Ivars Lukaševičs: Neesam tik turīgi, lai atļautos maksāt par sliktu īpašuma apsaimniekošanu
Foto: F64

Katram piektajam dzīvokļa īpašniekam (22%) šobrīd ir vienalga, kas veic daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu, un gandrīz tikpat lielai daļai (17%) nemaz neinteresē, kur un kā tiek tērēti mājas uzkrājuma fondā esošie naudas līdzekļi, rāda tikko kā "Hagberg" veiktās aptaujas dati*. Ilgstoša vienaldzība un samierināšanās ar sliktas kvalitātes dzīvojamo māju fonda apsaimniekošanu ir viens no galvenajiem iemesliem problēmai, uz kuru pērn ziņojumā "Ēku drošums: vai darām pietiekami?" norādījusi Valsts kontrole. Neskatoties uz pastāvošajiem dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumiem un kontroli, liela daļa ēku šobrīd nav drošas dzīvošanai, jo maz tiek ieguldīts savlaicīgā to uzturēšanā. Tas ar laiku rada nepieciešamību segt arvien pieaugošās avārijas izmaksas laikus nenovērsto bojājumu dēļ.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai apsaimniekošanas nozare Latvijā mainītos un tiktu risinātas ieilgušās dzīvojamo māju fonda uzturēšanas problēmas, ir jāmainās tam, kā paši skatāmies uz savu īpašumu – tas nebeidzas aiz katra dzīvokļa durvīm. Dzīvokļu īpašnieku izpratnes trūkums par to, ka ir jārūpējas ne tikai par savu dzīvokli, bet arī koplietošanas telpām, liftu, balkoniem, jumtu, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām, ir viens no iemesliem, kāpēc daudzdzīvokļu nami ir sliktā tehniskā stāvoklī. Ir jāsaprot, ka nekvalitatīva apsaimniekošana ilgtermiņā būtiski samazina īpašuma vērtību! Uzskatu, ka mūsu sabiedrība nudien nav tik turīga, lai varētu atļauties pārmaksāt par sliktas apsaimniekošanas radītām sekām.

Novērtējot apsaimniekošanas situāciju daudzdzīvokļu dzīvojamo māju sektorā, jāsecina, ka dzīvokļu īpašnieki ilgtermiņā sadzīvo ar nekvalitatīvu un necaurspīdīgu apsaimniekošanu. 82%, dzīvokļa īpašnieku nav bijusi iespēja izvēlēties savu mājas apsaimniekotāju. Tāpēc katrs trešais (31%) iedzīvotājs nav apmierināts ar esošo apsaimniekotāju. Savukārt pusei (50%) daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju nav pieejama informācija par savas mājas uzkrājuma fonda atlikumu un tā izlietojumu. No tiem iedzīvotājiem, kuri nav apmierināti ar savu mājas apsaimniekotāju, 55% kā iemeslu min necaurspīdīgu apsaimniekošanu. Cilvēki norāda, ka nav pieejamas atskaites par to, kā izlietota iemaksātā apsaimniekošanas maksa, kā arī, neskatoties uz to, ka iemaksas tiek veiktas, nav redzamu uzlabojumu mājas labiekārtošanā un uzturēšanā.

33% no neapmierinātajiem daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem kā galveno iemeslu min nekvalitatīvu apsaimniekošanu. Iedzīvotāji norāda, ka apsaimniekotājs neseko līdzi mājas stāvoklim, uz pieprasījumiem reaģē lēni vai nereaģē vispār. Tostarp problēmas rada arī slikta komunikācija un ierobežotas iespējas saziņai ar savu apsaimniekotāju.

Grūti iztēloties jebkuru citu pakalpojumu, kuru pie absolūti neapmierinošas kvalitātes ilgstoši turpinātu lietot vairums klientu. Tomēr apsaimniekošanas jomā diemžēl tas tā ir, kā rezultātā zaudētāji ir gan dzīvokļa īpašnieki, gan Latvijas dzīvojamo māju fonds kopumā.

Nevajadzētu ilgstoši samierināties ar sliktu īpašuma apsaimniekošanu, pieņemot, ka tas ir kaut kas, ko vienkārši nav iespējams ietekmēt. Apsaimniekotāja nomaiņa prasa vien trīs vienkāršus soļus. Pirmkārt, tas ir kopīgs mājas iedzīvotāju lēmums par šādu soli. Otrkārt, sadarbības līguma izbeigšana ar esošo pakalpojumu sniedzēju. Un, treškārt, līguma slēgšana, uzsākot sadarbību ar izraudzīto apsaimniekotāju. Tāpēc labas pārmaiņas var veicināt gan īpašuma apsaimniekošanas nozares kvalitātes uzlabojumus kopumā, gan arī lielāku iesaisti no iedzīvotāju puses.

Lai mainītu priekšstatu par apsaimniekošanas nozari Latvijā un veicinātu aktīvāku iedzīvotāju iesaisti, ir jāmainās veidam, kā apsaimniekotājs komunicē ar mājas iedzīvotājiem. Laikā, kad teju visu esam pieraduši kārtot ar savu viedtālruni, apsaimniekotāji turpina izlikt informatīvas lapiņas kāpņu telpā vai aicina pulcēties māju pagalmos, nedomājot par iedzīvotājiem ērtāku pakalpojuma sniegšanas un regulārāku, caurskatāmāku komunikācijas veidu.

Latvijas dzīvojamo māju fonda kvalitāti ir iespējams mainīt un uzlabot, īstenojot mūsdienīgas un caurspīdīgas īpašuma apsaimniekošanas praksi. Tai pamatā ir arī ērtas saziņas iespējas ar savu apsaimniekotāju.

* Tiešsaistes aptauja veikta 2020. gada jūnijā sadarbībā ar pētījumu uzņēmumu "Norstat Latvija", apzinot vairāk nekā 1000 respondentu Rīgā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Nekustamais īpašums Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form