1876. gadā vācu tēlnieks Augusts Folcs atvēra dekoratīvās tēlniecības darbnīcu Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 31 (toreiz – Nikolaja ielā 31), kas šeit atradās līdz Pirmajam pasaules karam un bija vadošais uzņēmums savā nozarē, kurā strādāja talantīgākie dekoratīvās tēlniecības meistari Rīgā.
"Possessor" kopējie ieguldījumi Folca bijušās dekoratīvās tēlniecības darbnīcas kompleksā esošo divu vēsturisko ēku atjaunošanā ir 329 495 eiro. Darbus veica konkursā izvēlēts būvuzņēmējs SIA "Trigone būve". Jāatzīmē, ka ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi tika saskaņots projekts un atbilstoši tam tika veikta vēsturisko detaļu atjaunošana un saglabāšana. Veicot ēkas K. Valdemāra ielā 31B pamatu siltināšanu, pagrabstāva telpā tika konstatētas senas logu velves. Saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, tika atjaunoti divi pagrabstāva logi.
Šobrīd "Possessor" piedāvā iespēju renovētajās ēkās nomāt biroju telpas. Nomai tiek piedāvātas telpas divās atsevišķās ēkās – K. Valdemāra ielā 31A (97,2 m2) un K. Valdemāra ielā 31B (122,4 m2). Biroja telpas ēkā K. Valdemāra ielā 31A ir izvietotas trīs virszemes stāvos un pagrabstāvā. Pieejams slēgts pagalms ar autostāvvietu. Savukārt biroja telpas ēkā K. Valdemāra ielā 31B ir izvietotas divos virszemes stāvos un pagrabstāvā. Nomniekam būs pieejams slēgts pagalms ar autostāvvietu.
Nomas tiesību izsoles sākumcena ir noteikta 9,00/m2 (neskaitot PVN). Nomas maksā ir iekļauta apsaimniekošana, apdrošināšana un nekustamā īpašuma nodoklis. Telpu iznomāšanas termiņš ir 2025. gada 31. augusts.
Folca darbnīcā tapušie rotājumi ir apskatāmi tādos Rīgas arhitektūras pieminekļos kā Latvijas Nacionālās operas (toreiz – Pirmais pilsētas teātris, kas pēc ugunsgrēka tika pilnībā atjaunots un atsāka darboties 1887. gada 1. septembrī) ēkas interjera dekoratīvā apdarē, kas tika uzticēta Folcam, kurš visai operas skatītāju zālei, sākot ar ložām un beidzot ar otrā stāva balkonu un griestiem, veidoja greznu, graciozām "putti" figūriņām, ziedu vītnēm un teātra simboliem (maskām) rotāt, ietvaru, kas šādā izskatā ir saglabājusies līdz mūsdienām. 1888. gadā pretī operas ēkas galvenajai fasādei atklāja Folca darināto strūklaku "Nimfa".
1896. gadā Vecrīgas Rātslaukumā virs artēziskās akas tika uzstādīta Folca veidotā skulptūra "Rolands", kuras labajā rokā bija pacelts zobens, bet kreisā roka atbalstīta uz vairoga ar tajā attēlotu Rīgas pilsētas ģerboni. Rolanda skulptūru līdz Otrā pasaules kara beigām uzskatīja par Rīgas ģeometrisko centru. Pašreiz Folca veidotās Rolanda skulptūras oriģināls atrodas Rīgas Svētā Pētera baznīcā.
1902. gada 14. septembrī sabiedrībai tika atvērta Latvijas Nacionālā teātra (toreiz – Otrā pilsētas teātra) ēka, kuras fasādē izmantoti Folca darbnīcā darinātie klasicisma dekoratīvie elementi. Tēlnieks veidoja skulpturālo dekoru, noformējot galvenās fasādes ieejas durvis, kur uz nelieliem postamentiem ieejas abās pusēs divi vareni Atlanti balsta uz saviem platajiem pleciem teātra ēkas otro stāvu.
1905.gadā tika pabeigta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (toreiz – Rīgas pilsētas mākslas muzeja) ēkas frontona skulpturālā grupa ar tās centrā esošo sengrieķu dievieti Atēnu, kuras kā pilsētu aizgādnes, mākslu un zinātņu aizbildnes tēls īpaši iederas Mākslas muzeja ēkas fasādē. Arī kāpnes, ārējās un iekštelpu kolonnas ir veidojis Folcs.
1905. gadā arī tika pabeigta Latvijas Mākslas akadēmijas (toreiz – Rīgas Biržas komercskolas) ēka, kurai Folcs radīja dekoratīvo ietērpu – kolonnas un kapiteļus, gan pie ēkas ieejas, gan iekštelpās, kā arī visas ēkas plastiskos rotājumus. Skolas ēka tika dēvēta par skaistāko ēku Rīgā.
Plašāk iepazīties ar izcilā Rīgas tēlnieka veikumu Rīgas arhitektūras mantojumā var mākslas zinātnieces Ināras Appenas sarakstītā un "Neputns" izdotā grāmatā "Rīgas tēlnieks Augusts Folcs", kas ir pirmais plašākais pētījums par Folcu, kura veikums ir Rīgas celtņu plastiskā rota aktīvākajā tās būvniecības periodā un bagātākajā sadaļā – historisma un jūgendstila būvēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
