Septiņu mēnešu kopbudžeta pārpalikums - 176,6 miljoni latu  (14)

To noteica pārpalikums valsts konsolidētajā budžetā (126,6 miljoni latu), kā arī pārpalikums pašvaldību budžetā (50 miljoni latu).

Kā uzsver Finanšu ministrija, pateicoties pozitīvai tautsaimniecības attīstībai, labāka nodokļu ieņēmumu izpilde, kā arī augstāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi un lielāks nenodokļu ieņēmumu apjoms nodrošināja valsts konsolidētājā budžetā būtisku pārpalikumu. Savukārt pašvaldību budžetā uzkrātais pārpalikums sarūk aktīvas Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanas rezultātā.

Salīdzinot ar 2011.gada pirmo septiņu mēnešu izpildi, konsolidētā kopbudžeta bilance ir uzlabojusies par 419,9 miljoniem latu. Labus fiskālos rezultātus šā gada jūlijā, kā arī pirmajos septiņos mēnešos kopumā nodrošināja sekmīga nodokļu ieņēmumu izpilde, Eiropas Savienības fondu aizturēto maksājumu saņemšana un ienākumi no dividendēm.

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos valsts konsolidētā budžeta ieņēmumu izpilde veidoja 58% no gada plāna un pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumu izpilde – 65% no gada plāna. Savukārt konsolidētā kopbudžeta izdevumi pieauga par 2,1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, un tie kopumā atbilst šā gada izdevumu plānam.

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos nozīmīgāko konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu daļu - 76%, veidoja nodokļu ieņēmumi. Kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, šā gada janvārī – jūlijā attiecībā pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 13% un kopumā bija 2,505 miljardi latu.

Labi mazumtirdzniecības apgrozījuma rādītāji pozitīvi ietekmēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumus, un tie šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija par 107,6 miljoniem latu lielāki nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Tomēr, ņemot vērā PVN standartlikmes samazinājumu par 1 procentpunktu no šā gada 1.jūlija, tiek prognozēts, ka PVN bruto iemaksu pieauguma temps turpmākajos mēnešos varētu samazināties.

Vidējās darba samaksas un darba ņēmēju skaita pieaugums šā gada pirmajos septiņos mēnešos sekmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālo apdrošināšanas iemaksu palielināšanos attiecīgi par 47 miljoniem latu un 66,1 miljoniem latu, salīdzinot ar 2011.gada pirmajiem septiņiem mēnešiem. Savukārt pieaugums ieņēmumos no uzņēmumu ienākuma nodokļa par 36,5 miljoniem latu atspoguļo labākus uzņēmējdarbības rezultātus. Kopumā labus nodokļu ieņēmumu izpildes rezultātus sekmēja arī nodokļu administrēšanas pasākumu uzlabošanās.

Pašvaldību budžetā, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, šā gada pirmajos septiņos mēnešos saglabājās pārpalikums. Lielākais pārpalikums, kā jau iepriekš novērots, bija Rīgas pilsētas budžetā (22,4 miljoni latu), un tas veidoja gandrīz pusi no kopējā pašvaldību budžeta pārpalikuma. Būtiski atzīmēt, ka jau otro mēnesi pēc kārtas pašvaldību budžetā ir deficīts, kā rezultātā pašvaldību budžetā iepriekšējos mēnešos uzkrātais pārpalikums samazinās. Pārpalikuma samazinājums ir saistīts ar kapitālo izdevumu pieaugumu, kas novērojams kopš šā gada aprīļa, un aktīvu Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanu. Kapitālo izdevumu pieaugums pašvaldību budžetā ir sagaidāms arī turpmākajos mēnešos, taču līdzīgas tendences bija novērojamas arī iepriekšējos gados, norāda FM.

Pašvaldību budžeta ieņēmumi 2012. gada janvārī – jūlijā bija 803 miljoni latu, un salīdzinājumā ar 2011.gada attiecīgo periodu ieņēmumi palielinājās par 3,6%. Kopumā pašvaldību budžeta ieņēmumu attīstības tendences saglabājās nemainīgas, un lielāko pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa labāka izpilde. Savukārt pašvaldību budžeta izdevumi šā gada janvārī – jūlijā bija 753 miljoni latu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga lēnāk nekā ieņēmumi, t.i. par 2,8%.

Analizējot atsevišķas izdevumu pozīcijas, jāsecina, ka salīdzinājumā ar 2011.gada pirmajiem septiņiem mēnešiem šā gada janvārī – jūlijā izdevumi pieauga gandrīz visās kategorijās (precēm un pakalpojumiem, atalgojumam, subsīdijām un dotācijām, kapitālajiem izdevumiem), turpretī izdevumi sociālajiem pabalstiem samazinājās.

Ņemot vērā 2012. gada budžeta grozījumos paredzētos papildu izdevumus, kā arī nodokļu politikas izmaiņas, Finanšu ministrija prognozē, ka vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis 2012.gadā, kas noteikts 1,9% no iekšzemes kopprodukta atbilstoši vienotajai Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai, tiks ievērots.