Foto: F64
Ņemot vērā ierobežotās finanšu iespējas, valdība otrdien vienojusies pagaidām nevirzīt vairākas nodokļu sloga atvieglošanas iniciatīvas, piemēram, paaugstināt neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu, portālam "Delfi" apliecināja Finanšu ministrijā.

Patlaban neapliekamais minimums ir 45 lati mēnesī. FM vēl šā gada pavasarī prezentētais piedāvājums to paredzēja trīs gadu laikā palielināt līdz 90 latiem, bet atvieglojumu no par apgādājamiem no 70 latiem 2014.gadā paaugstināt līdz 75 latiem un 2015.gadā – līdz 90 latiem. Vēlāk valdība kā prioritāru bija nospraudusi virzību uz atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu un ziņojums FM par to bija jāsagatavo līdz septembrim.

Tomēr, ņemot vērā to, ka šī brīža valsts budžeta finanšu iespējas ir ierobežotas, valdībā ir pieņemts lēmums nevirzīt apstiprināšanai tādas nodokļu jomas iniciatīvas, kas valsts budžetā radītu negatīvu fiskālo ietekmi. Valdība otrdien uzdeva atcelt vairākus Ministru kabineta iepriekš dotos uzdevumus nodokļu jomā, kuru ieviešana var radīt negatīvu fiskālu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem nākošajos gados.

Valdība iepriekš bija uzdevusi izvērtēt iespēju kapitāla pieauguma deklarāciju iesniegt tikai reizi gadā, kas 2014.gadā IIN ieņēmumos radītu negatīvu fiskālo ietekmi 14 miljonus latu. Nu šī iecere ir atlikta. Atlikta arī virzība koncepcijai par augstākās izglītības institūcijām piemēroto tiešo nodokļu tiesisko regulējumu, kas paredz grozījumus uzņēmuma ienākuma nodoklī un iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet atvieglojumi augstskolām valsts budžetā papildu prasītu 7,1 miljonu latu.

Valdība arī pagaidām atteikusies izvērtēt izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtībā attiecībā uz jaunajiem transportlīdzekļiem,

Piebremzētas arī ieceres ieviest atvieglotu nosacījumu attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa zaudētajiem parādiem noteikšanu, tai skaitā minētā regulējuma līdzšinējo darbību, un nepieciešamības gadījumā priekšlikumiem atvieglotu nosacījumu piemērošanai. Vienlaikus iepriekš tika plānots izvērtēt iespēju pārskatīt zaudētā parāda vērtības slieksni, pie kura ir nepieciešams tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību.

Pagaidām atlikta tiks arī maijā Finanšu ministrijai un Labklājības ministrijai uzdotais uzdevums izvērtēt ar IIN neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanas modeli, par prioritāru atzīstot atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu, liecina valdības protokols.

Tāpat netiek plānots pašlaik virzīt arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu 2012.gadam plānā uzdevumus nodokļu jomā, kas ir ar negatīvu fiskālo ietekmi 2013.-2015.gadā. Minēto jautājumu tālāka virzība būs iespējama vidējā termiņā, uzlabojoties valsts budžeta fiskālajām iespējām, norāda FM.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers portālam "Delfi" uzsvēra, ka neatkarīgi no valdības nostājas, sociālie partneri neatkāpsies no saviem priekšlikumiem. Arodbiedrības tupina uzstāt, ka neapliekamais minimums jau no nākamā gada ir jāpalielina līdz 90 latiem, jo "ja tik braši varēja līdz šim visu samazināt, jāsāk arī palielināt," sacīja Krīgers.

Arodbiedrības arī neplāno atkāpties no priekšlikuma palielināt atvieglojumu par apgādājamo un diskusijas turpinās gan valdībā, kad tiks lemts par nākamā gada budžetu, gan pēc tam Saeimā, solīja arodbiedrību līderis.

Valdība jau iepriekš nolēma, ka no nākamā gada IIN likme no pašreizējiem 25% tiks samazināta līdz 24%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!