Andris Vilks
Foto: LETA



Zemo nodokļu dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai, tāpēc nepieciešama publiska diskusija par to, kādu ceļu Latvijai izvēlēties, proti, vai nepieciešams celt nodokļus, ceturtdien publikācijā laikrakstā "Latvijas Avīze" norāda finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Viņš atzīmē, ka Nodokļu sloga un kopējo valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās ir viens no būtiskākajiem Latvijas fiskālās politikas izaicinājumiem, tāpēc jau tuvākajā nākotnē politiķiem, kas tiks ievēlēti 12. Saeimā, būs nepieciešams izšķirties - vai šādu tendenci atzīt par vēlamu vai arī veikt korekcijas nodokļu politikā.

Ministrs norāda, ka Latvijā nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu (IKP) tuvākajos gados var nokristies pat līdz 25%, kas būtu zemākais līmenis Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji šis rādītājs ir 40%. Zemais nodokļu īpatsvars pret IKP ir ļoti aktuāls jautājums pat pie arvien labākas nodokļu maksāšanas disciplīnas un Valsts ieņēmumu dienesta darbības, jo nozaru ministrijas īpaši priekšvēlēšanu laikā vēlas aizvien lielāku līdzekļu piešķiršanu vairākās jomās.

"Pie tik zema nodokļu sloga kļūst neiespējami salīdzināt sabiedriskos pakalpojumus un sociālo palīdzību Latvijā un citās ES valstīs. Par katru no šādiem salīdzinājumiem mums nāksies nopūsties un konstatēt, ka Eiropas līmeņa valdības pakalpojumi un sociālais atbalsts mums nav pa kabatai," norāda Vilks.

"Esmu pārliecināts, ka tuvākajos gados (pie sakarīgas un nepopulistiskas valdības kombinācijas) darbaspēka nodokļiem būs lejupejoša virzība. Taču, mazinot darbaspēka nodokļus, tie ir jākompensē, lai vismaz esošajā līmenī varētu nodrošināt valsts funkcijas mūsu iedzīvotājiem. Protams, ka var palikt pie esošās situācijas, bet tad es aicinātu savus kolēģus ministrus nesniegt pieprasījumus pēc papildu finansējuma. Taču diez vai tas notiks, jo vajadzības bieži vien ir arī pamatotas," raksta ministrs.

Viņš atzīmē, ka Finanšu ministrija neplāno rosināt diskusiju par kompensējošiem priekšlikumiem, piemēram, patēriņa nodokļu likmju izmaiņām, uzsverot, ka šī valdība nerosinās nodokļu pārskatīšanu. "Tomēr, īstenojot apņemšanos par darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu tuvākajos gados, ir paredzams kopējo nodokļu ieņēmumu kritums attiecībā pret IKP. Tas savukārt aktualizēs diskusiju par kompensējošiem pasākumiem, jo papildu resursi, kas būtu paredzēti valsts funkciju finansēšanai, kļūs ierobežotāki," atzīmē Vilks.

Pasaules bankas "Doing Business 2014" pētījums liecina, ka kopējā nodokļu likme Latvijā ir 35,9%, kas ir vienpadsmitais zemākais rādītājs ES un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs. Nodokļu likme Latvijā ir vismazākā arī Baltijas valstu starpā. Tāpat tā ir arī zemāka par vidējo ES un EBTA valstu rādītāju (41,1%), kā arī par vidējo rādītāju pasaulē (43,1%).

Pētījumā kopējo nodokļu likmi Latvijā veido 4,9% uzņēmumu ienākuma nodokļa daļa, 27,3% darbaspēka nodoklis, savukārt 3,7% ir pārējie nodokļi. Veicamo maksājumu daudzums Latvijā ir viens no mazākajiem Eiropā - tikai septiņi maksājumi. Jāatzīmē, ka tik mazs maksājumu skaits citur ES ir vien Igaunijai, Francijai un Maltai, bet vidēji pasaulē šis maksājumu skaits sasniedz pat 26,7.

Vilks norāda, ka šie skaitļi salīdzinājumā ar Eiropu un pārējo pasauli norāda uz to, ka Latvijas uzņēmēji nodokļos samaksā ievērojami mazāk un attiecīgi lielāku daļu ir spējīgi novirzīt sava biznesa tālākai attīstīšanai vai dividenžu izmaksai. Tomēr izdarīt viennozīmīgus secinājumus tikai no šī viena indikatora nevajadzētu, jo valstīs atšķiras gan ekonomiskie cikli (tādējādi arī peļņas cikli), gan darbaspēka nodokļu sadalījums starp darba devēju un ņēmēju, uzkrātais kapitāls, gan citi aspekti.

Ir saprotams, ka nozaru ministrijām ir ārkārtīgi daudz prioritāšu, kas jāfinansē no valsts budžeta. Taču vienlaikus valstī ir noteikta virzība uz zemāku nodokļu slogu, jo mēs esam eirozonas valsts, tāpēc būs jāpieņem lēmums, vai šī tendence ir jāsaglabā, rēķinoties, ka finansējuma iespējas atbilstoši dažādām prioritātēm būs ierobežotas, atzīmē ministrs.

"Turoties pie jau iepriekš minētās tendences, politiķiem būs jādomā par korekcijām. Tāpēc jau tagad ir ļoti svarīgi sākt publisku diskusiju, uzklausot arī uzņēmēju organizāciju viedokļus - kādu ceļu Latvija ir gatava iet, domājot par nodokļu slogu, valsts prioritāšu nodrošināšanu un labklājības celšanu?," rezumē ministrs.

Source

DELFI Bizness

Tags

Andris Vilks (Vienotība) Baltija Eiropa Finanšu ministrija Francija Igaunija Ir (žurnāls) Latvijas Avīze Pasaules banka
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form