Foto: F64

Latvijā visu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro, trešdien, 9. decembrī, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Mājokļu departamenta direktors Mārtiņš Auders.

Viņš pastāstīja, ka šāda summa būtu nepieciešama visu ēku - daudzdzīvokļu, privātmāju un arī nedzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Lai šo mērķi sasniegtu, līdz 2030. gadam būtu jāiegulda 5,7 miljardi eiro, līdz 2040. gadam - vēl 5,7 miljardi eiro, bet līdz 2050. gadam - vēl 7,6 miljardi eiro.

Auders piebilda, ka katrā no dekādēm būtu jāatjauno vismaz 4000 daudzdzīvokļu ēku, kā arī 7500 privātmāju. Līdz šim no 2009. gada līdz 2020. gadam ir atjaunotas 1650 ēkas.

"Skaidrs, ka publiskā sektora finansējums šiem mērķiem ir daudzas reizes mazāks, tāpēc būtu jāmeklē citi finansējuma instrumenti, kā arī jāveicina privātā sektora investīciju piesaiste. Līdz šim ar publiskajiem līdzekļiem atjaunoti tikai daži procenti ēku un arī turpmāk ar publiskajiem līdzekļiem varētu atjaunot tikai dažus procentus," sacīja Auders.

Viņš informēja, ka līdz 2027. gadam no publiskā sektora ir plānots 163,125 miljonu eiro finansējums daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, par kuriem būtu iespējams atjaunot aptuveni 400 ēku. Tāpat paredzēts 104,4 miljonu eiro finansējums valsts ēku atjaunošanai. Par šiem līdzekļiem varētu atjaunot 549 473 kvadrātmetrus valsts ēku.

Auders informēja, ka līdz 2027. gadam no publiskā sektora būs pieejami arī 43,5 miljoni eiro rūpniecisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.

Savukārt no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda 36,63 miljoni eiro būs paredzēti daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, un par šiem līdzekļiem varētu atjaunot 150 ēku. Uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai no Atveseļošanas fonda paredzēti 80,586 miljoni eiro.

Komisijas vadītāju Vjačeslavu Dombrovski interesēja, vai visu ēku energoefektivitātes paaugstināšana vispār ir ekonomiski racionāla, vai tas dos gaidītos ieguvumus.

Auders skaidroja, ka, ņemot vērā demogrāfijas tendences, kā arī to, ka daudzas ēkas atrodas reģionos, kur netiek prognozēta apdzīvotības atjaunošanās, aptuveni 30% no ēkām varētu nebūt lietderīgi atjaunot.

Dombrovskis uzsvēra, ka jau iepriekšējo padsmit gadu pieredze liecina, ka ar publisko finansējumu ēku atjaunošanas mērķi nevar sasniegt un tas būtu iespējams tikai tad, ja dzīvokļu īpašnieki ir ar mieru finansēt lielāko daļu no izmaksām. "Šī ideja viņiem ir jāpārdod, taču pagaidām neredzu nopietnu EM motivāciju pārdot šo ideju. Ir nepieciešama daudz proaktīvāka rīcība no EM puses, jo iedzīvotāju aktivitāte ir ļoti zema," viņš sacīja.

Auders piebilda, ka būtiski, lai daudzdzīvokļu ēkās būtu aktīva iedzīvotāju kopiena, kas ir ieinteresēta ēkas uzlabošanā. "Iepriekšējos periodos atvēlētās naudas pat pietrūka, redzam, ka iedzīvotāji ir ieinteresēti ēku atjaunošanā. Būtu nepieciešama arī aktīvāka pašvaldību iesaiste šajā procesā," viņš minēja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!