Latvija joprojām neatbalsta ne Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par mencu zvejas pilnīgu aizliegumu Baltijas jūras austrumu daļā, ne arī EK iecerēto prasību mencu piezveju pastāvīgi uzraudzīt, informē Zemkopības ministrija (ZM).
ZM parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs 14. un 15.oktobrī Luksemburgā piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā izskatīs EK priekšlikumu par pieļaujamās nozvejas apjomiem svarīgākajiem zivju krājumiem Baltijas jūrā 2020.gadā, ko sadalīs kvotās ES dalībvalstīm, kuru zvejnieki zvejo attiecīgajos ūdeņos
Latvija neatbalsta EK priekšlikumu par Baltijas jūras austrumu daļas mencu zvejas pilnīgu aizliegumu, jo ES dalībvalstīm nav paredzēts sniegt nekādas iespējas mīkstināt tā radītās negatīvās sekas zvejniecības nozarei. Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) dotās iespējas jau ir pilnībā izmantotas, un bez EJZF regulējuma izmaiņām lēmuma skartajām valstīm vairs nav pieejams neviens atbalsta pasākums, kas varētu palīdzēt kritiskā situācijā nonākušajiem mencu zvejniekiem.
Turklāt Latvija neatbalsta arī EK iecerēto prasību mencu piezvejas pastāvīgai uzraudzībai, kas paredzētu novērotāju izvietošanu vai novērošanas kameru uzstādīšanu uz visiem citu zivju zvejā iesaistītajiem kuģiem, kas garāki par 12 metriem, pat tajos zvejas apgabalos, kur mencas nav sastopamas.
Jau ziņots, ka Latvija šovasar paudusi bažas par Starptautiskās Jūras pētniecības padomes sagatavoto zinātnisko padomu, kas paredz Baltijas jūras austrumu daļā pilnīgu mencu zvejas aizliegumu un ievērojami samazinātu brētliņu zveju nākamgad. Par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2020.gadā šogad septembrī notika diskusijas arī Baltijas jūras reģionālajā forumā "Baltfish", kas apvieno Baltijas jūras valstu zivsaimniecības pārvaldības iestāžu vadītājus un ekspertus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
