Kas ir TOP 100 lielākie Latvijas kapitāla uzņēmumi
Foto: DELFI kolāža

Starp lielākajiem vietējā kapitāla uzņēmumiem ir ne tikai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kas ierasti ierindojas Latvijas lielāko un vairāk pelnošo uzņēmumu vidū, ir arī daudzi vietējā privātā kapitāla uzņēmumi, kuri sekmīgi attīstījuši savu biznesu, tostarp izvērsuši darbību ārpus Latvijas robežām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tā secina “Lursoft”, kas apkopojis vietējā kapitāla lielāko uzņēmumu TOP 100. No tiem 61 ir reģistrēts Rīgā, taču aiz galvaspilsētas seko nevis Pierīga, kur izdevīgās infrastruktūras un darbaspēka pieejamības dēļ izvietots liels skaits uzņēmumu, bet gan Kurzeme, kur reģistrēti 15 no TOP 100, tostarp astoņi Liepājā. Pierīga sarakstā seko ar 12 uzņēmumiem.

Šajā sarakstā iekļuvušo uzņēmumu vidējais vecums ir 24 gadi, savukārt jaunākie uzņēmumi ir pirms pieciem gadiem reģistrētie tirgotāji – SIA “Green Motors”, SIA “Ranvus”, SIA “RX Tirdzniecība” un SIA “Akron Baltic”. Desmitā daļa no visiem sarakstā iekļuvušajiem uzņēmumiem reģistrēti 1991.gadā, tostarp, to vidū ir ne tikai valsts vai pašvaldības kapitāla uzņēmumi, bet arī veiksmīgi privātā kapitāla, tā apliecinot, ka arī vietējā kapitāla uzņēmumi sekmīgi spēj pārvarēt šo gadu laikā piedzīvotās krīzes un turpināt attīstību.

Laboratorijām uzrāviens

Saraksta galvgalī līdzās lielākajām valsts kapitālsabiedrībām atrodas 1996.gadā reģistrētais SIA “Mikrotīkls”. Pēdējos divdesmit gadus uzņēmuma apgrozījums ik gadu pakāpeniski palielinājies, pērn tam sasniedzot jau 353,62 milj. eiro. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas 2020. gadā veidojusi 82,4 milj. eiro. Gada laikā uzņēmuma apgrozījums palielinājies par 24,93%.

Iesniegtajā gada pārskatā SIA “Mikrotīkls” norādījis, ka 55 milj. eiro no tā apgrozījuma 2020. gadā veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. eiro – Polijas, 24,4 milj. eiro – Krievijas, 21,8 milj. eiro – Indonēzijas, 21,6 milj. eiro – Čehijas, kā arī citu valstu tirgi. Uzņēmums kopš tā dibināšanas vienādās daļās piederējis diviem īpašniekiem – Arnim Riekstiņam un ASV dzimušajam Džonam Martinam Tallijam, kurš kopš 1995. gada uzturējies Latvijā, saņemot pastāvīgās uzturēšanās atļauju, savukārt šī gada sākumā Saeima otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu par Džona Martina Tallija atzīšanu par Latvijas pilsoni. Oktobra beigās SIA “Mikrotīkls” valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs kļuvis par Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā valdes priekšsēdētāju un prezidentu. Jāatzīmē, ka SIA “Mikrotīkls” līdztekus savai pamatdarbībai aktīvi iesaistās labdarībā, ziedojot, piemēram, Bērnu slimnīcas fondam un arī vairākām Latvijas izglītības iestādēm.

No TOP 100 lielāko Latvijas kapitālu uzņēmumiem apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2019.gadu, palielinājies 63 uzņēmumiem. Visstraujākais apgrozījuma kāpums 2020. gadā reģistrēts SIA “Centrālā Laboratorija”, kas, līdz ar iesaistīšanos Covid-19 testēšanā, savu apgrozījumu dubultojusi. Aizvadītajā gadā laboratorisko izmeklējumu veicējs apgrozīja 31,88 milj. eiro, nopelnīja 11,12 milj. eiro un nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksāja nepilnus 3 milj. eiro. Jānorāda, ka TOP 100 lielāko Latvijas kapitāla uzņēmumu sarakstā iekļuvusi ne tikai AS “Repharm” piederošā SIA “Centrālā Laboratorija”, bet vēl trīs šīs grupas uzņēmumi – AS “Recipe Plus”, AS “Sentor Farm Aptiekas” un AS “Veselības centru apvienība”. Šo četru uzņēmumu kopējais apgrozījums 2020. gadā sasniedza 416,90 milj. eiro, bet peļņa – 38,94 milj. eiro.

Lielākais vietējā kapitāla uzņēmums pēc apgrozījuma 2020. gadā ir AS “Latvenergo”, kam seko iepriekšminētais SIA “Mikrotīkls”, bet trešajā vietā ierindojusies valsts kapitālsabiedrība “Latvijas valsts meži”, rāda “Lursoft” dati.

Puse – tirgotāji

Teju puse no visiem TOP 100 vietējā kapitāla lielākajiem uzņēmumiem pārstāv tirdzniecības sektoru, taču sarakstā pārstāvēts plašs nozaru spektrs sākot no lauksaimniecības, beidzot ar veselības aizsardzību un būvniecību. Lielākais tirdzniecības nozares uzņēmums ar vietējo kapitālu ir SIA “Depo DIY”, rāda “Lursoft” apkopotie dati.

SIA “Depo DIY” atzīst, ka līdera pozīcijas tirgū tam izdevies nostiprināt, pateicoties konkurētspējīgai mazumtirdzniecības koncepcijai, mērķtiecīgai uzņēmuma darbībai, zemo cenu politikai un veiksmīgam mārketingam. Tās iesniegtais gada pārskats rāda, ka, neraugoties uz šīs jomas uzņēmumiem noteiktajiem darbības ierobežojumiem, aizvadītā gada laikā tirgotāja apgrozījums audzis par 6,77%, sasniedzot 266,07 milj. eiro. Augusi arī tirgotāja peļņa, kas pagājušajā gadā bija 16,38 milj. eiro 2020. gadā SIA “DEPO DIY” bija darba devējs 1815 darbiniekiem.
TOP 100 lielākie vietējā kapitāla uzņēmumi 2020. gadā ar darba vietām kopā nodrošināja 53,5 tūkstošus strādājošo. Sešpadsmit uzņēmumos darbinieku skaits pārsniedzis 1000 cilvēkus, savukārt vismaz 100 darbiniekus pagājušajā gadā nodarbinājuši 74 uzņēmumi. Darbinieku skaita līderis ir Rīgas pašvaldībai piederošā SIA “Rīgas satiksme”. Tiesa, pēdējos gados uzņēmumā nodarbināto skaits ir sarucis. Ja 2015.gadā “Rīgas satiksme” bija darba devējs 4135 darbiniekiem, tad pagājušajā gadā – 3762.

Pēc tam, kad SIA “Rīgas satiksme” ilgstoši strādājusi ar zaudējumiem, pēdējos divus gadus uzņēmums noslēdzis ar pozitīvu rezultātu. 2019. gadā tā peļņa bija 7,73 milj. eiro, bet pērn – 0,98 milj. eiro.

“Lursoft” aprēķinājis, ka TOP 100 lielāko vietējā kapitāla uzņēmumu kopējā peļņa 2020.gadā pieauga līdz 642,10 milj. eiro. Gada laikā rādītājs kāpis par 7,79%. Lielākais pelnītājs to vidū pagājušajā gadā bijis AS Latvenergo“, aiz kura seko SIA “Mikrotīkls”.

Lielākie reģionos

Lielākais vietējā kapitāla uzņēmums Kurzemē ir būvkompānija AS “UPB”, kas šogad nosvinējusi jau 30. jubileju kopš dibināšanas. Ceturtajā vietā ierindojies arī AS “UPB” meitas uzņēmums SIA “UPB Nams”. No Kurzemes pilsētām visplašāk TOP 100 lielāko vietējā kapitāla uzņēmumu sarakstā pārstāvēti Liepājas uzņēmumi. Tostarp, līdztekus “UPB” grupas uzņēmumiem, Kurzemes TOP 7 sarakstā ierindojies vēl viens Liepājas uzņēmums – SIA “Tolmets”.

Vidzemes saraksta līderos izvirzījies mazumtirgotājs SIA “Firma Madara 89”, kas 2020.gadā kāpinājis apgrozījumu līdz 163,99 milj. eiro, peļņu līdz 13,45 milj. eiro. Lielāko Latvijas kapitāla uzņēmumu sarakstā SIA “Firma Madara 89” ierindojusies 14. pozīcijā. No TOP 7 lielākajiem vietējā kapitāla uzņēmumiem Vidzemē vairāk nekā puse ir no Valmieras novada, to vidū arī divi būvniecības nozares uzņēmumi – SIA “Aimasa” un SIA “Woltec”. Jāpiebilst, ka būvniecības nozari sarakstā pārstāv arī SIA “Limbažu ceļi”, kam pagājušajā gadā izdevās palielināt apgrozījumu līdz 22,37 milj. eiro, bet peļņu līdz 2,61 milj. eiro.

Zemgalē lielāko vietējā kapitāla uzņēmumu saraksta līderpozīcijās izvirzījušies tirgotāji. To vidū līderis ir SIA “Elagro Trade”, kas pagājušajā gadā uzrādījis gan apgrozījuma, gan arī peļņas kāpumu, kā arī audzis uzņēmuma samaksāto nodokļu apjoms. Otrajā vietā atrodama AS “Virši-A”, kas Latvijas TOP 100 lielāko vietējā kapitāla uzņēmuma sarakstā ierindojas augstajā 12. vietā. Jānorāda, ka šā gada 5. novembrī noslēdzās AS “Virši-A” akciju publiskais piedāvājums, kas sasniedza Latvijas vēsturē rekordlielu investoru skaitu. Publiskā akciju piedāvājuma rezultātā degvielas tirgotājs piesaistīja jaunu kapitālu 7,8 milj. eiro apmērā. Piedāvājumā piedalījās 9979 investori, tostarp 15 institucionālie. 11. novembrī sākta AS “Virši-A” akciju tirdzniecība “Nasdaq Riga Baltijas First North”.

Atšķirībā no pārējiem reģioniem, Latgalē nav tik izteikta viena nozares pārākuma. Lielāko vietējā kapitāla uzņēmuma saraksta pirmajās vietās gan ierindojušies pārtikas ražotāji – AS “Preiļu siers”, kura patiesais labuma guvējs ir Jāzeps Šņepsts, un SIA “Rēzeknes gaļas kombināts”. Kamēr AS “Preiļu siers” pagājušais gads nesis apgrozījuma kritumu, SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” izdevies kāpināt apgrozījumu par 10,74%, tam sasniedzot 50,46 milj. eiro, kā arī pēc tam, kad 2019. gads noslēgts ar zaudējumiem, atkal strādāt ar peļņu.

Lielākais vietējā kapitāla uzņēmums Pierīgā ir jau iepriekšminētais SIA “Depo DIY”, tomēr starp TOP 7 uzņēmumiem tas nebūt nav vienīgais mazumtirdzniecības uzņēmums. Saraksta 4. vietā ierindojies SIA “VITA mārkets”, kam izvērsts plašs “Elvi” un “Alk Outlet” veikalu tīkls visā Latvijas teritorijā. “Lursoft” esošā informācija rāda, ka uzņēmumam šobrīd reģistrētas 94 struktūrvienības. 2020. gadā SIA “VITA mārkets” izdevās kāpināt apgrozījumu līdz 96,94 milj. eiro, bet peļņu līdz 3,3 milj. eiro. Uzņēmums nodarbinājis 815 darbiniekus.

Metodoloģija

Sarakstā iekļauti vietējā kapitāla uzņēmumi, kuru kapitāldaļas 100% apmērā pieder Latvijas uzņēmējiem, un kur u patiesie labuma guvēji ir Latvijas valstspiederīgie. Lai uzņēmums tiktu iekļauts sarakstā, tam 2020.gadā bija jāstrādā ar peļņu, un uz datu atlases brīdi tam nebija apturēta saimnieciskā darbība, izbeigta darbība, uzsākts likvidācijas vai maksātnespējas process.

Sarakstā nav iekļautas akciju sabiedrības, kuras nav sniegušas ziņas par saviem akcionāriem, kā arī norādījušas, ka to patiesos labuma guvējus nav iespējams noskaidrot, kā arī kooperatīvās sabiedrības.

Dati – šā gada 3. novembris.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.