Zinātne virzās uz priekšu, bet grūtnieču bailes un iesakņojušies mīti nepazūd no mūsu dzīves. Lai kā daži optimisti necenstos pārliecināt, ka grūtniecība un dzemdības ir dabiska norise sievietes organismam, un uztraukumiem nav pamata, ir skaidri redzams, ka daudzas grūtnieces tomēr baidās. Īpaši tās, kuras gatavojas laist pasaulē pirmdzimto.

Kā portālā "Parents" norāda ārste psihoterapeite Elēna Zujeva, bailes mēdz būt pilnībā pamatotas – racionālas un nepamatotas – iracionālas. Baidīties, ka grūtniecības laikā notiks kaut kas ne tā, baidīties, ka dzemdības būs smagas, baidīties, ka bērns piedzims nevesels vai neglīts, baidīties pat no nāves – bērna vai pašai savas. Bet, lai tas nenotiktu, topošās mammas ne tikai dodas regulārās vizītēs pie ārstiem un apmeklē speciālus kursus, bet arī seko draudzeņu un vecmāmiņu padomiem, ievērojot gadsimtiem ilgas grūtnieču tradīcijas un svēti ticot dažādiem mītiem. Katram gadījumam!

Kādēļ grūtnieces baidās: filozofisks skatījums

Mazuļa gaidīšana ir stress organismam, jo tam taču deviņus mēnešus jāstrādā pastiprinātā režīmā. Grūtniecības laikā topošajai mammai rodas virkne iemeslu uztraukumiem. Un jo tuvāk atbildīgais brīdis, jo augstāka trauksmes temperatūra. Mainās hormonu līmenis, asinsrites sistēma, palielinās noslodze uz iekšējiem orgāniem un mugurkaulu, samazinās skābekļa padeve galvas smadzenēm.

Bailes grūtniecības laikā parasti pastiprinās divos etapos. Pirmajā trimestrī trauksme rodas tādēļ, ka prieks par jaunumiem liek aizdomāties par gaidāmajām izmaiņām. Tad sieviete pierod pie jaunās lomas un nomierinās. Bet tuvojoties dzemdību laikam, trauksme no jauna sāk pieaugt.

Grūtniecības sākumā galvas smadzenēs aktivizējas tā dēvētā īpašā zona – grūtniecības dominants, pēc kura signāla pastiprinās progesterona ražošana. Šim hormonam ir relaksējoša iedarbība ne tikai uz muskuļiem, bet arī uz centrālo nervu sistēmu, aizsargājot topošo māti no stresa. Tomēr, tuvojoties dzemdībām, progesterona līmenis sāk samazināties, dodot vietu oksitocīnam un estrogēnam: šādi tiek veidots dzemdību dominants. Šis fokuss atrodas arī smadzenēs, taču tā aicinājums ir atšķirīgs: tas noregulē ķermeni gaidāmajam pārbaudījumam, izraisot nepieciešamo fizioloģisko izmaiņu kaskādi. Trauksme dzemdību priekšvakarā palielinās, samazinoties "sedatīvā" progesterona līmenim, skaidro ārste.

• Pirmā grūtniecība un tipiskākās bailes par to

Bailes var būt dažādu iemeslu izraisītas, tomēr visizplatītākās garīga rakstura trauksmes iemesli ir universāli un pazīstami praktiski ikvienai topošajai mammai.

Starp citu! Nervozēt un piedzīvot trauksmi ilgstošā grūtniecības periodā nav ieteicams, jo hroniska stresa sekas var izraisīt pat pavisam bēdīgas sekas. Stress var radīt ietekmi ne tikai uz topošās mātes veselību, bet arī gaidāmā mazuļa attīstību. Bailes grūtniecības laikā ir dabiskas, taču "aizrauties" ar tām nekādā gadījumā nedrīkst, brīdina speciāliste.

Lai nepakļautu dzīvi vienām bailēm, turklāt nepamatotām, un labāk izprastu sava organisma un gaidāmā mazuļa attīstību, smelies informāciju portāla "Cālis" grūtniecības kalendārā.

Bailes ir dabiskas: "Bet ja nu?..."

"Es šīs sāpes nespēšu pārdzīvot!"

Vairumam grūtnieču, īpaši tām, kuras gaida pirmdzimto, bailes koncentrējas uz pašu dzemdību procesu un gaidāmajām fiziskajam sajūtām to laikā. Saklausījušās stāstus par to, cik tas viss ir "briesmīgi" un "nepanesami", viņas neviļus uzdod sev jautājumus: vai man izdosies izturēt šādas sāpes?

Šāds satraukums ir pilnīgi dabisks un to var viegli izskaidrot: topošās mammas, kuras gaida pirmdzimto, biedē viss nezināmais. Samazināt šīs bailes var palīdzēt pirmsdzemdību kursi, kuru laikā sieviete ne tikai gūst atbildes uz viņu satraucošiem jautājumiem (kad braukt uz dzemdību namu, kā noris dzemdības, cik ilgi tās var turpināties utt.), bet arī apgūst konkrētas prasmes: iemācās pareizi elpot, ieņemt ērtākās pozas, veikt pašmasāžu. Visas šīs tehnikas tiek pastāvīgi nostiprinātas un paaugstina pārliecību par saviem spēkiem.

• Grūtniecei tuvojas 40 gadu slieksnis. Kā atgaiņāt sliktās domas

Turklāt nodarbību laikā speciālisti izskaidro sāpju fizioloģiskos un psiholoģiskos aspektus. Un kad galvenais mīts ir atspēkots, bailes zaudē spēku. Sāpes, kas rodas dzemdību laikā, ir ļoti specifiskas. Pirmkārt, tās nedrīkst saukt par pataloģiskām, jo tās nerodas traumas rezultātā un nekad pie tādām nenoved. Tieši pretēji, – sāpes ir dabisku un fizioloģisku procesu sekas, bet tās izraisa muskuļu izstiepšanos (galvenokārt jau dzemdes). Un miljoniem sieviešu pieredze rāda, ka tās ir iespējams paciest. Nevajadzētu aizmirst par to, ka galvenās sāpīgās sajūtas ir saistītas ar to muskuļu pārslodzi, kuri dzemdībās nepiedalās. Parasti baiļu iespaidā sievietes mēdz sažņaugt plaukstas kulaciņos, refleksīvi kustina kājas, piever acis. Kursos sievietēm māca tehnikas, kas ļauj spiest mazuli pareizi, izmantojot tikai tā dēvētos pareizos muskuļus un atslābināt visus pārējos, kas automātiski samazina nepatīkamās sajūtas.

• Ticējumi par grūtniecību: skaidrojumus sniedz vecmāte Dina un Janīna Kursīte

• 1. Slims bērniņš un slikts tētis?
• 2. Bez raudāšanas! Bet ārsts būs gana atsaucīgs?
• 3. Iracionālās bailes: 'Ptu, ptu, lai tik kāds neuzliktu ļaunu aci!'