Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi aicinājumu Valsts prezidentam neizsludināt 27. oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu, "Delfi Bizness" informēja organizācijā.
Kā norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas tiesību aktos noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.
"LDDK vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai," saka Meņģelsone.
Darba devēji rosina izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo "minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam".
Neiebilstot minimālās algas pakāpeniskai celšanai Latvijā, LDDK aicina Valsts prezidentu ņemt vērā, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir augstākas, nekā Baltijas reģiona kaimiņvalstīs.
LDDK uzskata, ka minimālās algas palielinājums radīs būtisku slogu atsevišķu nozaru un reģionu darba devējiem. Pēc organizācijā paustā, Latvijā piemērotais diferencētais neapliekamais minimums būtiski ietekmē nodokļu slogu pie atšķirīgiem atalgojuma līmeņiem, kā arī ietekmē bruto un neto attiecību pie vidējās un minimālās algas.
Strauja minimālās algas paaugstināšana, pēc LDDK paustā, rada spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās un palielina darbaspēka izmaksas (virsstundu apmaksa, minimālo VSAOI, darba nespējas lapu apmaksa, dīkstāve).
LDDK arī norāda, ka likumprojekta virzībā nav ņemta vērā līdz šim pastāvošā kārtība un prakse minimālās algas noteikšanā. Proti, atbilstoši Darba likuma 61. panta otrajai daļai minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets. Savukārt Ministru kabineta noteikumi "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība" nosaka, ka sākotnēji priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas noteikšanu izskata Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, pēc tam priekšlikums tiek iesniegts izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē un visbeidzot pēc izskatīšanas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tas tiek izskatīts Ministru kabinetā. Tāpat Labklājības ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju katru gadu izvērtē ekonomisko situāciju valstī un izstrādā priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam.
LDDK uzskata, ka, sākotnēji iesniedzot likumprojektu priekšvēlēšanu laikā un to tālāk virzot aizejošajam Saeimas deputātu sasaukumam, tas pieņemts sasteigti, neiesaistot sociālos partnerus izsvērta un aprēķinos balstīta lēmuma pieņemšanā, īstenojot demokrātisku un visā Eiropā plaši izmantotu konsultāciju mehānismu. Lēmuma pieņemšanas procesā neesot uzklausīti darba devēju iebildumi par konsekvencēm, kādas varētu rasties, enerģētikas krīzes apstākļos radot darba devējiem vēl lielāku papildu slogu.
Tāpat LDDK vērš uzmanību, ka tik būtiska lēmuma pieņemšanā ignorēt sociālos partnerus, kuri "būtībā ir tie, kas rada valsts iekšzemes kopproduktu un ir sociāli atbildīgi pret valsti neprognozējamos apstākļos, saglabāt uzņēmumu un vienlaikus nodrošināt darba vietas", liecina par aizejošā parlamenta deputātu aroganci.
Jau vēstīts, ka Saeima 27. oktobrī, galīgajā lasījumā vienbalsīgi pieņēma grozījumus Darba likumā, paredzot 2023. gadā celt minimālo algu līdz 620 eiro, bet no 2024. gada – līdz 700 eiro.
No 2021. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
