Asociācija: nacionālo līmeni pāraugušas bankas ir racionāli uzraudzīt pārrobežu līmenī
Foto: stock.xchng

Nacionālo līmeni pāraugušas bankas ir racionāli uzraudzīt pārrobežu līmenī, šādu Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) viedokli biznesa portālam "Nozare.lv" pauda asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņa norādīja, ka patlaban Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumos par banku uzraudzību ir arī neskaidri jautājumi, piemēram, priekšlikumos nav skaidrots, kas notiks gadījumos, ja, piemēram, banka ir Zviedrijas banka, kas nav eirozonas dalībvalsts, bet tās meitasuzņēmums ir eirozonā.

EK rosinājusi Eiropas Centrālajai bankai (ECB) piešķir plašas pilnvaras visu eirozonas banku uzraudzībai, taču dalībvalstis ārpus eirozonas varētu pievienoties brīvprātīgi.

Melnace atzina, ka pagaidām asociācija uz EK priekšlikumiem "skatās mazliet no malas", jo tie ir sākotnējie priekšlikumi un detaļas vēl nav skaidras, turklāt izmaiņas vispirms attiecas uz eirozonas valstīm un brīvprātīgā pievienošanās šai uzraudzības sistēmai nenotiks sākuma posmā.

Kopumā asociācija uzskata, ka ir racionāli, ja lielās pārrobežu bankas, kas ir pāraugušas nacionālo līmeni, uzrauga pārrobežu līmenī. Atklāts paliek jautājums par tām bankām, kur varētu būt valsts iekšējā uzraudzība.

Kā ziņots, EK ierosinājusi jaunas ECB pilnvaras banku uzraudzībai.

Jaunajā vienotajā mehānismā galīgā atbildība par noteiktiem uzraudzības pienākumiem, kas saistīti ar visu eirozonas banku finansiālo stabilitāti, tiks uzticēta ECB. Valstu uzraudzības iestādēm arī turpmāk būs svarīga loma ikdienas uzraudzības darbā un ECB lēmumu sagatavošanā un īstenošanā.

EK iesniegtais tiesību aktu kopums ietver regulu, ar kuru ECB piešķir plašas pilnvaras visu eirozonas banku uzraudzībai, paredzot mehānismu, kas dod iespēju tam brīvprātīgi pievienoties arī dalībvalstīm ārpus eirozonas.

Ierosinājumi paredz, ka noteikti uzraudzības pienākumi eirozonā tiks pārcelti Eiropas līmenī, jo sevišķi tie, kas ir būtiski finansiālās stabilitātes saglabāšanai un banku dzīvotspējas risku konstatēšanai. ECB turpmāk būtu atbildīga par tādiem uzdevumiem kā kredītiestāžu darbības atļauju izsniegšana, atbilstības nodrošināšana kapitāla, saistību īpatsvara un likviditātes prasībām un finanšu konglomerātu uzraudzības īstenošana. Ja banka pārkāpj vai ir risks, ka tā varētu pārkāpt regulatīvās kapitāla prasības, ECB varēs īstenot agrīnas iejaukšanās pasākumus, nosakot prasību bankām veikt darbības stāvokļa uzlabošanai.

EK aicina Padomi un Eiropas Parlamentu līdz šā gada beigām pieņemt izstrādātos priekšlikumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka Eiropas Savienības līmenī būtu jāuzrauga sistēmiski nozīmīgas banku grupas, savukārt nacionālo uzraugu kompetencē būtu jāpaliek nacionālā mēroga banku uzraudzības pilnvarām un atbildībai.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija Eiropas Savienība Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Latvijas Komercbanku asociācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form