FM plāno iekasēt nodokļus no darbībām ar virtuālajām valūtām
Foto: Reuters/Scanpix

Finanšu ministrijai līdz 2018. gada 20. decembrim plāno sagatavot grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai noteiktu kārtību, kā ar nodokli apliek ienākumu no virtuālās valūtas atsavināšanas, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrijā (FM).

Lai nodrošinātu lielāku noteiktību un caurskatāmību finanšu pakalpojumu regulējuma, nodokļu, grāmatvedības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) līdz 2018. gada 20. decembrim būtu jāizstrādā vadlīnijas (skaidrojumu) par esošo finanšu tirgus jomu regulējošo normatīvo aktu attiecināšanu uz sākotnējo virtuālo valūtu piedāvājumu, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2019. gada 31. martam jāizstrādā vadlīnijas par nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanu virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējiem un sākotnējam virtuālo valūtu piedāvājumam un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvā regulējuma piemērošanu virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējiem un sākotnējam virtuālo valūtu piedāvājumam.

Savukārt FM līdz 2018. gada 20. decembrim jāsagatavo grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai noteiktu kārtību, kā ar nodokli apliek ienākumu no virtuālās valūtas atsavināšanas, kā arī kopā ar piektās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas pārņemšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā jānosaka gadījumi, kad virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējiem veicama klientu izpēte, kā arī papildu nosacījumi, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzības un kontroles pienākumu izpildi.

Otrdien, 14. augustā, Ministru kabinetā (MK) tiks izskatīts FM sagatavots informatīvais ziņojums par virtuālo valūtu izmantošanas ieguvumiem un riskiem un tālāko rīcību jomas attīstības veicināšanai un identificēto risku mazināšanai. FM ziņojumā pauž, ka, pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, virtuālās valūtas šobrīd neveido sistēmiskus riskus Latvijas maksājumu sistēmai un finanšu stabilitātei.

Precīzi dati par virtuālo valūtu izmantošanu Eiropas Savienības iedzīvotāju vidū nav pieejami. Tomēr virtuālo valūtu maiņas platformu aktivitātes apsekojuma dati ļauj novērtēt, ka virtuālo valūtu izmantošanas apjomi Eiropā un īpaši Latvijā ir nebūtiski, salīdzinot ar maksājumu skaitu un apjomu eiro valūtā.

Dažās trešās pasaules valstīs ir vērojami mēģinājumi izolēt virtuālo valūtu jomu no tradicionālās finanšu jomas, aizliedzot iegādāties virtuālo valūtu, izmantojot bezskaidro naudu, piemēram, ar norēķinu kartēm. Tas var stimulēt dažādu necaurspīdīgu e-komercijas shēmu rašanos, lai šos ierobežojumus apietu.

Rietumeiropas valstis šobrīd neplāno aizliegt virtuālo valūtu izmantošanu un seko līdzi attīstības tendencēm šajā jomā. Papildus jāņem vērā, ka virtuālo valūtu fenomenam ir globāls mērogs, bāzēts interneta vidē, tādējādi efektīvām darbībām un pretreakcijām ir nepieciešama gan efektīva katras valsts individuālā, gan arī globāla, kā minimums G20 kopīga pieeja. Šā gada martā G20 finanšu ministru un centrālo banku prezidentu sanāksmes laikā tika panākta vienošanās turpināt uzraudzīt virtuālo valūtu industrijas attīstību, vienlaikus nolemjot pie konkrētiem ar regulējumu saistītiem lēmumiem atgriezties vēlākā posmā.

Neskatoties uz to, ka pirmās, 2008. gadā radītās, virtuālās valūtas Bitcoin ideja bija kļūt par globālu un efektīvu maksāšanas līdzekli, šis mērķis līdz šim nav sasniegts. Šobrīd Bitcoin un virkne citu virtuālo valūtu kļuvušas par augsta riska spekulāciju objektu, kuru izmanto vieglas peļņas tīkotāji, tostarp daudzi nepieredzējuši investori ar gaidām par pastāvīgu virtuālās valūtas vērtības pieaugumu. Šādas gaidas nav pamatotas, jo virtuālajām valūtām nav materiāla seguma. To neemitē un negarantē valstu centrālās bankas, un to cenu pret reālo naudu nosaka tikai investoru vēlme tās iegādāties un pārdot, proti, virtuālo valūtu "maiņas kurss" ir ļoti svārstīgs.

Vienlaikus jāņem vērā, ka ar virtuālo valūtu nevar sniegt maksājumu un elektroniskās naudas pakalpojumus. Šie maksājumi netiek aizsargāti un regulēti ar vienotām Eiropas Savienības prasībām maksājumu jomā. Papildus arī valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu līdzekļus aizliegts ieguldīt virtuālās valūtās.

FM uzskata, ka blokķēdes tehnoloģijas izmantošanas un attīstības veicināšanai ir būtiski iegūt konsekventu redzējumu un valsts stratēģiju. Tāpat ir progresīvi jāveido specializēts ietvars, uz kura pamata blokķēdē reģistrētie darījumi tiktu atzīti par leģitīmiem. Jāstimulē IT uzņēmumu izstrādes šajā jomā, tomēr vienlaikus jāmazina iestāžu un banku bieži vien nekorekta šī IT virziena sasaiste ar virtuālajām valūtām un nepamatota ierobežošana.

Lai izvērtētu tehnoloģijas potenciālu uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumu efektivitāti un drošību, ir nepieciešams veicināt tehnoloģijas izmantošanu privātajā sektorā, identificēt barjeras un sagatavot priekšlikumus pasākumiem tehnoloģijas atbalstam, kā arī izveidot ekspertu darba grupu Ekonomikas ministrijas vadībā. Darba grupas viens no uzdevumiem būtu padziļināti izvērtēt iepriekšminētos jautājumus un sagatavot priekšlikumus efektīvai un drošai tehnoloģijas izmantošanai valsts pārvaldē un privātajā sektorā.

Virtuālās valūtas ar lielāko tirgus kapitalizāciju1:

1. Bitcoin (BTC). Tirgus kapitalizācija 105,9 miljardi USD.
2. Ethereum (ETH). Tirgus kapitalizācija 43,3 miljardi USD.
3. Ripple (XRP). Tirgus kapitalizācija 17 miljardi USD.
4. Bitcoin cash (BCH). Tirgus kapitalizācija 11,6 miljardi USD.
5. EOS (EOS). Tirgus kapitalizācija 6,1 miljardi USD.
6. Litecoin (LTC). Tirgus kapitalizācija 4,3 miljardi USD.
7. Stellar (XLM). Tirgus kapitalizācija 3,3 miljardi USD.
8. Cardano (ADA). Tirgus kapitalizācija 3,2 miljardi USD.
9. IOTA (MIOTA). Tirgus kapitalizācija 2,6 miljardi USD.
10. Tether (USDT). Tirgus kapitalizācija 2,6 miljardi USD.

Kopumā virtuālo valūtu biržās ir pieejamas vairāk nekā 1600 virtuālās valūtas, kuru kopējā tirgus kapitalizācija ir 245 miljardi USD.

1 https://coinmarketcap.com/all/views/all/ – 2018. gada 12. jūlija dati

Source

DELFI Bizness

Tags

Bitcoin Ekonomikas ministrija Finanšu ministrija Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) G20 Valsts ieņēmumu dienests
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form