Foto: Publicitātes foto

Pašlaik Baltijas valstu ekonomikas izaugsmi galvenokārt stimulē iekšzemes pieprasījums. Valstīm labvēlīga ir situācija darba tirgū, kā arī pieaugošie ieguldījumi, tomēr būtisku lomu joprojām spēlē arī ārējie apstākļi, un gaidāma valstu izaugsmes vājināšanās.

Baltijas valstu eksportam labvēlīgas bijušas iepriekšējo divu gadu tendences pasaules ekonomikā, kuras turpinājušās arī šī gada sākumā. Latvijā šā gada februārī strauju kokmateriālu un to izstrādājumu eksporta palielinājumu nodrošināja pieprasījums būvniecības sektorā (+16,7% salīdzinājumā ar to pašu laika periodu pērn). Eksporta apjomu kāpums fiksēts arī citās nozarēs, tostarp ķīmisko vielu, lauksaimniecības produktu ražošanā un mašīnbūvē. Galvenie Latvijas eksporta preču saņēmēji bija abas pārējās Baltijas valstis, kā arī Vācija, Krievija un Zviedrija. Lietuvā šā gada pirmajos divos mēnešos eksports palielinājās par 8,9% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2018. gadā. Tikmēr Igaunijā tirdzniecības portfelis ar eirozonu veido mazāko eksporta daļu (46% šā gada februārī), turklāt igauņu eksports, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, ir vairāk vērsts uz Ziemeļvalstīm.

Šogad Baltijas valstīm ārējie tirgi rada augstāku riska līmeni nekā iekšējā situācija. Mazinās eksporta apjomi uz īpaši svarīgu galamērķi – eirozonas valstīm. Saskaņā ar "Coface" aplēsēm, eirozonas ekonomikas izaugsme šogad sasniegs 1,4%, un tas ir zemāks rādītājs nekā 1,9% pērn un 2,5% vēl gadu iepriekš. Tiek prognozēts, ka Vācijā, kas ir vadošā eirozonas ekonomika un nozīmīga Baltijas tirdzniecības partnere, ekonomikas izaugsme pēc 1,5% pērn šogad sasniegs vien 0,8%. Turklāt arī Krievijas ekonomikas atgūšanās notiek salīdzinoši lēni. "Coface" paredz, ka Krievijas ekonomikas pieaugums šogad sasniegs 1,6%. Vienlaikus "Coface" šogad sagaida maksātnespējas gadījumu skaita pieaugumu par 3% Rietumeiropā, bet par 4% Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Vienlaikus Apvienotā Karaliste turpina būt viens no galvenajiem Baltijas valstu tirdzniecības galamērķiem. Attiecīgi gaidāmā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības jeb "Brexit" process rada virkni neskaidrību un biznesa risku. Valstis, kuras eksportē preces un pakalpojumus uz Apvienoto Karalisti, ir kļuvušas piesardzīgākas. Paralēli vērojams lielāks pieprasījums no Apvienotās Karalistes puses. To apliecina arī ražošanas pirktspējas indeksa (PMI) rādītāji, kas Eiropas valstīm lielākoties atrodas zem 50 punktu atzīmes (robežvērtība, kas norāda uz palēninājumu), bet Apvienotajā Karalistē izaugsme turpinās, un aprīļa sākumā šis rādītājs sasniedza 55,1. Lai gan pirmajā mirklī tas norāda uz palielinājumu, tomēr detalizētāki dati liecina, ka Apvienotās Karalistes uzņēmumi ir maksimāli palielinājuši savus krājumus, pirms daudzām importa precēm tiek noteikti muitas tarifi.

Neraugoties uz to, ka Baltijas valstu eksporta rādītāji turpina palielināties, pieaugums šogad gaidāms lēnāks nekā iepriekš. Aizvien manāmāk ārējie ekonomiskie apstākļi ietekmēs arī valstu tirdzniecības rādītājus. Saskaņā ar "Coface" prognozēm, globālais tirdzniecības pieaugums šogad būs 2,3% (pēc 3,0% pērn un 4,3% 2017. gadā). Tiešās tirdzniecības saiknes un globālās piegādes ķēdes, visticamāk, ietekmēs lēnāks globālā IKP pieaugums, pasaules tirdzniecības dinamika, kā arī eirozonas ekonomikas attīstības palēnināšanās. Tāpat negatīvu iespaidu uz izaugsmi atstās pastiprināts protekcionisms un "Brexit" neskaidrības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!