Foto: EPA/Scanpix/LETA

Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda otrdien, 10. martā, sacīja, ka Eiropa riskē saņemt ekonomisko šoku, kas līdzvērtīgs globālajai finanšu krīzei, kas sākās 2008. gadā, ja vien valstu vadītāji steidzami nereaģēs uz koronavīrusa uzliesmojumu, ziņo "Bloomberg".

Lagarda vēlu otrdienas vakarā konferences zvanā ar Eiropas Savienības līderiem sacījusi, ka bez saskaņotas rīcības Eiropa "piedzīvos scenāriju, kas daudziem atgādinās 2008. gada finanšu krīzi", norādījis cilvēks, kas pazīstams ar viņas komentāriem. Pareizi reaģējot, šoks, iespējams, izrādīsies īslaicīgs, viņa piebildusi.

Lagarda sacījusi, ka ECB amatpersonas izskata visus iespējamos instrumentus, lai ceturtdien pieņemtu lēmumu. Runa bijusi par pasākumiem, lai nodrošinātu "īpaši lētu" finansējumu un nodrošinātu likviditāti un kredītu pieejamību, sacījusi persona, kas atteicās tikt identificēta, jo zvans bijis privāts.

Reālā laika karte ar "Covid-19" izplatību pieejama Pasaules veselības organizācijas mājas lapā šeit.

Vienlaikus Lagarda uzsvēra, ka centrālās bankas pasākumi var darboties tikai tad, ja valdības pievienos arī savus spēkus, veicot pasākumus, lai nodrošinātu, ka bankas turpina kreditēt uzņēmumus skartajos apgabalos, sacīja persona. ECB pārstāvis savukārt atteicās izteikumus komentēt.

Lagarda runājusi vairākas stundas pirms Anglijas centrālā banka veica ārkārtas pasākumus. Tā trešdienas rītā paziņoja par procentu likmju samazināšanu par 50 bāzes punktiem apvienojumā ar pasākumiem, kas palīdz saglabāt kredītu plūsmu, un paziņoja, ka tai joprojām ir vairāki politikas rīki, ja nepieciešams.

Anglijas centrālās bankas vadītājs Marks Kernijs (Mark Carney) pievienojās Lagardas viedoklim, sakot, ka pareiza reakcija palīdzētu novērst globālo lejupslīdi. "Nav iemesla, lai šis šoks pārvērstos 2008. gada pieredzē, kas ir zaudēta desmitgade daudzās ekonomikās," viņš sacīja.

Ekonomisti uzskata, ka ECB iespējas iekļauj esošo programmu versiju, piedāvājot ilgtermiņa aizdevumus bankām ar potenciāli negatīvām procentu likmēm - tas nozīmē, ka ECB būtibā maksās par to, lai bankas aizņemas naudu, ja tās aizdos naudu uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Šo instrumentu varētu izmantot, lai veicinātu aizdevumu izsniegšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai novērstu naudas plūsmu apstāšanos, ja vīruss ietekmē to piegādes ķēdes, tēriņus u.tml.

Lagardas vēstījums kalpo gan kā nopietns brīdinājums, gan kā dramatisks lūgums varas iestādēm pastiprināt centienus, lai novērstu vīrusa iekļūšanu Eiropā ekonomikas lejupslīdes laikā. Pat pirms uzliesmojuma ECB amatpersonas vairākkārt bija aicinājušas valdības palielināt valsts izdevumus, jo monetārie instrumenti ir sasnieguši savas ietekmes robežas.

HSBC ekonomists Saimons Velss sacīja, ka "ņemot vērā šo traucējumu, mēs uzskatām, ka eirozonas lejupslīde izskatās neizbēgama".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!