Pēc nepārtikas veikalu atvēršanas tajos iepirkusies vairāk nekā puse (51%) Latvijas iedzīvotāju, turklāt viņi biežāk nekā kaimiņi Lietuvā un Igaunijā iegādājušies ne tikai plānotās preces.
Latvijas iedzīvotāji uz iepirkšanos raugās kā uz atalgojumu par sēdēšanu mājās, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā aptauja.
No tiem, kas jau iepirkušies, 20% norāda, ka iegādājušies gan plānoto, gan vairākas izdevīgas preces, kuras nebiju paredzējuši, vēl 2% atzīst, ka nopirkuši daudz neplānotu lietu, jo nespēja tām paiet garām.
Starp aptaujātajiem 29% iegādājušies tikai nepieciešamās lietas, ko nevarēja nopirkt internetā. Salīdzinoši ar kaimiņvalstīm Latvijas iedzīvotāji iepirkušies impulsīvāk – Lietuvā 35 % un Igaunijā 39% norāda, ka nopirkuši tikai plānotās preces, kuras nevarēja iegādāties attālināti.
Visaktīvāk uz veikaliem iepirkties devušies iedzīvotāji līdz 40 gadu vecumam, savukārt visapdomīgāk jeb pirkuši tikai nepieciešamo – vecāki par 40 gadiem.
44% vēl nav bijuši iepirkties, tomēr 10% no tiem norāda, ka to plāno, kā arī vēl 4% atzīst, iepirkšanās būs kā atalgojums par sēdēšanu mājās, un interesanti, ka šādi visbiežāk atzīst iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem. Lietuvā un Igaunijā iepirkšanos kā atalgojumu par sēdēšanu mājās uztver neliela daļa – pa 1% aptaujāto.
Kopumā pēc visu nepārtikas veikalu atvēršanās Lietuvā iepirkušies 58%, savukārt Igaunijā 59% iedzīvotāju, liecina aptauja.
Cilvēki nekrāj un drošības spilvenu neveido, lai gan finansiāli var atļauties, saka "Citadeles" privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks. Šī iemesla dēļ banka ir izstrādājusi pakalpojumu "Finoterapija" - konsultācijas personīgo finanšu izmantošanai.
Pētījumu aģentūra "Norstat" Baltijas valstu iedzīvotāju aptauju veica jūnijā, katrā valstī aptaujājot vismaz 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
