Portālā "Askthepsych" jaunietis jautā: "Man ir 18 gadi un es esmu ļoti kautrīgs. Man ir grūti iepazīties ar jauniem cilvēkiem, un esmu tik kautrīgs, ka man jāprasa palīdzība ģimenes locekļiem, lai kaut ko darītu publiskā vidē un pat lai pieteiktu mani pie ārsta! Viņi pat dodas man līdzi pie daktera. Es nevēlos būt tāds visu savu dzīvi! Tas ietekmē mani emocionāli un neļauj pašai būt savas dzīves saimniekam. Man nav darba, vienīgi darbojos kā brīvprātīgais ugunsdzēsējs. Man tas patīk, bet es daudz ar puišiem nerunāju, izņemot – ja viņi man kaut ko pateiks, es atbildēšu pāris vārdus (esmu ļoti kluss). Ir gadījies – ja esmu lielākā pasākumā, kur ir daudz cilvēku, tik ļoti sanervozējos, ka nezinu, ko man darīt un kā. Tā visa dēļ brīžiem jūtos kā neveiksminieks un ļoti nomākts.
Man drīz būs 19 gadi un jāatrod darbs, bet kautrība liedz to īstenot. Nespēju runāt ar svešiniekiem – tad tik ļoti uztraucos! Nereti es tik ļoti gribētu ar kādu runāt, bet vienkārši nespēju to izdarīt – tāda sajūta, ka mana mute būtu aizvilkta ar rāvējslēdzēju. Tas ir briesmīgi! Ir pat reizes, kad veikalā nevaru pajautāt, kur atrodas prece, es vajadzīgo nenopērku, un vecāki vēlāk ir dusmīgi. Un tādēļ arī es dusmojos uz sevi.
Man vispār nav draugu! Man nav draudzenes! It kā es būtu izslēgts no pasaules. Vienīgie draugi, kas man ir, ir tiešsaistē. Es varu sarunāties ar šiem cilvēkiem tiešsaistē kā parasts cilvēks, bet, ja tas notiek klātienē, nesaku ne vārda. Es arī cenšos izmantot taktiku, lai palīdzētu sev, piemēram, kad dodos uz ugunsdzēsēju nodaļu, ieraugot kolēģus, saku "Sveiks!" vai jautāju "Kā iet?", vai, kad eju prom, saku "Tiekamies!".
Es vienkārši nevaru parunāt, neatkarīgi no tā, cik smagi censtos to darīt. Es nekautrējos runāt ar ģimeni vai radiem: esmu diezgan atvērts ģimenes un radinieku lokā. Man ir arī zems pašvērtējums, nav pārliecības par sevi. Tāpat arī baidos pieteikties darbā, jo ne tikai esmu kautrīgs, bet arī pieļauju kļūdas.
Man vajag palīdzību! Es gribu būt parasts cilvēks, kurš pats var īstenot ieceres un doties uz vietām, kur vēlos. Pats. Es vēlos darīt pats, piemēram, piezvanīt un sarunāt tikšanos. Es gribu, lai man ir draugi, es gribu draudzeni, es gribu būt sabiedrisks, es vēlos, lai varētu ar kādu sarunāties un spēt sarunu uzturēt. Es arī vēlos kādam svešiniekam, kas iet pa ielu, pateikt "Hei, kā iet?" vai, dodoties pie svešinieka, uzdot jautājumu, piemēram, lai uzzinātu ceļa norādes vai kaut ko citu... Ko man darīt?
Atbild klīniskais psihologs Džozefs Kārvers: "No lielas kautrības var tikt vaļā! Tam var palīdzēt gan terapija, gan, vajadzības gadījumā, medikamenti. Pēdēji palīdz, lai nebūtu trauksmes vai panikas reakcijas sociālās situācijās.
Viens no kautrības aspektiem ir katastrofālā domāšana. Kautrīgiem cilvēkiem šķiet, ka viņi nevar runāt ar citiem. Bet ja paklausāties ikdienišķas sarunas – tajās ir ļoti maz personīgā vai emocionāla satura. Kā jūs minējāt par savu pieredzi internetā, jūs varat komunicēt, nespējat to darīt tikai "aci pret aci". Varbūt jūs arī esat pamanījis, ka neviens internetā nenoraida jūsu komentārus, viedokļus u.t.t., ja vien neesat bijis ļoti agresīvs. Jūs faktiski esat pārbaudījis savas sociālās prasmes internetā, un tās darbojas. Neskatoties uz savām bailēm, jūs neesat teicis internetā aizskarošas, dīvainas vai muļķīgas lietas. Tagad jūs varētu pārcelt savas internetā praktizētās prasmes uz situācijām sabiedrībā kopumā.
Jūs varat sākt, vingrinoties ar apkārtējiem. Piemēram:
- Vērojiet, kā cilvēki runā. Ir daudz vispārīgu komentāru (Kā iet? Ir lielisks laiks, vai ne? u.t.t.).
- Mēģiniet apspriest šīs tēmas, bet neizmantojot savu viedokli, piemēram: "Es redzēju ziņās, ka varētu būt slikti laikapstākļi". Bet skatieties, kur to teikt, teiksim – nesakiet to vannasistabā vai citos neiederīgos apstākļos.
- Izpētiet dažas kopīgu interešu tēmas. Ziņas, sports, vietējie notikumi utt. Trenējieties apspriest šīs tēmas, taču neizmantojiet savu viedokli, piemēram: "Es redzēju ziņās, ka mēs varētu būt gaidāmi slikti laikapstākļi".
- Kad jau jūtaties drošāks tēmu izpētē un to apspriešanā, sāciet pievienot savu viedokli, piemēram: "Mani nekad nav traucējuši laikapstākļi. Man ir vienalga, vai es salīstu vai nē (tad var smieties)".
- Ikdienas saskarsmē ar citiem izmantojiet daudz humora. Ir labi teikt: "Es neesmu pārāk runīgs".
- Meklējiet internetā atbalsta forumus vai grupas par kautrību. Internets ir pilns ar noderīgiem padomiem sociālo prasmju uzlabošanai un kautrības mazināšanai. Iemācieties to pētīt.
- Trenējies ar cilvēkiem, kurus pazīstat. Sāciet sarunu ar saviem radiniekiem un skatieties, kā tā notiek. Ņemiet vērā, ka sociālā mijiedarbība ir iegūta prasme, tāpat kā auto vadīšana, dažādu darbu darīšana, izglītošanās u.t.t. Jo vairāk ar cilvēkiem praktizēsiet komunicēšanu, jo labākas kļūs jūsu prasmes.
Speciālists var palīdzēt uzlabot jūsu sociālās prasmes. Domājot par to, kādu darbu jūs varētu darīt, padomājiet, lai tajā justos iespējami komfortablāk sociālā ziņā. Kautrīgiem cilvēkiem nevajadzētu izvēlēties darbu, kas prasa daudz komunicēšanas (ja vien viņi nav tērpušies formastērpā – tas samazina kautrēšanos). Meklējiet darbu, kurā ir mazāk sociālā kontakta.
Sociālās prasmes var uzlabot! Ņemiet vērā, ka ir daudzas profesijas, kurās kautrīgi cilvēki strādā ļoti labi.
Lasi rakstus no "Cālis.lv" arhīva par to, kā komunicēt kautrīgajiem un kā ar šādu cilvēku veidot attiecības.
Par ko visvairāk kaunamies un kāpēc šis kauns jāmet pie malas?
Psihologi ir definējuši 12 sfēras, par ko mēs visbiežāk kaunamies, – ārējais izskats, darbs un nauda, vecāku tēma, ģimene, atkarības, sekss, audzināšana, psihiskā un fiziskā veselība, novecošana, reliģija, piedzīvotās traumējošās situācijas un stereotipi. Par to, kāpēc veselīgāk ir kaunu mest pie malas, savā grāmatā "Daring Greatly" stāsta Hjūstonas Universitātes profesore, grāmatu autore Brene Brauna (Brené Brown). Piedāvājam fragmentu no grāmatas.
Psihoterapeites ieteikumi, kā atbrīvoties no kautrības un bailēm paust savu viedokli
Kautrība, lielākā vai mazākā apmērā, piemīt katram no mums, taču ar laiku saprotam, ka ikdienas gaitās šī iedzimtā pieticība tomēr vairāk traucē nekā palīdz. Gadījumā, ja no tās tomēr nespēj atbrīvoties, iepazīsties ar portāla lifehack.org ieteikumiem, kā uzlabot prasmi risināt noteiktas dzīves situācijas, kā arī psihoterapeites Benitas Griškevičas komentāru par kautrību un tās pārvarēšanu.
Sarkana kā biete: kas vainojams pie pietvīkušajiem vaigiem
Reizi pa reizei nosarkt ir pavisam normāli, it īpaši, ja nācies piedzīvot kādu pagalam apkaunojošu notikumu. Tomēr pastāvīgi sārta seja var radīt arī lielu diskomfortu un iedragāt pašvērtējumu. Kā nomierināt pārlieku jutīgu ādu? Kas var būt cēlonis pietvīkušajiem vaigiem? Uzzini, lasot tālāk!
Atkodējam kautrīgo uzvedību: rīcības, kas liecina par romantisku ieinteresētību
Ne visi cilvēki pēc dabas ir tik komunikabli, lai tieši atklātu savas jūtas un simpātijas. Savu patiku viņi izrāda ar ķermeņu valodu, žestiem un rīcībām, kuras bez vārdiem var likt noprast, ka labprāt iepazīšanos gribētu turpināt. "Power of Positivity" apkopojis pazīmes, pēc kurām iespējams noteikt, vai kautrīgais sarunbiedrs uz jūsu attiecībām skatās ar romantisku ieinteresētību.
Septiņi padomi tiem, kas baidās publiski uzstāties
Ir cilvēki, kuriem patīk būt uzmanības centrā, un uzstājoties viņi jūtas kā zivis ūdenī. Bet citiem ir bail runāt auditorijas priekšā. Lūk, psiholoģijas profesora Endija Molinska padomi, kā pārvarēt bailes pirms publiskas uzstāšanās.
Uz sevi vērsti, nevis kautrīgi: četri introvertu tipi un to raksturojums
Cilvēkus, ņemot vērā to, cik viņi ir sociāli, mēdz dalīt divās grupās – introvertos un ekstravertos. Pirmajā vārdā bieži dēvē kautrīgākus un mazāk sabiedriskus cilvēkus, tomēr ne viss ir tik vienkārši. Introverti ir cilvēki, kas ir vērsti uz pašanalīzi. Viņi bieži, bet ne vienmēr, ir nesabiedriski un noslēgti. "Iheartintelligence" norāda, ka introverti dalās vairākos apakštipos, kas var arī neatbilst vispārpieņemtajam priekšstatam par šiem cilvēkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
