzņēmums Restaurators", būvuzraudzību nodrošināja SIA "Būvēlogs Projekti", projekta risinājumus izstrādāja SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" speciālisti.

Kopējais projekta budžets ir 295,2 tūkstoši eiro, līdzekļi piesaistīti no valsts dotācijas programmas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā esošo valsts ēku sakārtošanai.

Farmācijas muzeja ēka atrodas Vecrīgā, paralēli Vaļņu ielai, kuras vienā galā atrodas Galerija "Centrs" un otrā – Līvu laukums, dzīvojamajā namā, kas ir 18. gadsimta arhitektūras piemineklis. 18. gadsimta vidū nams piederēja H. Bolam – šajā laikā ēka arī ieguvusi pašreizējo apjomu. Tās pirmais stāvs izmantots amata meistara darbnīcas vajadzībām, otrais stāvs bijis apdzīvots. 1766. gadā īpašuma vērtība bijusi 4485 Alberta Valsts dālderi.

Ēkas arhitektoniski mākslinieciskajā izpētē secināts, ka ēka būvēta vietā, kur kādreiz bijis Rīdzenes upes krasts, ar ko daļēji izskaidrojama ēkas nevienmērīgā sēšanās gruntsapstākļu dēļ. Gruntsgabals atrodas pilsētas t.s. iekšvaļņu teritorijā, kurā kopš 16. gadsimta tika celtas koka ēkas, bet pēc 1689. gada ugunsgrēka – mūra nami. 17. gadsimta beigās, kad pār Rīdzenes upi tika ierīkoti 6 tilti, apbūve šajā rajonā kļuva intensīvāka. Jau šajā laikā gruntsgabalā atrodas mūra ēka ar trijām logu asīm.

Ēka ir ievērojama ar „Kariešu meistara nama" rokoko portālu un grezno durvju komplektu, kas kā spēcīgs dekoratīvs akcents centrēts ēkas simetrijas asī. Ap 1770. gadu greznā rokoko stila portāla ārdurvis veidojis kokgriezējs J. Meijers, kurš Rīgā ieradies 1761. gadā no Dancigas. Ēku noslēdz augsts, ar holandiešu tipa kārniņiem segts jumts. 19. gadsimtā tajā mitinājies kariešu meistars Goblens. Padomju laikā ēkā bijuši komunālie dzīvokļi.

Šobrīd VNĪ veic fasāžu atjaunošanu vairākām valstiski nozīmīgām ēkām Rīgā – izstāžu zālei "Arsenāls", Ekonomikas ministrijas ēkai Brīvības ielā 55, Veselības ministrijas ēkai Brīvības ielā 72, Tiesībsarga biroja ēkai Baznīcas ielā 25, KNAB ēkas fasādei Citadeles ielā 1, Muitas nama jeb Iekšējā drošības biroja ēkas fasādei Kr. Valdemāra ielā 1A un citām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!