Tuvākos gados Rīgā varētu piedzīvot 'ilgstpējīgas apbūves olimpiādi'
Foto: DELFI kolāža

Nereti dzirdēts, ka Rīga krietni iepaliek salīdzinājumā ar kaimiņu galvaspilsētām jaunu būvniecības projektu attīstībā, tomēr tuvākajos gados pilsētvide varētu krietni mainīties.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Rīgas panorāmā parādīsies jauna, Ziemeļvalstu arhitektu un attīstītāju īstenota inovatīva un ilgtspējīgai apbūve, kas cels būvniecības kvalitātes un ilgtspējas latiņu, palīdzot Latvijas galvaspilsētai virzīties uz tās nospraustajiem klimatneitralitātes mērķiem, izriet no Ziemeļvalstu attīstītāju stāstītā Ziemeļvalstu - Baltijas valstu biznesa forumā sacītā.

Ieguldīt tagad vai maksāt dubultā vēlāk


"Būvniecības un nekustamā īpašuma sektors kopā rada ap 40% no CO2 izmešu. Lai panāktu videi draudzīgu celtniecības procesu un uzlabotu dzīves kvalitāti, Latvijai ir ko pamācīties no Ziemeļvalstīm attiecībā uz ilgtspējīgu būvniecību, videi draudzīgi materiālu izmantošanu un pārvaldības procesiem," skaidroja VEFRESH inovāciju kustības vadītājs Viesturs Celmiņš, kurš sācis sadarbības projektu ar Olesundas pašvaldību Norvēģijā klimatneitrālas pilsētvides attīstības jomā. Jau tuvākos gados Rīgā varētu būt vērojama "ilgstpējīgas apbūves olimpiāde", Ziemeļvalstu attīstītāju prezentētos projektus raksturoja V. Celmiņš, norādot, ka katrs no tiem cenšas pārsteigt ar jauniem, inovatīviem risinājumiem, kas vērsti uz ekoloģiskās pēdas un klimata pārmaiņu mazināšanu.

Četras Ziemeļvalstis – Zviedrija, Norvēģija, Somija un Dānija – ir vieni no lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā, kuru tiešās investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā saskaņā ar "Lursoft" apkopotajiem datiem 2022. gadā pārsniedza 5,35 miljardus eiro, kas veido 48% no kopējā ārējo tiešo investīciju apjoma Latvijā. Savukārt, pēc Latvijas Bankas datiem, Ziemeļvalstu uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā 2021. gada beigās bija 7,5 miljardi eiro.

Attiecībā uz nākotnes ieguldījumiem Ziemeļvalstu eksperti norāda uz fundamentālajām pārmaiņām nekustamo īpašumu attīstībā un būvniecības jomā, kur ilgstpēja kļūst par dominējošo vadmotīvu. Šo virzību arvien vairāk nosaka Eiropas Savienības nospraustais "Zaļais kurss" un tā ietekmē ieviestais regulējums, kas skars principā visas tautsaimniecības jomas, kā arī finanšu sektora "zaļināšana", kas likt kļūt zaļākiem it visiem tirgus spēlētājiem, kuri vēlēsies piesaistīt ārējo finansējumu saviem projektiem. Drīzumā vairs nebūs runa par kādu atsevišķu ilgstpējīgu būvniecību, bet visiem plānošanas, arhitektūras un būvniecības procesiem būs jāievēro strikti noteikumi, kas būs vērsti uz klimata pārmaiņu novēršanu, secina eksperti. "Šobrīd investoriem ir jāpieņem lēmums, vai ieguldīt papildus resursus ilgtspējā jau tagad, vai arī maksāt par to pašu divtik vai pat trīstik jau tuvākā nākotnē," Rīgā notikušajā konferencē sacīja "Eastnine" Ilgstpējas vadītāja Lilija Kuzmina no Zviedrijas.

Četri projekti, kas mainīs Rīgu tuvākajos gados


Pārmaiņas Centrālās stacijas apkaimē

2020. gadā noslēdzās tirdzniecības centra "Origo" un biznesa centra "Origo One" daudzfunkcionālā projekta izbūve Rīgā, ko attīstīja "Linstow Baltic" (LB), kas specializējas biroju ēku, tirdzniecības centru, viesnīcu un autostāvvietu attīstīšanā. "Linstow Baltic" mātesuzņēmums "Linstow" AS pilnībā pieder norvēģu uzņēmumam "Awilhelmsen" AS. Latvijā tas darbojas kopš 1996. gada.
Tirdzniecības centrs "Origo" un biznesa centrs "Origo One" jau saņēmis augstākos apbalvojumus nozīmīgos būvniecības un ilgtspējas konkursos Latvijā un Baltijā. Projekts saņēmis 1. vietu konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" nominācijā "Jauna sabiedriskā ēka", "Origo" atzīts par labāko tirdzniecības centru Baltijā, saņemot "Baltic Real Estate Awards 2021" balvu u.c. Iegūts BREEAM sertifikāts ar augstāko noslēdzošo vērtējumu starp visiem tirdzniecības centriem Baltijas valstīs un starp biznesa centriem Latvijā.

Turpinot attīstīt savu ieguldījumu portfeli Rīgā, 2021. gadā "Linstow Baltic" grupas uzņēmums iegādājās "Sporta 2" kvartālu, kuru plānots attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi. Projekts koncentrēsies uz ilgtspējīgu risinājumu biroju segmenta attīstību, bet ietvers arī tirdzniecības, pakalpojumu un mājokļu funkcijas, kā arī telpas publiskiem un korporatīviem pasākumiem, restorāniem un kafejnīcām.

Tāpat "Linstow Baltic" grupas uzņēmums sācis jauna, vērienīga biroju kompleksa – "Satekles biznesa centra" – attīstīšanu līdzās Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijai un "Origo One", starp Elizabetes, Ernesta Birznieka-Upīša, Satekles un Dzirnavu ielu. 2021. gada nogalē parakstīts telpu nomas līgums ar "SEB banka", kas, pārceļot savu galveno biroju, kļūs par jaunās ēkas enkurnomnieku. Paredzēts, ka "Satekles biznesa centra" būvniecība tiks sākta 2023. gada pirmajā ceturksnī un atklāšana tiek plānota 2025. gadā.

"The Pine" – pirmā nulles emisijas biroja ēka Baltijā

Ar Baltijas mērogam ambiciozu projektu Rīgas arhitektūrā un būvniecībā jaunu lappusi plāno pāršķirt Zviedrijas nekustamo īpašumu kompānija "Eastnine", kas saņēmusi būvatļauju A klases koka biroja ēkas "The Pine" būvniecībai K. Valdemāra ielā 62. To "Eastnine" plāno attīstīt kā pirmo nulles emisijas biroju ēku Baltijā. Projekta autori ir dāņu "Arrow Architects".

"The Pine" būvniecībā plānots likt uzsvaru uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu kopējā enerģijas apgādē, tostarp saules paneļus uz ēkas jumta. Ēkā plānots plašs un zaļš iekšējais pagalms, vairāk nekā 300 pazemes autostāvvietas un 380 velo novietnes, restorāns, fitnesa klubs, pārtikas veikals. Kopējā plānotās biroju ēkas virszemes platība ir 16,9 tūkst. kvadrātmetru. Biroju ēka tiek plānota saskaņā ar LEED ilgtspējas un WELL labbūtības standartiem. WELL būvniecības standarts ir viena no globālajām reitingu sistēmām, kuras mērķis panākt maksimālu komfortu, lai uzlabotu darbinieku veselību un labsajūtu, veicinot aktīvu dzīvesveidu nomnieku vidū. Praksē tas izpaustos kā vides izbūve, kas, piemēram, veicinātu pārvietošanos pa kāpnēm lifta vietā, kā arī aktivitātes, kas ikdienā aicinātu rūpēties par fizisko un emocionālo labsajūtu.

"Eastnine" akcijas tiek kotētas "Nasdaq" biržā Stokholmā. Tā portfelī ir biroju ēkas Rīgā, Viļņā un Polijā ar kopējo iznomājamo platību 183 tūkst. kvadrātmetru.

Dzīves un publiskās telpas kvalitātes celšana Daugavas krastos

Dāņu "Arrow Architects" piedalījies arī citu Rīgas pilsētvides modernizācijai nozīmīgu projektu izstrādē, palīdzot apgūt Daugavas krastus. Šobrīd strauji uz priekšu virzās "Preses nama kvartāla" 1.kārtas būvniecība Ķīpsalā, ko projektējis "Arhis Arhitekti" birojs ar "Arrow" iesaisti. Šo projektu īsteno "Lords LB Special Fund V", investējot 1.kārtas realizācijā vairāk nekā 120 miljonus eiro.

Tas būs viens no modernākajiem biznesa darījumu centriem Baltijā. Kvartālā līdztekus biroju ēkām attīstīs arī multifunkcionālu centru, kurā atradīsies plašas tirdzniecības un ēdināšanas zonas, fitnesa klubs, medicīnas pakalpojumi, velosipēdu novietne ar remontdarbnīcu, kā arī virszemes autostāvvieta trīs līmeņos. Uz multifunkcionālā centra jumta ieplānota apzaļumota terase, futbola laukums, pielāgojams sporta laukums, kafejnīca un bērnu rotaļlaukums. Jaunais biznesa rajons kļūs par nākotnes Rīgas izglītības, kultūras un finanšu artēriju, kas lepojas ar ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem risinājumiem.

Tāpat pamazām uz priekšu virzās "Arrow Architects" piedāvātais risinājums "Krasta City" apbūvei, ko īsteno nekustamo īpašumu attīstītājs "Hepsor". "Krasta City" plānots kā A klases biznesa biznesa komplekss un publiski pieejama apbūve Daugavas labajā krastā. Plānotajā daudzstāvu apbūvē (līdz 17 stāviem) īpaša uzmanība tiks pievērsta infrastruktūras pieejamības, dzīves telpas kvalitātes, darba vides, videi draudzīgu risinājumu un izmaksu efektivitātes jautājumiem, vienlaikus nodrošinot unikālu atrašanās vietu pilsētas galveno ceļu krustpunktā un skatu uz Daugavu. Projektu plānots īstenot vairākos etapos; pirmo iecerēts pabeigt līdz 2026. gada nogalei.

Pamazām ienāk arī dzīvojamo kvartālu attīstībā

Lielākais virzītājspēks ilgstpējīgas būvniecības laukā Latvijā šobrīd ir tieši komerciālais sektors, ko īsteno privātie attīstītāji, secina Ziemeļvalstu eksperti. Dzīvojamo telpu segmentā pieprasījums pēc ilgstpējīgiem risinājumiem, kas nozīmē augstākas sākotnējās investīcijas, bet ir ekonomiskāki lietošanā, diemžēl pagaidām Latvijā ir ļoti ierobežots, norāda attīstītāji. Tomēr arī šajā segmentā ir gaidāmas pārmaiņas, ko gatavs īstenot somu nekustamo īpašumu attīstītājs YIT.

Tas ir sācis dzīvojamā kvartāla "Mārpagalmi" būvniecība Zemaišu ielā, starp Māras dīķa skvēru un Svētā Alberta baznīcu. Projektā izceltas un saglabātas unikālās Āgenskalna pilsētvides iezīmes un savdabīgā "mazpilsētas sajūta lielpilsētas vidū", kas piešķir šai Rīgas daļai šarmu un pievilcību, kā arī padara to par pieprasītu vietu mājokļa izvēlē. Liela loma kvartāla izveidē piešķirta pagalmiem. Šī arhitektoniskā vienība kļūst par centrālo dzīvojamā kvartāla elementu.

Kvartāla izbūve tiks īstenota vairākās kārtās. 1. kārtā plānots izbūvēt 101 dzīvokli. Attīstītāji ir paredzējuši vairākus ilgtspējīgas būvniecības risinājumus, tostarp zema enerģijas patēriņu, rekuperāciju, lietus ūdens novadīšanu teritorijā esošajā dīķī, elektroauto uzlādes vietas u.c. Līdzīgi risinājumi tiks īstenoti arī YIT plānotā "Kaives kvartāla" izbūvē Dreiliņos. YIT ir Somijas lielākais un viens no nozīmīgākajiem Ziemeļeiropas reģiona būvniecības uzņēmumiem un pilsētvides attīstītājiem. "YIT Latvija" Latvijā nodrošina jaunu daudzdzīvokļu ēku un citu nekustamo īpašumu attīstīšanu un celtniecības pakalpojumu sniegšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.