Foto: Eiropas Parlaments/Publicitātes foto

Lai Covid-19 ierobežojumu laikā nodrošinātu Eiropas Parlamenta (EP) sanāksmju tulkojumu latviešu valodā, Rīgā darbu sācis mutiskās tulkošanas mezgls. Pašlaik tas nodrošina tikai tulkošanu uz un no latviešu valodas, taču pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas varētu uzņemt arī tulkus no Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas.

Tulkošanas mezglu ("hub") Rīgā izveidojis EP Konferenču loģistikas un mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts (DG LINC), kura pārziņā ir ES sanāksmju tulkošana – sākot no plenārsēdēm visās 24 ES valodās līdz preses konferencēm nelielā skaitā valodu, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Rīgas mezglā ārštata tulki tulko sanāksmes, kas notiek Briselē. Pandēmijas laikā ārštata tulku darbs Briselē ir apgrūtināts gan ceļošanas ierobežojumu dēļ, gan tāpēc, ka sociālās distancēšanās noteikumu dēļ katram tulkam jāatrodas savā kabīnē (parasti katrā kabīnē atrodas trīs vienas valodas tulki). Tas nozīmē, ka vienā sanāksmju zālē iespējams nodrošināt tulkojumu mazākā valodu skaitā nekā normālos apstākļos. Tulkošanas mezgli dalībvalstīs ļauj nodrošināt tulkojumu EP deputātiem un ievērot daudzvalodības principu. Šādi mezgli izveidoti Rīgā, Ļubļanā, Vīnē un Londonā.

Foto: Eiropas Parlaments/Publicitātes foto

"Daudzvalodība ir Eiropas demokrātijas stūrakmens, kur attieksme pret visām valodām ir vienāda. Mēs esam īpaši lepni, ka varam piedāvāt tulkojumu retāk izmantotajās valodās. Kopā 11 valodas pievienojās Eiropas Savienības oficiālo valodu saimei pēc ES paplašināšanās 2004. gadā. Esmu ļoti gandarīta, ka sarežģītajos apstākļos šis risinājums mums ir pieejams. Tas ļauj uzturēt daudzvalodības principu, kas vieno eiropiešus ar Parlamentu Briselē un ļauj tiem dzimtajā valodā sekot līdzi viņu ikdienas dzīvē svarīgiem notikumiem," norāda DG LINC ģenerāldirektore Agņeška Valtere - Dropa.

Daudzvalodība ir noteikta Eiropas Savienības līgumos un atspoguļo Eiropas Savienības kultūru un valodu daudzveidību. Pateicoties daudzvalodībai, Eiropas Savienības iestādes ir pieejamākas un pārredzamākas visiem Savienības iedzīvotājiem, un šim apstāklim ir būtiska nozīme ES demokrātiskās sistēmas nodrošināšanā, norāda Krastiņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!