Foto: Shutterstock
"Man ir 43 gadi, mammai – 69. Pēdējos gados mani ļoti nomāc, ka viņa ir gandrīz pilnībā koncentrējusies tikai uz mani, manām problēmām. Visu laiku man zvana, arī uz darbu. Varētu likties – kas tur slikts? Viņa ir mana mamma, manu bērnu vecmāmiņa un patiesi par mums interesējas un vēlas palīdzēt. Agrāk es par to tikai priecātos, bet ar katru gadu tas kļūst arvien nepatīkamāk, kaitina. Viņa grib patērzēt. Tā ir saprotama padzīvojuša cilvēka vēlme. Bet kādēļ sarunbiedrei jābūt tieši man – cilvēkam, kas strādā? Man ir daudz pienākumu darbā un mājās, un nav laika sarunām, bet vakaros esmu tik nogurusi, ka nevaru mēli kulstīt. Pārsteidzoši, bet viņai ir vīrs, par diviem gadiem jaunāka māsa, paziņas. Taču ir vajadzība sarunāties tieši ar mani. Kā viņai paskaidrot, ka man tas sagādā neērtības un ir nepatīkami – kā to pateikt tā, lai viņa neapvainotos?" Tā jautā 43 gadus vecā Margarita.

Atbild psiholoģe Sofija Kaganoviča portālā "Psychologies".

"Margarita, secinu, ka jums nākas sarunāties ar mammu, kaut gan jums arvien vairāk kļūst nepatīkamas sarunas ar viņu, tās jūs kaitina. Tomēr jūs to turpiniet darīt.

Visbiežāk iemesls tam, kādēļ cilvēks dara kaut ko pretēji savām vēlmēm, baidoties aizvainot otru, kļūst par centieniem būt labam un nejust vainas apziņu. Ja mamma apvainosies, vai jutīsieties vainīga? Vai domājat, ka mamma jūs nesadzirdēs, nesapratīs?

Jūs esat pieaugusi sieviete, kurai ir daudz rūpju, ir ģimene, darbs, bērni un nav lieka laika. Bet jums nākas veltīt laiku sarunām ar citu pieaugušu sievieti, jo viņa ir jūsu māte, bet jūs esat laba meita, kura nespēj savai mātei pateikt "nē". Un šobrīd jums nākas vērsties pēc padoma, kā paskaidrot mātei, ka jūs ne vienmēr varat ar viņu sarunāties pietiekamu iemeslu dēļ.

Acīmredzot jūs izjūtat pazīstamas emocijas no bērnības, kad jums nācās darīt kaut ko, ko nevēlējāties, lai mamma neapvainotos.


Kas jūs biedē, ja mamma ir apvainojusies? Kas ar jums tad notiek? Kā jūs tad jūtaties?
Iespējams, jūs atceraties kādu situāciju no bērnības, kad jūsu mamma par kaut ko apvainojās vai uzspieda vainas sajūtu ar tādām frāzēm kā "tas viss ir tevis dēļ", "pati vainīga", "ja tu to būtu izdarījusi citādāk", "ja ne tu, tad...". Varbūt mamma uzrīkoja boikotu un tieši tādi gadījumi kļuvuši par iemeslu tam, ka jums šobrīd ir grūti viņai atteikt.

Lai kā jūs paskaidrotu mammai, ka nevarat veltīt viņai tik daudz laika, viņa vienalga var apvainoties un tas jau nebūs stāsts par jums. Tādā situācijā vainas apziņa ir nepamatota, un to ir jāņem vērā.
Vieglāk būtu mammai atbildēt, ka jūs nevarat runāt, pateikt, ka piezvanīsiet jums ērtā laikā. Visticamāk, jūs ar mammu runājat par tēmām, kuras interesē viņu, bet, ja ir kaut kas, ko jūs pati vēlaties mammai pavēstīt, viņu tas neinteresēs – garlaicīgi klausīties. Tādā gadījumā ir vērts ņemt iniciatīvu savās rokās un uzstājīgi stāstīt savu stāstu.


Ja mamma grib komunicēt, lai klausās jūsos – pēc kāda laika viņai tas apniks un viņa pirmā no jums atvadīsies. Šo metodi var saukt par "mīkstināšanu" vai "aplinkus ceļu", taču tā ir pietiekami sarežģīta.

Vieglāk būtu atbildēt mammai, ka jūs nevarat runāt, ka pārzvanīsiet viņai pati jums ērtā laikā. Vai šīs tik ierasti dzirdētās frāzes tiešām ir aizvainojošas?"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!