Foto: Ernests Dinka, Saeima

Saeima trešdien divās ārkārtas sēdēs vienā dienā kā steidzamus divos lasījumos pieņēma Ministru kabineta otrdien atbalstītos un Saeimā iesniegtos grozījumus Likumā par ostām un Ventspils brīvostas likumā, kas paredz valsts akciju sabiedrības dibināšanu, lai nekavējoties pārņemtu Ventspils ostas pārvaldīšanu no ASV sankciju sarakstā iekļautās Ventspils brīvostas pārvaldes.

Atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ar likumprojektiem iepazinās jau pirms Saeimas ārkārtas sēdes, tāpēc likumprojektu izskatīšana pirmajā lasījumā sākās uzreiz pēc formālas nodošanas komisijai. Saeima arī nolēma tos skatīt kā steidzamus.

Starplaikā starp lasījumiem atbildīgā komisija pēc Saeimas Juridiskā biroja ierosinājuma atbalstīja virkni tehnisku precizējumu.

Starplaikā likumprojektiem tika pievienota arī finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vēstule, ka šiem likuma grozījumiem nav ietekmes uz valsts budžetu, jo debatēs par pirmo lasījumu opozīcijas pārstāvis Armands Krauze (ZZS) norādīja, ka likumprojektiem nav pievienots finanšu ministra atzinums.

Kā norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) komisijā izskatīšanai galīgajam lasījumam atbalstītie priekšlikumi paredz veikt tehniskus precizējumus un nemaina likumprojektu būtību.

Lai gan no likumprojekta par grozījumiem Likumā par ostām izslēgts nosaukums "Ventas osta", reizē noteikts, ka ostas funkcijas veiks Ministru kabineta noteiktā valsts kapitālsabiedrība. Linkaits aģentūrai LETA pastāstīja, ka Ministru kabinets jau ir noteicis, ka ostas funkcijas veiks "Ventas osta".

Ministrs arī skaidroja, ka papildu nauda "Ventas ostas" izveidei no valsts budžeta līdzekļiem nebūs nepieciešama un ka tam tiks pārdalīti līdzekļi no Satiksmes ministrijas iekšējiem resursiem.

Debates par priekšlikumiem otrajā ārkārtas sēdē ievilkās, jo vairāki opozīcijas pārstāvji izmantoja iemeslu, lai politiskajiem pretiniekiem atgādinātu par dažādiem agrāko gadu laikā pieņemtiem lēmumiem un darbību Latvijas politiskajā vidē.

Lielākā daļa ZZS deputātu balsojumos par steidzamību un atbalstu likumprojektiem kopumā pievienojās valdošajai koalīcijai un atbalstīja, savukārt "Saskaņa" izvēlējās taktiku nebalsot par steidzamību un bija pret likumprojektiem kopumā.

Paredzams, ka pieņemtie likumu grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Saeimas debašu sākumā satiksmes ministrs Linkaits uzrunu Saeimai sāka ar atvainošanos, ka jāapgrūtina Saeima vēlreiz jautājumā par Ventspils ostas pārvaldības situāciju un jautājumā, kā ātrāk un apņēmīgāk tikt galā ar ASV sankciju radīto situāciju. Ministrs atgādināja, ka jau pagājušā reizē Saeimai sacījis, ka ar sākotnējām regulējuma izmaiņām var nepietikt.

"Izanalizējot notikumu gaitu, esam secinājuši, ka, lai nodrošinātu Ventspils brīvostā strādājošo uzņēmēju nepārtrauktu darbu, lai nebūtu šaubu par to, ka uz kādu no Ventspils ostā strādājošiem uzņēmējiem tiktu attiecināts sankciju režīms, ir nepieciešamas vēl papildu darbības. Tādēļ mēs arī esam izvēlējušies dibināt jaunu juridisku personu, kas nekādā veidā nebūs saistīta ar ASV sankcijās iekļautajām personām," sacīja Linkaits norādot, ka tā būs kontaktpunkts kuģu aģentiem, termināliem un strādājošajiem uzņēmumiem šajā teritorijā, lai saņemtu ostu maksas, lai veiktu citus maksājumus un būtu brīvi no sankciju ietekmes.

Linkaits sacīja, ka paralēli rit darbs kopā ar Ārlietu ministriju. "Esam pastāvīgā kontaktā ar ASV attiecīgām institūcijām, lai no sankciju datu bāzes izņemtu nosaukumu "Ventspils osta", kas tur ir parādījies, mūsuprāt, nepamatoti. Un tādējādi noņemtu jebkādu satraukumu kuģu aģentiem par iespēju, iebraucot ostā un veicot kravu izkraušanu vai uzkraušanu, nokļūt sankcionēto personu sarakstā," teica satiksmes ministrs.

Jau vēlāk debašu gaitā, atbildot uz deputātu paustajām dažādām bažām, ministrs Linkaits paskaidroja, ka jaunā struktūra Ventspils ostā tiek veidota pilnīgi no jauna un ar jauniem cilvēkiem, lai novērstu jebkādu aizdomu ēnu. Arī saistības no brīvostas pārvaldes tiks pārņemtas, visas atsevišķi rūpīgi izvērtējot.

Debatēs par pirmo lasījumu "Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka Saeimā bija jābūt valdības vadītājam un jāpasaka, ka viņam ir pilna pārliecība, ka pēc šiem grozījumiem ASV noņems sankcijas Ventspils ostai. Ja tā nenotiks, tā būs valdības izgāšanās. Dombrovskis arī norādīja uz paradoksu, ka valdība norāda uz korupcijas risku ostās, kur darbojas tās pašas ieceltie pārstāvji.

ZZS pārstāvis Jānis Vucāns debatēs norādīja, ka ASV iesniegumu par izņemšanu no saraksta izskata 90 dienu laikā. "Jautājums, vai tas ir iesniegts?" sacīja deputāts. Vucāns gan atzina, ka ar grozījumiem nevar kavēties, tāpēc atbalsta gan steidzamību, gan likumprojektus.

Jānis Urbanovičs (S) uzdeva jautājumu satiksmes ministram, vai ASV nesadusmosies uz mums, ka mēs "tā drusku krāpjamies", tikai izkārtni nomainot.

Ivars Zariņš (S) sacīja, ka raudzīsies, lai neturpina ostā darbu tie valsts pārstāvji, kuri tur bija iepriekš un kas pēc valdības teiktā radījuši augstu korupcijas risku. Zariņš arī pauda bažas par iespējamu slēptu privatizāciju, pat ja valdības iesniegtajā likumprojektā bija teikts, ka "Ventas osta" ir neprivatizējama. Uz otru lasījumu Zariņš iesniedza grozījumu, precizējot šo pantu, bet tas neguva ne komisijas, ne Saeimas atbalstu.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits mudināja valdības pārstāvjus aktīvāk strādāt ar partneriem ASV, lai būtu garantija, ka tiešām osta no sankciju saraksta tiks izņemta pēc iespējas ātrāk.

Debatēs Daniels Pavļuts (AP) sacīja, ka nav noslēpums, ka Latvija jau sen nepieciešama ostu reforma un ka gadiem ilgi ir korupcijas problēmas Latvijā un tās ostās. "Krīze ir kā dāvana un iespēja attīrīt valsts pārvaldi no oligarhu ietekmes un sakārtot ostu pārvaldi," sacīja Pavļuts.

Jau ziņots, ka pēc garākas apspriešanas valdības sēdes slēgtajā daļā Ministru kabinets otrdien nolēma dibināt valsts akciju sabiedrību "Ventas osta", kas pārņems Ventspils ostas pārvaldību no līdzšinējās Ventspils brīvostas pārvaldes.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) žurnālistiem skaidroja, ka valdība otrdien pieņēmusi kārtējo no lēmumiem, kas attiecas uz Ventspils ostas saimniecisko darbību, jo valdības vēlme un pienākums ir, neraugoties uz ārējiem apstākļiem, nodrošināt, ka ostā notiek saimnieciskā darbība un ka ir nodrošināts juridisks mehānisms, kā uzņēmējiem ostā un ostas teritorijā strādājošiem industriāliem ražotājiem sadarboties ar Latvijas valsti un tās institūcijām situācijā, kad ir pieņemts ASV lēmums par sankcijām.

"Ventas osta" turpmāk stāsies pie Ventspils brīvostas pārvaldīšanas un būs kā kontaktpunkts uzņēmumiem nomas maksu un ostas maksu veikšanai, un radīs pārliecību, ka pēc 30 dienu pārejas perioda sankciju ieviešanai saimnieciskā darbība Ventspils brīvostas teritorijā netiek pārtraukta, skaidroja ministrs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes sacīja, ka šis lēmums ir ārēju apstākļu iespaidā pieņemts, jo valdībai jārisina situācija, kas radās pēc ASV valdības rīcības, iekļaujot sankciju sarakstā vienu Latvijas pilsoni un četras ar viņu saistītas juridiskas personas, tajā skaitā Ventspils brīvostas pārvalde.

Valdības rīkojumā par "Ventas ostu" teikts, ka kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis ir ilgtspējīgi, atbildīgi un ekonomiski pamatoti nodrošināt Ventspils ostas kā valsts attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgas infrastruktūras pārvaldīšanu, sniedzot un attīstot ostas pakalpojumus, kas ir stratēģiski svarīgi tautsaimniecības konkurētspējai un izaugsmei. Kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 35 000 eiro un Satiksmes ministrija ir kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja.

Valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai līdz 2019. gada 20. decembrim nodrošināt pieteikuma iesniegšanu, lai ierakstītu kapitālsabiedrību komercreģistrā.

Vienlaikus valdība arī izskatīja informatīvo ziņojumu par valsts akciju sabiedrības dibināšanu Ventspils ostas pārvaldīšanai, kā arī attiecīgus grozījumus Likumā par ostām un Ventspils brīvostas likumā.

Ar valdības ierosinātajiem Likuma par ostām grozījumiem paredzēt noteikt, ka Ventspils ostas pārvaldīšanu nodrošinās jaundibinātā valsts akciju sabiedrība "Ventas osta". Šīs sabiedrības galvenais uzdevums būs nodrošināt Ventspils ostas darbības funkcionēšanu, pakalpojumu sniegšanu un nepieciešamo lēmumu pieņemšanu.

Grozījumu likumprojekta anotācijā teikts, ka, ņemot vērā to, ka esošās atvasinātās publiskās personas Ventspils brīvostas pārvaldes īpašumā un valdījumā ir liels apjoms aktīvu (zemes, ēkas, būves, infrastruktūras objekti), kā arī ievērojams saistību apjoms (2019. gadā Ventspils brīvostas pārvaldei bija kredītsaistības 17,6 miljonu eiro apmērā) sagatavotie grozījumi Likumā par ostām un Ventspils brīvostas likumā neparedz Ventspils brīvostas pārvaldes kā juridiskas personas likvidāciju, vai citu tās juridiskās formas maiņu.

Ventspils brīvostas pārvaldes galvenais uzdevums līdz tālākiem lēmumiem būs nodrošināt visas mantas kopuma un finanšu līdzekļu saglabāšanu, un sadarbībā ar jauno valsts akciju sabiedrību "Ventas osta" veikt visas nepieciešamās darbības, lai ekonomiskā aktivitāte Ventspils ostā neapstātos. Ventspils brīvostas pārvaldes darbu nodrošinās ostas valde četru cilvēku sastāvā.

Valdība sola, ka tiks apzinātas visas Ventspils brīvostas pārvaldes saistības, t.sk. ar nomniekiem, pakalpojumu sniedzējiem, kreditoriem, investoriem, valsts un pašvaldības institūcijām, lai noteiktu saistību raksturu, apmēru, pielīgtos apgrūtinājumus u.c.

Šajos konkrētajos apstākļos, kad ir noteiktas ASV OFAC sankcijas pret Ventspils brīvostas pārvaldi, ir jāveic detalizēts saistību novērtējums, jo Ventspils brīvostas pārvaldei, iespējams, ir noslēgtas un spēkā esošas vienošanās ar juridiskajām personām, kuras ir iekļautas sankciju sarakstā, teikts anotācijā.

Līdz ar to vispārējas normas ietveršana normatīvajā aktā par saistību nodošanu vai pārņemšanu, šajā konkrētajā gadījumā būtu pretrunā ar šo normatīvo aktu mērķi nodalīt Ventspils ostas darbību no sankciju sarakstā esošo personu ietekmes.

Ventspils brīvostas pārvaldes valdei būs uzdevums veikt pilnīgu Ventspils brīvostas pārvaldes saistību, mantas un aktīvu apzināšanu, lai piedāvātu Ministru kabinetam un pašvaldībai priekšlikumus tālākām darbībām. Piemēram, nodot saistību, mantu vai aktīvu jaundibinātai kapitālsabiedrībai; nodot to pašvaldībai vai risināt jautājumu par noslēgtās vienošanās izbeigšanu (īpaši gadījumā, ja tiek konstatēts, ka līgums slēgs ar sankciju sarakstā esošu personu vai saistītajām personām).

Šo uzdevumu izpildē būs jāiesaista Ventspils brīvostas pārvaldes valde, jaunās kapitālsabiedrības valde, kā arī valsts un pašvaldības pārstāvji.

Ar šiem likuma grozījumiem netiek mainītas īpašuma tiesības uz ostas teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, līdz ar to atbilstoši Likumam par ostām ostas pārvalde nodrošinās tās valdījumā nodoto valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu pārvaldīšanu atbilstoši noteiktajiem ostas darbības mērķiem.

Jau vēstīts, ka OFAC šogad 9. decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij").

OFAC izdevis Globālo Magņitska vispārējo licenci nr.1, kas paredz 30 dienu periodu, proti, līdz 2020.gada 8.janvārim, lai pabeigtu darījumus ar četrām sankcionētajām juridiskajām personām - Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Attiecībā uz Lembergu šobrīd ir jāpiemēro atturēšanās princips, kura laikā jāsaprot, vai ir tiesisks pamats šos līdzekļus konfiscēt vai piemērot kādas citas sankcijas.

Pagājušā ceturtdienā Saeima vienas dienas laikā steidzamības kārtībā divos lasījumos pieņēma grozījumus Likumā par ostām, pārņemot savā pārziņā Ventspils un Rīgas ostu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!