JRT pārbūves budžetu nesamazinās; naudu apgūs nākamajos gados
Foto: Ansis Starks

"Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) sākuši jaunu iepirkuma procedūru Jaunā Rīgas teātra (JRT) tālākas pārbūves darbu veikšanai. Šogad neapgūtie līdzekļi – 7 miljoni eiro – tika atmaksāti valsts budžetā. Tos valdība pēc saviem ieskatiem novirzījusi citu valsts vajadzību īstenošanai. Projektā paredzēto finansējumu plānots apgūt nākamajos gados atbilstoši JRT pārbūves gaitai, portālu "Delfi" informēja VNĪ.

"Tā kā līgums starp VNĪ un PS "ReRe Būve 1" par JRT pārbūvi ir lauzts, un līgums ar jauno būvnieku paredzams nākamgad, Ministru kabinets lēmis par šogad neizlietotā budžeta novirzīšanu citām valsts vajadzībām. JRT projekta budžets netiks samazināts – to atsāksim apgūt nākamajos gados saskaņā ar teātra pārbūves gaitu," norāda VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

Šobrīd izsludināts jauns iepirkums JRT būvniecībai atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei un teātra vajadzībām paredz īstenot "projektē un būvē" principu – vienotu atbildību teātra pārbūves īstenošanai.

Oktobra vidū VNĪ organizēja sanāksmi, kurā ikvienam potenciālajam interesentam bija iespēja saņemt informāciju saistībā ar jaunā iepirkuma prasībām.

Lai uzlabotu piegādātāju konkurenci un iepirkuma caurspīdību, VNĪ iesniedza iepirkuma nolikumu Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) priekšpārbaudei.

Atbilstoši IUB ieteikumiem, VNĪ precizējis iepirkuma dokumentāciju. Piedāvājumu iesniegšana paredzēta līdz šā gada 5. decembrim. Pēc jauna līguma slēgšanas ar būvnieku darbus pie JRT pārbūves plānots atsākt 2020. gadā.

Jau ziņots, ka VNĪ lēmums par līguma laušanu tika pieņemts, jo "ReRe Būve 1" darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu, tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu uzsākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 14. augustā pieņēma lēmumu par "ReRe Būve 1" prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tajā skaitā būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

Savukārt septembra vidū Ģenerālprokuratūra iesniedza protestu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam, lūdzot minēto lēmumu atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai tās pašas tiesas citam sastāvam.

""RERE Būve 1" prasība neatbilst Civillikumam – civiltiesiska strīda gadījumā būvnieks var prasīt savu peļņas daļu, bet nevis ņemt ķīlā teātri," skaidroja VNĪ juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

"Jau iepriekš saskatījām, ka pieņemtais tiesas lēmums ir procesuāls un balstīts uz "ReRe Būve 1" vienpusēji tiesai sniegtu informāciju. "ReRe Būve 1" Vidzemes priekšpilsētas tiesai iesniedza materiālu 13 sējumu apjomā, tādējādi radot iespaidu par prasības pamatotību. Tik īsā laikā – no materiālu saņemšanas brīža, izskatot tos vienas dienas laikā, nebija iespējams izvērtēt iesniegto materiālu apjomu pēc būtības", iepriekš norādīja Valkers.

Source

DELFI Bizness

Tags

Ģenerālprokuratūra Jaunais Rīgas teātris Ministru kabinets Zaiga Gaile
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form