ES jauno daudzgadu budžetu cer aizlāpīt ar jauniem nodokļiem
Foto: AFP/Scanpix

Eiropas Savienība (ES) pēc Lielbritānijas lēmuma pamest dalībvalstu bloku jauno daudzgadu budžetu 2021. – 2027. gadam cer līdzsvarot ar jauniem fondiem, kas veidotos no nodokļiem digitālo pakalpojumu jomā, kā arī no nodevām par emisijām kvotām un nepārstrādātajiem plastmasas iepakojumiem, trešdien, 2. aprīli, paziņoja Eiropas Komisija (EK).

Tāpat Eiropas Komisija ierosinājusi par 5% samazināt finansējumu kopējai lauksaimniecības politikai un kohēzijai. Savukārt ar jaunu fondu palīdzību tā cer iekasēt 22 miljardus eiro.

Kopumā jaunais daudzgadu budžets, kā iecerējusi EK, būs mērojams 1,28 triljonu eiro apmērā, kas tādējādi veido aptuveni 1,1% no dalībvalstu nacionālā kopprodukta.

"Šā budžeta priekšlikuma kodols ir ES pievienotā vērtība. Mēs aizvien vairāk investējam jomās, kurās dalībvalstis nevar rīkoties katra par sevi vai kur labākus rezultātus dod kopīgs darbs, — vai tā būtu pētniecība vai migrācija, vai robežkontrole, vai aizsardzība. Un mēs aizvien finansējam arī tradicionālas rīcībpolitikas, ko esam pielāgojuši mūsdienu prasībām, piemēram, kopējo lauksaimniecības politiku un kohēzijas politiku, jo mūsu augstie lauksaimniecības produktu standarti un iepalikušu reģionu ekonomiskā attīstība ir izdevīga itin visiem," trešdien sacīja EK komisārs Ginters Etingers, kurš iestādē atbild par budžeta un cilvēkresursu jautājumiem.

Būtisks ierosinātā budžeta jauninājums ir vēl ciešāka saikne starp ES finansējumu un tiesiskumu. "Tiesiskuma ievērošana ir pareizas finanšu pārvaldības un lietderīga ES finansējuma neatņemams priekšnosacījums. Tāpēc Komisija ierosina izveidot jaunu mehānismu, kas ES budžetu aizsargās no finanšu riskiem, kuri saistīti ar dalībvalstīs pastāvošām vispārīgām nepilnībām tiesiskuma jomā," minēts EK paziņojumā presei.

Ierosinātie rīki, kā uzsver EK, Eiropas Savienībai ļautu apturēt, samazināt vai ierobežot piekļuvi ES finansējumam atkarībā no tiesiskuma nepilnību veida, smaguma un mēroga. Šādu lēmumu ierosinātu EK un balsošanā pieņemtu ES Padome.

EK iecerējusi, ka ierosināto jauno pašu resursu grozu veidos: 20 % no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieņēmumiem, 3 % piesaistīšanas likme, kas tiks piemērota jaunajai kopējai konsolidētajai uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei, tā tiks pakāpeniski ieviesta, tiklīdz būs pieņemti attiecīgie tiesību akti, kā arī EK iecerējusi jaunu valsts iemaksu, kas tiktu aprēķināta pēc nereciklētā izlietotā plastmasas iepakojuma apjoma katrā dalībvalstī (0,80 €/kg).

Šie pašu resursi, kā aplēsusi EK, veidos aptuveni 12 % no visa ES budžeta un jaunu prioritāšu finansēšanai varētu dot aptuveni 22 miljardus eiro gadā.

Izvēršot izklāstītos ierosinājumus, EK nākamajās nedēļās sola nākt klajā ar detalizētiem gaidāmo nozarspecifisko finanšu programmu priekšlikumiem.

Pēc tam lēmums par nākamo ES ilgtermiņa budžetu vienbalsīgi un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu būs jāpieņem ES Padomei.

Tags

Eiropas Komisija Eiropas Savienība

Comment Form