Eiropas Parlaments ir uzsvēris, ka Eiropas Savienībai kā vienai no pasaules līderēm kopā ar pārējām ekonomiski spēcīgākajām valstīm jācenšas panākt, lai pēc iespējas drīzāk, taču ne vēlāk kā 2050. gadā, tiktu sasniegts SEG neto emisiju nulles līmenis. Savukārt 2020. gada 15. janvāra rezolūcijā par Eiropas zaļo kursu Eiropas Parlaments pieprasa nepieciešamo pāreju uz klimatneitralitāti īstenot, vēlākais, līdz 2050. gadam.
Mērķis ir ļoti ambiciozs, un to sasniegt nebūs viegli. Lai izpildītu noteikto mērķi, paies vēl gadu desmiti, taču, izjūtot klimata pārmaiņas, jau šodien nāksies pielāgoties globālajai sasilšanai.
Lai arī pastāv centieni samazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām, tās jau tagad Eiropā rada un arī turpmāk radīs ievērojamu slodzi, tāpēc ir būtiski pastiprināt centienus, uzlabot spēju pielāgoties, stiprināt noturību un mazināt neaizsargātību, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, kuros jau ir paredzēti konkrēti klimata adaptācijas mērķi. Šajā sakarā ir būtiski izstrādāt un īstenot pielāgošanās stratēģijas un plānus.
Pielāgošanās klimata pārmaiņām nozīmē piemērošanos faktiskajam vai gaidāmajam klimatam un tā ietekmei. Antropogēnās sistēmās pielāgošanās mērķis ir mazināt vai novērst kaitējumu vai arī izmantot labvēlīgas iespējas.
Eiropas Savienības Klimatadaptācijas stratēģija
Globāli siltumnīcefekta gāzu emisijas daudzums joprojām pieaug. Pastāv apņemšanās līdz 2050. gadam globālā mērogā samazināt emisijas līdz nullei, taču siltumnīcefekta gāzu koncentrācija turpmākajās desmitgadēs atmosfērā turpinās paaugstināties, līdz ar to vidējā temperatūra globāli palielināsies.
Pielāgošanās klimata pārmaiņām nozīmē darbības, lai sagatavotos un piemērotos gan esošajām klimata pārmaiņu ietekmēm, gan prognozētu to ietekmi nākotnē.
Tāpēc Eiropas Komisija 2021. gada 24. februārī pieņēma jaunu ES Klimatadaptācijas stratēģiju, kas ir viena no Eiropas zaļā kursa (European Green Deal) galvenajiem elementiem, un tās mērķis ir paaugstināt un paātrināt Eiropas Savienības pūles, lai saglabātu dabu, cilvēkus, visu dzīvo radību no neizbēgamas klimata pārmaiņu ietekmes.
Klimata pārmaiņu ietekme Eiropā
Boreālais reģions (kartē - tumši zilās teritorijas) |
Latvija ietilpst boreālajā reģionā, kur galvenās klimata ietekmes ir šādas: |
Vairāk smagu lietusgāžu. Mazāk sniega, neaizsalst upes un ezeri. Vairāk lietus, ūdeņiem bagātākas upes. Labvēlīgāki apstākļi meža augšanai un augstāks meža kaitēkļu risks. Postošākas ziemas vētras. Lielākas kultūraugu ražas. Mazāks energopieprasījums apkurei. Pieaug hidroenerģijas potenciāls. Izvēršas vasaras tūrisms. |
Galvenie klimata pārmaiņas raksturojošie rādītāji ir gaisa temperatūra (un ar to saistītie rādītāji), atmosfēras nokrišņu daudzums, jūras līmenis, vēja ātrums, ekstremāli laikapstākļu un klimata notikumi. Ministru kabineta rīkojumā Nr. 380 "Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam" (turpmāk Plāns) ir aprakstīti vēsturiskie novērojumi un nākotnes scenāriji attiecībā uz klimata pārmaiņas raksturojošajiem rādītājiem (klimatiskajiem parametriem).
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) ir izveidojis klimata pārmaiņu rādītāju un pielāgošanās klimata pārmaiņām indikatoru monitoringa sistēmu, kuras ietvaros tiek nodrošināta iespēja Latvijā regulāri sekot līdzi klimata pārmaiņu norisēm. Sistēmas ietvaros tiek veikts regulārs klimata parametru un indeksu monitorings (ja nepieciešams, tiek izstrādāti jauni indikatori) un tiek nodrošināta klimata pārmaiņu scenāriju atjaunināšana pēc jaunākajiem IPCC zinātniskajiem modeļiem/scenārijiem. LVĢMC nodrošina atbalstu klimata pārmaiņu indikatoru monitoringa sistēmas uzturēšanai.
Līdzšinējās klimata pārmaiņas Latvijā iezīmējušas ievērojamas izmaiņas gaisa temperatūras vērtībās, un līdzīgi daudzviet pasaulē novērotajām tendencēm apstiprina izteiktu un stabilu sasilšanas tendenci. Analizējot turpmākās izmaiņas gaisa temperatūras vērtībās dažādu klimata pārmaiņu scenāriju kontekstā, jāsecina, ka Latvijā gada vidējā gaisa temperatūra turpinās paaugstināties. Ilggadējo novērojumu datu rindu analīze liecina, ka maksimālais nepārtraukta sausuma periodu ilgums Latvijā sasniedz 21-25 dienas, atsevišķos gados dažviet valstī novēroti pat ļoti ilgstoši sausuma periodi. Prognozes liecina, ka sausuma un karstuma periodi nākotnē kļūs biežāki. Runājot par nokrišņu daudzumu un intensitāti, līdzšinējo klimata pārmaiņu izpausmes Latvijas teritorijā ir raksturīgas ar kopējā atmosfēras nokrišņu daudzuma un intensitātes palielināšanos, kā arī pieaugošu stipru nokrišņu gadījumu skaitu, un tiek prognozēts, ka šādas tendences Latvijā turpināsies arī visa šī gadsimta laikā.
Tātad ir secināms, ka nākotnē Latvijā kopumā:
• Gaisa temperatūra (gan vidējā, gan minimālās un maksimālās temperatūras) būtiski paaugstināsies;
• Būtiski palielināsies vasaras dienu skaits, kā arī gaidāms būtisks palielinājums tropisko nakšu skaitā;
• Sala dienu skaits un dienu bez atkušņiem skaits samazināsies, kā arī samazināsies sniega apjoms un ledus veidošanās un noturība;
• Būtiski palielināsies kopējais nokrišņu daudzums (lietus), kā arī palielināsies dienu ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem skaits;
• Nedaudz samazināsies vidējais vēja ātrums un palielināsies bezvēja dienu skaits, tomēr būtiskas vētraino dienu skaita izmaiņas netiek prognozētas, taču tiek prognozētas atšķirības starp reģioniem Latvijas iekšienē.
- Palielināsies karstuma un sausuma periodi un to biežums, kuru laikā var pazemināties virszemes un pazemes ūdeņu līmeņi.
LVĢMC ir izstrādājis klimata pārmaiņu rīku, kurā iespējams sekot līdzi klimata pārmaiņām pagātnē, kā arī iepazīties ar prognozētajiem klimata scenārijiem tuvākā un tālākā nākotnē.
Latvijas klimatadaptācijas politika
Lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties jau notiekošajām klimata pārmaiņām un tādējādi mazinātu klimata pārmaiņu radītos zaudējumus, Plāns paredz ieviest vairāk nekā 80 pielāgošanās pasākumu, kas aptver gan cilvēku dzīvības, veselības un labklājības pasargāšanu no klimata pārmaiņu nelabvēlīgās ietekmes, gan veicina tautsaimniecības spējas pielāgoties.
Plāns Latvijā attīsta pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanas ciklu (attēls), kas paredz klimata ietekmes, ievainojamības un risku izvērtējumu; pielāgošanās plānošanu; pielāgošanās pasākumu ieviešanu; monitoringu un izvērtēšanu.
Plāna izstrādē tika identificēti arī vairāki iespējamie ieguvumi un iespējas no klimata pārmaiņām Latvijā. Piemēram, būvniecība un infrastruktūras plānošanas jomā gada vidējās temperatūras paaugstināšanās varētu samazināt apkures izmaksas sabiedrībai. Veģetācijas perioda ilguma izmaiņas varētu uzlabot bioenergoresursu pieejamību. Siltāka gaisa temperatūra ziemā varētu samazināt ceļu apledojumu un sniega daudzumu, līdz ar to samazinot ceļu tīrīšanas un remonta izmaksas.
Taksonomija – ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšana
Eiropas Savienība apstiprinājusi 2020. gada Līderu solījumu dabai ar mērķi kopīgi vērsties pret klimata un biodaudzveidības krīzēm. Tas, ka zaļā pārkārtošanās ir fokusā Atveseļošanas un noturības mehānismā un nākamās paaudzes kohēzijas politikas programmās, paver iespēju intensīvāk investēt sākumposmā un īstenot reformas, kas var palīdzēt palielināt noturību pret klimata satricinājumiem, kā arī paātrināt ekonomikas dekarbonizāciju. Kas attiecas uz privāto sektoru, taksonomija nodrošinās satvaru klimatnoturīgu investīciju veicināšanai. Tādēļ ir noteikti kritēriji, vai kāda saimnieciskā darbība ir uzskatāma par vides ziņā ilgtspējīgu, lai konstatētu pakāpi, kādā ieguldījums ir vides ziņā ilgtspējīgs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
