LTRK Saeimas lēmumu salīdzina ar lekšanu bedrē; vērsīsies pie prezidenta
Foto: F64

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicinās Valsts prezidentu Andri Bērziņu neizsludināt normu par valdes locekļu atbildības noteikšana par nodokļu saistībām, portālu "Delfi" informēja LTRK.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeimas apstiprinātais priekšlikums komercsabiedrības valdes locekļiem noteikt personisku materiālu atbildību par uzņēmuma nodokļu saistībām, sagaidāmās tautsaimniecības attīstības kontekstā liek vilkt paralēles ar Imanta Ziedoņa epifānijas vārdiem "Lēksim bedrē, lēksim bedrē, redzēs, kas mūs ārā vilks", sašutumu biedru vārdā pauž LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. 

Viņš pauž nepratni par to, ka priekšlikums atbalstīts, neskatoties uz Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja atzinumiem, ka  tas ir pretrunā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību jēdzienu, un, iespējams, Satversmi.

LTRK uzsver, ka norma ir pretrunā ar vairākiem Satversmes pantiem,  un tā negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi un tautsaimniecības izaugsmi, tāpēc, pretēji prognozētajam, mazināsies valsts budžeta ieņēmumi, kā arī pieaugs reiderisma gadījumi.

Turklāt tas ir vienkārši apejams mehānisms - ieceļot kapitālsabiedrības valdē trešās personas, piemēram, lētticīgus indivīdus, trešo valstu pilsoņus, personas bez pastāvīgiem ienākumiem u.c., klāsta uzņēmēji.  Valsts ieņēmumu dienestam nāksies tērēt administratīvos resursus piedziņas procesu formāli vēršot pret valdes locekļiem, nevis shēmu labuma guvējiem.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone portālam "Delfi" atzīst, ka normas atbalstīšana par spīti darba devēju organizāciju un arī valsts institūciju - Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja - iebildumiem, diemžēl nevairo uzticēšanos pārdomātai valsts politikai. "Faktiski jaunā regulējuma izstrāde vēl ir procesā un vēl arvien nav skaidrības par tā piemērošanu, tomēr lēmums jau ir pieņemts un stāsies spēkā, varētu teikt, jau rīt. Tā nav labas pārvaldības prakse, " viņa saka. Tāpat nepieņemams esot pats princips, ka sodu mehānisms tiek nofiksēts budžeta paketē, paredzot noteiktu ieņēmumu apjomu.  "Tas nozīmē, ka valsts institūcijas būs ieinteresētas piemērot normas to maksimālajā apmērā, tā nodrošinot paredzētos budžeta ieņēmumus," skaidro Menģelsone.

LDDK apsvērs iespēju vērsties gan pie Valsts prezidenta, gan Satversmes tiesā, taču vienlaikus turpinās dialogu ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, jo ir bijusi vienošanās ar LDDK par jaunā regulējuma praktiskās piemērošanas kārtības saskaņošanu.

"Delfi" jau vēstīja, ka Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz, ka no nākamā gada uzņēmumu valdes locekļiem būs noteikta personiska atbildība par nodokļu parādiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.