Mazumtirdzniecībai Latvijā – spēcīga izaugsme; cenu kāpums mazinās 'apetīti'
Foto: LETA

2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā pieaudzis par 13,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,2%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 24,4%, autodegvielas mazumtirdzniecība palielinājās par 12,8%. Jāatgādina, ka martā tika atviegloti Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktie drošības pasākumi.

"Turpmāk, patēriņa cenām apsteidzot algu pieaugumu, sagaidāms, ka iedzīvotāji rūpīgāk izvērtēs plānoto pirkumu nepieciešamību un pievērsīs uzmanību cenu zīmēm veikalos, biežāk izvēloties lētākas preces. Taču Latvijas tirdzniecības nozarē kopumā tuvākajos mēnešos krīze nav gaidāma, vidējā Latvijas iedzīvotāja pirktspējai saglabājoties augstā līmenī, noslēdzoties apkures sezonai un samazinoties izdevumiem par mājokli," datus komentē Finanšu ministrija.

Arī Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Vita Skuja prognozē, ka turpmāko situāciju mazumtirdzniecībā ietekmēs pieaugošais cenu līmenis, kas ierobežos iedzīvotāju pirktspēju un attiecīgi arī patēriņu. "Veicot visus nepieciešamos ikmēneša maksājumus, mazāk līdzekļu paliks nepārtikas preču iegādei. Patērētāju konfidences rādītājs martā ir sarucis. Uzņēmēji savos vērtējumos ir drīzāk piesardzīgi un saimnieciskās darbības attīstības prognozes vērtē kā negatīvas. To lielā mērā ietekmē karš Ukrainā un neskaidrās nākotnes attīstības perspektīvas," viņa atzīmē.

Pieprasījums pēc apģērbiem

Salīdzinot ar 2021. gada martu, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 2,5 reizēm), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 63,5%) un metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 40,2%). Apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 17,3%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 2,6%).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 29,5%.

2022. gada martā, salīdzinot ar februāri, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pieauga par 11,0%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,4%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 18,6%, autodegvielas mazumtirdzniecība palielinājās par 11,5%.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, būtiskākais apgrozījuma pieaugums bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 55,6%), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 28,0%) un metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 19,9%). Vislielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 2,9%).

2022. gada martā, salīdzinot ar februāri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, pieauga par 29,7%.

Darba devēji kļūs piesardzīgāki

AS "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka martā atvieglotie Covid-19 ierobežojumi bija viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas veicināja mazumtirdzniecības pieaugumu par 13,2%. Tas deva grūdienu sākt atgūties visam pakalpojumu sektoram. "Neskatoties uz milzīgo cenu kāpumu, autodegvielas noiets palielinājās par 12,8%," viņš uzsver.

"Straujais inflācijas kāpums vēl nav atstājis būtisku ietekmi uz patēriņu, jo enerģijas rēķinu kāpums bija ierobežots gan valsts atbalsta, gan salīdzinoši labvēlīgo laikapstākļu dēļ. Arī algu kāpums saglabājās augstā tempā," piebilst ekonomists.

Viņš prognozē, ka pamazām patēriņam labvēlīgie nosacījumi vājināsies, īpaši straujās inflācijas ietekmē. Nenoteiktības apstākļos darba devēji kļūs piesardzīgāki, paaugstinot darba samaksu. Liela nozīme būs kopējam noskaņojumam ekonomikā. "Taču strauja bremzēšanās varētu izpalikt. Iepriekšējos divos gados iedzīvotāji ir palielinājuši uzkrājumus, kuri darbosies kā patēriņa amortizators. Tendences uzrāda, ka uzkrājumu pieaugums sarūk, bet "SEB bankas" veiktā aptauja norāda, ka iedzīvotāji tos ir sākuši izmantot patēriņa nodrošināšanai. Sarežģītākais posms solās būt gada beigas, kad mājokļa rēķinu segšanai un pārtikas nodrošināšanai nāksies novirzīt vairāk, nekā ierasts. Jau pamanāma un arvien spēcīgāka virzība patēriņā būs vietnēm un produktiem, kas piedāvās zemākas cenas vai atlaides. Pirkumi kļūs daudz izsvērtāki," brīdina Gašpuitis.

Sāk tērēt uzkrājumus

"Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne norāda, ka, neskatoties uz kritumu iedzīvotāju noskaņojumā un augošo cenu nelabvēlīgo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju, mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi uzrādījuši spēcīgu pieaugumu. "Izskatās, ka iedzīvotāji sāk aktīvāk tērēt savus uzkrājumus," viņa atzīmē.

Nasko iepirkšanos mēneša griezumā veicinājusi pandēmijas laikā ieviesto tirdzniecības ierobežojumu atcelšana. Kategorijas, kam novērojams kritums bija mazākumā.

""Swedbank" karšu dati aprīlī uzrāda augšupejošu tendenci iedzīvotāju tēriņos, ko, visticamāk, balsta ne tikai augstākas cenas, bet arī Lieldienu svinības mēneša vidū. Izņemtie skaidrās naudas apjomi atgriezušies pirms-kara līmeni un kopējos karšu maksājumos aprīlī reģistrēts kāpums. "Swedbank" prognozē, ka inflācija šogad pārspēs vidējās algas kāpumu, samazinot vidējā strādājošā pirktspēju. Augošo cenu un lielākas piesardzības rezultātā atsevišķos mēnešos iespējams novērosim kritumu mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos. Augošais cenu līmenis liks lielāku daļu ienākumu novirzīt pirmās nepieciešamības precēm. Tālākais pieprasījums pēc ne-pirmās nepieciešamības precēm būs atkarīgs no iedzīvotāju vēlmes un iespējas tērēt savus uzkrājumus," skaidro ekonomiste.

Jārēķinās ar pirktspējas samazināšanos

Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka mazumtirdzniecība Latvijā ir gana sekmīgi atkopusies no Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, un Krievijas iebrukums Ukrainā pagaidām nav jūtami ietekmējis iedzīvotāju tēriņus. "Protams, pirms gada Latvijas tirdzniecība bija būtiski ierobežota, tādēļ straujš kāpums bija gaidāms. Tomēr trīs gadu laikā kopš 2019. gada marta mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā, neskaitot inflāciju, ir audzis par vairāk nekā 15%, lai arī Latvijas ekonomika šajā laikā ir augusi tikai par 2,5%," viņš norāda.

Zināma loma tirdzniecības straujajā kāpumā, visticamāk, ir bijusi arī palīdzības sniegšanai Ukrainai, piemēram, sporta preču, kas ietver dažādas armijai noderīgas aktīvās atpūtas preces, tirdzniecībai augot par 77%, saka Āboliņš.

"Tirdzniecībai tāpat kā ekonomikai kopumā šobrīd būtisks risks ir straujais cenu kāpums un karš Ukrainā. Labā ziņa ir tā, ka iedzīvotāju ienākumi turpina augt un Covid-19 laikā mājsaimniecībām ir pieauguši uzkrājumi. Arī apkures sezona šobrīd jau beidzas, un līdz aprīļa beigām energoresursu cenu kāpumu kompensēja dažādi valsts atbalsta pasākumi. Kā liecina Latvijas Bankas publicētie maksājumu karšu apgrozījuma dati, iedzīvotāju tēriņi ir turpinājuši strauji augt arī aprīlī, tomēr patērētāju noskaņojums martā ir jūtami pasliktinājies un šobrīd ir tikai nedaudz labāks kā Covid-19 pandēmijas sākumā," situāciju skaidro bankas "Citadele" ekonomists.

Viņš akcentē, ka gada otrajā pusē nenoteiktība Latvijas ekonomikā ir ļoti liela un tirgotājiem ir jārēķinās ar iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos. "Covid-19 ierobežojumu atcelšana nozīmē lielākas iespējas patērēt pakalpojumus, un aprīlī maksājumu karšu datos redzam strauju izdevumu kāpumu dažāda veida atpūtas un izklaides pakalpojumiem, kā arī ceļojumiem. Vienlaikus šobrīd vairākas pilsētas jau ir paziņojušas par ļoti lieliem siltumenerģijas tarifu kāpumiem, un patēriņa cenu pieaugums jau apsteidz ienākumu kāpumu. No valsts puses ir gaidāmi atbalsta pasākumi, taču visu izmaksu kāpumu, visticamāk, nebūs iespējams kompensēt, un teju trešdaļai Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu nav. Tādēļ reālo ienākumu samazinājums nozīmēs nepieciešamību pārskatīt savus tēriņus un gada otrajā pusē nepārtikas preču tirdzniecībā ir iespējams kritums," viņš prognozē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.