Foto: Reuters/Scanpix
Referendums par Grieķijas un kreditoru vienošanos būs grieķu tautas izvēle par palikšanu eirozonā, pirmdien emocionālā runā sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

"Aicinu balsot "jā", aicinu balsot par palikšanu eirozonā," teica EK prezidents.

Tāpat EK preses konferencē Junkers atklāja, ka Grieķijas parādu krīzes jautājumā jūtas nodots. Viņš esot darījis visu iespējamo, lai vienošanos tomēr panāktu, bet galu galā no Grieķijas saņēmis vien nodevību, Junkera teikto citē britu raidsabiedrība BBC.

Grieķija, kā uzskata Junkers, lemjot par referenduma rīkošanu, vienpusēji pārtraukusi sarunas ar aizdevējiem. "Balsojums pret vienošanos ar aizdevējiem nozīmētu, ka Grieķija balso par teikšanu "nē" Eiropai," uzsvēra komisārs.

Jau vēstīts, ka Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs uzrunā tautai svētdienas vakarā paziņoja, ka Grieķijā pirmdien tiks slēgtas bankas un noteikti ierobežojumi noguldījumu izņemšanai.

Viņš sacīja, ka to rekomendējusi Grieķijas centrālā banka, jo starptautiskie kreditori sestdien atteikušies pagarināt aizdevuma programmu, bet Eiropas Centrālā banka (ECB) svētdien nav palielinājusi ārkārtas finanšu palīdzību Grieķijas bankām.

"Grieķijas valdības lūguma īslaicīgi pagarināt [aizdevuma] programmu [noraidīšana] bija, pēc Eiropas standartiem, bezprecedenta rīcība, apšaubot suverēnas tautas tiesības pieņemt lēmumus," uzsvēra Ciprs,

"Šis lēmums izraisīja to, ka ECB šodien nolēma ierobežot finanšu līdzekļu apmēru, kas pieejams Grieķijas bankām, tāpēc Grieķijas centrālā banka bija spiesta rekomendēt noteikt brīvdienu bankām un ierobežojumus [naudas] izņemšanai no bankām," sacīja Grieķijas premjers.

Ciprs uzsvēra, ka "cilvēku noguldījumi ir drošībā, pilnīgā drošībā", un neesot apdraudēta arī algu un pensiju izmaksa.

"Pret jebkādām grūtībām, kas var rasties, ir jāizturas mierīgi. Jo mierīgāki mēs būsim, jo drīzāk mēs tiksim pāri šai situācijai ," viņš norādīja.

Grieķijas premjers piebilda, ka viņš atkal ir lūdzis "pagarināt [aizdevuma programmu] - šoreiz Eiropadomes prezidentam un [pārējo] 18 eiro zonas valstu līderiem, kā arī ECB, [Eiropas] Komisijas un Eiropas Parlamenta vadītājiem".

"Es sagaidu, ka viņi nekavējoties atbildēs, jo tas ir fundamentāls demokrātijas jautājums. Viņi ir vienīgie, kas var pēc iespējas ātrāk, pat šovakar, atcelt eiro grupas lēmumu un atļaut ECB atjaunot finanšu plūsmu bankām," sacīja Ciprs.

Runas noslēgumā viņš teica, ka "šajās izšķirīgajās stundās" nedrīkst ļaut bailēm sevi uzveikt, "mēs tiksim tam pāri. Grieķu pašcieņa šantāžas un netaisnības priekšā nosūtīs cerības un lepnuma vēstījumu visai Eiropai".

Jau ziņots, ka eiro zonas valstu finanšu ministri sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30. jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5. jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai.

Starptautiskie aizdevēji piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai šajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas.

Svētdien ECB nolēma nepalielināt ārkārtas finanšu palīdzību Grieķijas bankām, bet saglabāt to esošajā līmenī.

Pēdējā laikā Grieķijas iedzīvotāji masveidā izņem naudu no bankām. Lielākajā daļā bankomātu nav naudas, bet pie tiem, kuros tā ir, veidojas lielas rindas.

Grieķijai ir nepieciešami finanšu līdzekļi, jo otrdien, 30. jūnijā, tai jāatmaksā 1,6 miljardi eiro Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).

Ja Grieķija kļūs maksātnespējīga, tiek pieļauta iespēja, ka tai būs jāatstāj eiro zona.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!