Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, kuru mērķis ir veicināt godīgu konkurenci pašvaldībām piederošu uzņēmumu darbībā.
Kā portālam "Delfi" skaidroja Saeimas preses dienestā, grozījumi konkurences likumā paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence. Likuma izmaiņas attieksies uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, nosakot, ka tām aizliegts diskriminēt tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Tāpat grozījumi paredz Konkurences padomei (KP) deleģēt uzdevumu uzraudzīt, kā iestādes un kapitālsabiedrības ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimā. Plānots, ka izmaiņas, kas ievieš konkurences neitralitātes principu, stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.
"Lai gan pašvaldībām nav aizliegta uzņēmējdarbība, tomēr ir iespējamas situācijas, kad šāda darbība var kropļot konkurenci, kā arī kavēt jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū. Grozījumi Konkurences likumā uzņēmējiem sniegs pārliecību, ka pašvaldībās tiek nodrošināti godīgas konkurences apstākļi," pauda Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Portāls "Delfi" jau ziņojis, ka KP kā būtisku negatīvu tendenci konkurencē pagājušajā gadā cita starpa norādīja arī publisko personu iejaukšanās uzņēmējdarbībā, kavējot tās attīstību. Kopumā KP pērn saņēmusi 63 iesniegumus saistībā ar publisku personu darbību, tostarp konkurences kropļošanu. Kā piemēru Ābrama šeit minēja lauku tūrismu – proti pašvaldības mēdz iejaukties tūrisma nozarē, tādējādi kavējot mazo un vidējo uzņēmumu attīstību.
Kā skaidro Saeimas preses dienests, Konkurences likuma grozījumi attiecas uz gadījumiem, kad tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestāde, kā arī kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, ar savu darbību kavē, ierobežo vai deformē konkurenci. Tie paredz, ka šīs darbības var izpausties kā tirgus dalībnieku diskriminācija, radot tiem atšķirīgus konkurences apstākļus, priekšrocības radīšana tai kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība, kā arī gadījumos, kad tiek veiktas darbības, kuru rezultātā dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrētu tirgu, un tiek apgrūtināta tā potenciālā iekļūšana vai darbība tirgū.
Izmaiņas ļaus KP novērst gadījumus, kad pašvaldības kapitālsabiedrība, piemēram, ierobežo sava konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu un tādējādi to nepamatoti diskriminē, un nodrošina savam pakalpojumam izdevīgākus apstākļus.
Gadījumā, ja attiecīgās iestādes vai kapitālsabiedrības darbība kavēs konkurenci, KP būs jāveic pārrunas, bet, ja to rezultātā neizdosies nodrošināt normu ievērošanu, KP būs tiesīga uzlikt pienākumu novērst konkurences kavējumu. Savukārt, ja pašvaldība šo pienākumu neievēros, tad saskaņā ar likumprojektu KP būs tiesīga piemērot naudas sodu apmērā līdz trim procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
