Eiropas Savienības (ES) fondu apguves lielākie riski saistīti ar veselības aprūpes, dzelzceļa elektrifikācijas un Inčukalna gudrona dīķu attīrīšanas projektiem, otrdien valdību informēja Finanšu ministrija (FM).
FM kā būtiskākos aktuālos riskus ar lielāko finanšu ietekmi minēja trīs.
Viens no tiem ir 152 miljonus eiro vērtais veselības infrastruktūras projekts, kuru finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). FM norāda, ka saistībā ar kavējumiem saņemt Pasaules Bankas (PB) pētījumu ir nobīdes gan tālāku ES fondu investīciju sākšanā veselības nozarē, gan ietekme uz darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteikto sasniedzamo finanšu mērķi līdz 2018. gada beigām.
"Lai nodrošinātu iespējami ātrāko veidu sākt investīcijas, Veselības ministrijai jāizstrādā nepieciešamie nacionālie politikas plānošanas dokumenti, kā arī līdz 2016. gada beigām saistošie Ministru kabineta noteikumi. Tāpat paredzēts iesniegt Eiropas Komisijai (EK) attiecīgus Veselības ministrijas priekšlikumus grozījumiem darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība", lai atbilstoši reālajām iespējām samazinātu gan finanšu mērķi, gan saskaņotu plānotās darbības un sasniedzamos rezultātus," atzina FM.
Tāpat ministrija pauž bažas par 346,6 miljonu eiro Kohēzijas fonda finansējumu dzelzceļa elektrifikācijas projektam. "Pastāv ievērojams risks zaudēt ES finansējumu, ja līdz 2016. gada beigām netiek pieņemti lēmumi par pieejamā finansējuma investēšanu. Plānots, ka valdība šo jautājumu skatīs šādā laika grafikā - šā gada 25. oktobra valdības sēdē tiks iesniegts Satiksmes ministrijas priekšlikums par izmaksu ieguvumu analīzes rezultātā izvēlēto projekta maršrutu, bet šā gada 29. novembra valdības sēdē Satiksmes ministrija iesniegs ES fondu investīciju Ministru kabineta noteikumus, lai 2016. gada novembrī varētu sākt projektu iesniegumu atlasi," pauda FM.
Savukārt saistībā ar Inčukalna gudrona dīķu attīrīšanas projekta pabeigšanu, kas kopumā varētu izmaksāt 53 miljonus eiro, EK apstiprinājusi projekta pabeigšanas iespēju 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros.
FM norādīja - ja projekts netiks pabeigts, Latvija zaudēs 2007.-2013. gada plānošanas perioda ERAF atbalstu 19,3 miljonu eiro apmērā. Tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2016. gada beigām uzdots sniegt valdībai priekšlikumu par finanšu avotiem. Vienlaikus iespējamo risinājumu plānots virzīt kā grozījumus darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība", attiecīgi to saskaņojot arī ar EK.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
