Par nepietiekamu notekūdeņu attīrīšanu EK Latvijai izteikusi otro brīdinājumu  (5)

Maija vidū Latvijas amatpersonas dosies uz Briseli, lai mēģinātu pierādīt, ka Latvija tuvākajos gados izdarīs to, ko jau sen prasa komunālo notekūdeņu direktīva, taču jau tagad tiek apsvērts, kā vēl veicināt pieslēgšanos izbūvētajām sistēmām, piemēram, liekot maksāt lielāku dabas resursu nodokli, ziņo "de facto".

Lai netiktu piesārņota vide un apdraudēta cilvēku veselība, no Eiropas fondiem un Latvijas budžetā pēdējos gados ieguldīts vairāk nekā miljards eiro centralizētos ūdenssaimniecības tīklu izveidošanai vai atjaunošanai. Lielākajās apdzīvotajās vietās centralizēti jāsavāc vismaz 98% no visiem notekūdeņiem. Taču 14 pilsētas šo rādītāju aizvien neizpilda un tas bijis iemesls, kādēļ EK uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju.

Vai Latvija spēs izvairīties no tiesāšanās un soda, tas lielā mērā būs pašvaldību rokās, kurām jābūvē vēl jauni tīkli un jāpanāk jau izbūvēto izmantošana, ziņo LTV.

Tieši Ķekavas novadā ir palicis visvairāk darāmā – te pagaidām centralizēti savāc tikai 84 % notekūdeņu. Jūrmalā – par pusotru procentu vairāk (85,4 %). Pārējās 12 kritiku saņēmušās pilsētas ir nedaudz tuvāk mērķim un pārsniedz 90% robežu. Pārmetumi skar arī Olaini, kur problēmas cēlonis ir nespēja pie kopējās sistēmas pieslēgt vienu no rūpnīcām.

EK prasa jau tuvākajos gados sasniegt 98% centralizētu notekūdeņu savākšanu šādās pilsētās (iekavās norādīts esošais rezultāts): Cēsis – 97,9%, Krāslava – 97,2% Rīga – 97,2% Bauska – 97% Limbaži – 96,5% Kuldīga – 96,4% Sigulda – 95,9% Jēkabpils – 93,9% Dobele – 93,7% Saldus – 93,1% Jelgava – 91,4% Mārupe – 90,7% Jūrmala – 85,4% Ķekava – 84%.

EK uzsāktajā pārkāpuma procedūrā pret Latviju izteikusi jau otro brīdinājumu. "Tas nozīmē, ka Eiropas Savienība novērtēs mūsu progresu, jo attiecīgi pārkāpumu skaits ir jau mazāks, nekā tas bija pirmajā brīdinājumā. Bet tik un tā mēs pilnībā nespējam pārņemt šīs direktīvas prasības. Tas nozīmē, ka šobrīd mēs esam snieguši EK paskaidrojumus par to, kāda ir situācija, un kādi ir nākamie soļi, lai mēs šīs nepilnības novērstu, jo Eiropas Savienībai ir jāvērtē arī mūsu apņemšanās un mūsu reālā rīcība," raidījumam atzinis bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Gan Ķekavas, gan Jūrmalas pašvaldības uzskata, ka trīs gados mērķi sasniegs, un viņu dēļ Latvija neiekulsies soda naudās. Gan Jūrmala, gan Ķekava kā iemeslu tam, ka viņiem neveicas tik labi kā pārējiem, minējušas faktu, ka apdzīvotās vietas ir šauras un garumā izstieptas, un tas tīklu ierīkošanu padara gan dārgāku, gan lēnāku. Tai pašā laikā, piemēram, Ķekavā, jau izbūvētajam centralizētajam kanalizācijas vadam vēl nav pieslēgušies aptuveni divi tūkstoši potenciālo klientu.

Mērķa sasniegšanai Ķekava jau tagad vairākām iedzīvotāju grupām līdzfinansē pieslēgumu izveidi. Jūrmala par to vēl domā, norāda raidījums.

Latvijai prasītā sekmība jāpanāk tuvāko divu līdz trīs gadu laikā, atzīmē raidījums, norādot, ka tādēļ ar jau padarīto visticamāk būšot par maz. Soda sankcijas par direktīvu neizpildi var sasniegt pat vairākus tūkstošus eiro par katru kavēto dienu un galu galā veidot miljonus, rezumē raidījums.