Mēs ne vienmēr sagaidām no partnera sapratni un atbalstu, uz ko tik ļoti ceram, un dažreiz, pat it kā esot attiecībās, jūtamies ļoti vientuļi. To var saukt dažādos vārdos – atsalums, atsvešināšanās, attālināšanās vienam no otra – starpība nav liela, toties vienam no diviem sirsniņā sāp.

Psihoterapeite Estere Perela portālā "Psychologies" piedāvā padomāt par pieciem sev pašam uzdodamiem jautājumiem, lai saprastu, kādēļ attiecībās šāda sajūta var rasties.

"Es praktiski nesaņemu nekādu līdzjūtību no sava drauga. Atliek man spert vienu soli pretim viņam, un viņš uzreiz soli paspers atpakaļ," sūdzas 30 gadus vecā Anna. Tāda problēma nav retums pāra attiecībās, apliecina speciāliste. "Kā attīstīt seksuālās attiecības, ja mans partneris vispār neinteresējas par garīgo tuvību," vaicā 44 gadus vecā Gabriela.

Bieži gadās, ka viens tiecas pēc lielākas tuvības, bet otrs – norobežojas, attālinās. Tā ir tik ļoti tipiska situācija, atzīmē eksperte.

Viens "vajā", otrs – attālinās

To partneri, kurš spēcīgāk tiecas pēc uzticības, atklātības un saiknes stiprināšanas, psihologi dēvē par "vajātāju" (pursuer). Otru, kurš vēlas ieturēt distanci, kurš vēlas saglabāt savu personisko telpu un autonomiju, dēvē par "atturībnieku", personīgās telpas nepārkāpēju (distancer).

Iepriekš pieminētajos Annas un Gabrielas piemēros – viņas ir vajātājas, bet viņu partneri – vīrieši, kuri cenšas nedaudz norobežoties no šādas "uzbāzības". Bet var būt arī otrādi, kad vīrietis vēlas garīgo siltumu, kuru sieviete pāra attiecībās nav gatava sniegt.

Viņš vai viņa pārdzīvo vienatnē, un "tas var novest pie negatīvu emociju pieauguma, piemēram, jūtu noraidījuma, kauna par savu vēlmi pēc tuvības, pazeminātas pašapziņas, mīlestības trūkuma sajūtas", skaidro Perela.

Un, ja sākotnēji var šķist, ka no šādām sajūtām cieš tikai viena puse, tad vēlāk jau situācijas attīstība noved pie tā, ka arī otrs partneris sāk piedzīvot vainas sajūtu, uzskatīt sevi par nespējīgu tik dziļai tuvībai.

Foto: Shutterstock

Kā sākt sarunu

Ja, neraugoties uz it kā nesaprašanos, jūsu attiecības ir stipras un ir vēlme tās saglabāt, psihoterapeite iesaka apspriest radušos situāciju. Sarunas mērķis – pastāstīt par saviem pārdzīvojumiem, nevis aizvainot partneri. Tādēļ Perela iesaka sarunu sākt aptuveni šādā stilā: "Es pilnībā saprotu, ka tagad mūsu viedokļi un noskaņojums nesakrīt. Mēs jūtamies dažādi. Bet man būtu ļoti svarīgi zināt, ka tu par mani rūpējies un tev nav vienaldzīgas manas jūtas, ka tu jūti man līdzi un neattālinies. Es nepieprasu, lai tu vēlētos to pašu, ko es. Bet man ir svarīgi zināt, ka tevi interesē tas, ko es vēlos".

Pieci jautājumi situācijas labākai izprašanai

Ja tu vēlies lielāku tuvību ar partneri, bet viņš to nevēlas, šie jautājumi tev varētu palīdzēt sagatavoties sarunai par šo tēmu.

  • Kas ar mums abiem tieši tagad notiek?
  • Kas mūs attur, neļaujot mūsu attiecībām attīstīties?
  • Ko mēs varam darīt kopā, lai to mainītu?
  • Ko es varu darīt tavā labā, lai katrs no mums saņemtu to, kas viņam vajadzīgs?
  • Kas notiek ar mūsu seksuālo dzīvi?

Pacenties saprast iemeslus

Tavā priekšā ir uzdevums – tikt skaidrībā, vai atsaluma iemesli ir saistīti ar jūsu abu attiecībām vai kaut kādām partnera personīgajām problēmām. Pirmajā gadījumā ir svarīgi to apspriest, kā iepriekš jau minēts. Otrajā gadījumā – viņam vai viņai ir jāuzņemas atbildība par saviem apstākļiem un kaut kas jāizlemj. Tev savukārt atliek vien aktīvāk pievērsties personīgajai dzīvei un palīdzēt partnerim tik daudz, cik ir tavos spēkos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!