Dzemdēt bērnu 20, 30 vai 40 gadu vecumā. Ko tas maina jeb psiholoģiskie aspekti
Foto: William Stitt / cc`

Kā būtu veidojusies dzīve, ja tavs bērns būtu pasaulē nācis... desmit gadus agrāk? Bet ja stipri vēlāk? Vai tu būtu bijusi bezrūpīgāka, mierīgāka vai, tieši pretēji, tev būtu bijis grūtāk? Ko maina vecums, kādā sieviete nolemj laist pasaulē mazuli?

Ekspertu skaidrojumi un mammu, kuras piedzīvojušas grūtniecību trīs dažādos vecumposmos, pieredze, ko atspoguļo portāls "Psychologies".

Jauna sieviete, sieviete pašā spēku plaukumā vai jau menopauzes gaidās... Dažādos dzīves etapos grūtniecība, dzemdības, mātes lomas apgūšana noris dažādi. Mūsdienās mainās daudzi stereotipi, un arī kļūšana par mammu ap 40 gadu vecumu vairs nav nekāds retums, tieši tāpēc daudzas sievietes nomoka jautājumi, uz kuriem atbildes rast nemaz nav tik vienkārši.

"Ja es būtu dzemdējusi daudz agrāk, iespējams es nebūtu tik nervoza mamma?" vai "Bet ja nu es uzdrošinātos dzemdēt vēlreiz, tuvāk 40 gadiem, kad būšu kļuvusi gudrāka, pieredzes bagātāka, varbūt tad es varētu izvairīties no kļūdām?"

Auglības klīnikas "Mama Rīga" vadošā reproduktoloģe Viktorija Zaļetova iepriekš portālam "Cālis" norādīja, – "sievietei vienmēr jāatceras viena dzīves patiesība – sievietei dzimšanas brīdī tiek iedots viss viņas individuālais dzimumšūnu - olšūnu komplekts. Dzīves laikā tās nevairojas un neatjaunojas. Tieši pretēji – tās noārdās. Tajā pašā laikā neviens nezina, un to nav iespējams pārbaudīt, cik dāsni daba sievieti apveltījusi ar olšūnām, jo tas var būt ļoti individuāli. Tādējādi reālajā dzīvē pastāv gadījumi, kad vienai sievietei olšūnu krājumi izsīkst un menopauze iestājas tikai 60 gados, kamēr citai - problēmas vērojamas jau 20 gados, jo vienkārši daba, piešķirot individuālo olšūnu skaitu, nav bijusi dāsna".

Visticamāk, tikai tā sieviete, kura uzdrošinājusies dzemdēt trīs reizes ar lieliem pārtraukumiem starp grūtniecībām, balstoties savā pieredzē, var sajust to atšķirību, kāda ir nēsāt un laist pasaulē mazuli dažādos vecumposmos. Lūk, psihologu veidotais portāls piedāvā iepazīties ar Olgas un Jūlijas pieredzi un speciālistu komentāriem par neapzinātajiem mehānismiem, kas kontrolē mātes uzvedību dažādā vecumā.

20 gadi: paziņot par savu pieaugšanu

18-20 gadu vecumā, jā, un arī nedaudz vēlāk, grūtniecība reti kad ir plānota. Sieviete kļūst par māti, pati vēl līdz galam nemaz nepieaugusi. Šādā "negaidītā" grūtniecībā var parādīties neapzināta vēlme pārliecināties, ka "ar šo lietu viss ir kārtībā", – uzskata " Psychologies" eksperti. Dažas sievietes pēc kāda laika atzīstas: viņām bija pietiekami daudz tādu zināšanu, lai veiktu abortu, viņas neredzēja jēgu.

Citas nolemj nepārtraukt grūtniecību. "Lēmums par bērna laišanu pasaulē šādā vecumā nozīmē – vecākiem pavēstīt par savu patstāvību, apzināties sevi kā no vecākiem "atdalītu" personību. Bērns ir uzskatāms liecinieks tam, ka jauna sieviete atradusi partneri ārpus vecāku ģimenes," skaidro psihoanalītiķe Jekaterina Kalmikova.

"Viņa rīkojas pretēji visam bērnišķajam, apzināti vai neapzināti, vēloties "apprecēties ar tēti". Bet mātei viņa it kā pavēstī: mēs tagad esam līdzvērtīgas. Agrāk tev attiecībā pret mani bija priekšrocības: tev ir vīrs, bērni, māja. Tagad arī man tas viss ir, un pat vairāk, tāpēc, ka esmu jauna un skaista," norāda psihoanalītiķe.

Daudzas sievietes vēlāk atceras, ka jutušās par sevi pārliecinātas "jaunības" grūtniecības laikā, savu stāvokli uztvērušas kā spēli un jutušas lielāku laimi no bērna piedzimšanas un audzināšanas. "Gados jaunas mammas ir optimistiskas, dzīvespriecīgas, enerģiskas. Kaut kādā mērā viņas ir tuvāk bērnam, nekā sievietes jau brieduma gados, un viņām ir vieglāk nodot priecīgos dzīves pārdzīvojumus," akcentē bērnu psiholoģe Galija Nigmetžanova.

No otras puses, gados jauna mamma pati vēl nezina savu vietu dzīvē, viņai vēl tikai priekšā pasaules atklāšana, lai saprastu un atrastu sevi. "Viņai ir ļoti ilglaicīga perspektīva, visa dzīve priekšā un ir sajūta, ka viņa vēl daudz ko pagūs izdarīt. Viņai vēl nav pazīstama trauksme, kas saistīta ar zaudējumiem, ar nāves bailēm," norāda bērnu psiholoģe.

Tāpēc arī visai bieži gados jaunās mammas ir bezrūpīgas, ar vieglumu bērnus atstāj omītēm vai kaimiņiem, lai varētu apmeklēt lekcijas, draugus vai vienkārši izklaidētos. Toties viņām ir vairāk iespēju "palaist" bērnu, ļaut viņam augt saskaņā ar viņa dabu. Bērni aug kopā ar mammām un palīdz viņām saprast pašām sevi.

  • Šajā rakstā uzzini, kā mainās sieviešu un vīriešu auglība 20, 30 un 40 gadu vecumā.

"Gribēju visu izlemt pati!"

Lūk, Olgas sajūtas 18 gadu vecumā, kad viņa gaidīja meitu Natašu!

"Mēs ar vīru mācījāmies vienā klasē, iestājāmies vienā augstskolā. Pirmajā kursā es uzzināju, ka esmu stāvoklī. Vecāki bija šokā. Un ja vien nebūtu bijis tētiņa verdikts: "Dzemdēsim!", varbūt arī bērna nebūtu. Es biju īsta tēta meita. Iespējams, tāpēc arī grūtniecību uztvēru kā dotumu: absolūts miers un sajūta, ka viss ir labi.

Kad piedzima Nataša, ar vecākiem es nevarēju dzīvot. Mani kaitināja nemitīgie padomi, aizrādījumi – mani nevajag vadīt, labāk es pati pakomandēšu! Mēs ar vīru ļoti ātri pieaugām, kad sākām dzīvot atsevišķi. Nataša bija lielisks, mierīgs bērns. Varbūt tāpēc, ka arī mēs paši bijām mierīgi. Bet mēs bijām tik jauni, mūs visu laiku vilka ārpus mājas – pie draugiem, uz teātri. Un Nataša ceļoja no vienas vecmāmiņas pie otras."

Source

Cālis.lv

Tags

Mamma Gatavojoties grūtniecībai Grūtniecība Menopauze
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form