Jautājums un atbilde: kā iedrošināt pusotrgadnieku spēlēties patstāvīgi
Foto: Shutterstock

Patstāvīga rotaļāšanās ir vērtīga prasme, kas ne tikai noderīga mazuļa attīstībā, bet arī vecāku sirdsmieram, ka bērns sasniedzis kārtējo pavērsienu savā attīstībā. Taču, kā iedrošināt mazuli šo prasmi – patstāvīgu spēlēšanos – apgūt?

Divu bērnu mamma Lorena portālam "Today's Parent" izklāsta situāciju par savu pusotru gadu veco dēlēnu Koenu: "Šajā vecumposmā Koens ir priecīgs atkal un atkal darīt to pašu lietu – lai ar ko spēlētos – neatkarīgi no tā, vai sēžu viņam blakus vai nē." Tās varot būt riņķu piramīdas vai klucīši, kā arī "palīdzēšana" mammai virtuvē. "Ja es gatavoju ēst, es ļauju viņam ieiet pieliekamajā skapī un spēlēties ar plastmasas trauciņiem, kas salikti zemākajā atvilktnē – Koens tos izņem ārā un saliek atpakaļ," stāsta mamma.

Kopīga rotaļāšanās ar mazuli, protams, ir svarīga, jo stiprina mammas vai tēta saikni ar bērnu. Taču saprast, kad bērnam nepieciešama patstāvīga rotaļāšanās, ir tikpat nozīmīga. "Rotaļāšanās ir vitāla bērna attīstībai. Tā stimulē bērnu dažādos līmeņos – fiziski, kognitīvi, sociāli, emocionāli un garīgi," atbild Stefānija Gilingama, agrīnās bērnu izglītības pasniedzēja no Šeridanas koledžas Ontario štatā, ASV. "Tas, ko mazuļi iegūst, kad spēlējas patstāvīgi, ir zinātkāre, autonomija, iniciatīvas apguve un problēmu risināšana."

Kad mazulim (1–3 gadi) jāiemācās rotaļāties pašam

Patstāvīga spēlēšanās ir nozīmīga prasme, ko bērns attīsta jau agrīnā vecumā. "Klasiski pastāv uzskats, ka bērns patstāvīgi sāk spēlēties ap 14 līdz 15 mēnešu vecumu. Taču arī zīdaiņi, atrodoties gultiņā, paši sāk apgūt rotaļāšanos," norāda Gilingama. "Zīdaiņi klausās savā balstiņā, izdveš skaņas. Vai rotaļājas ar rociņām. Vecāki var neuztvert to kā rotaļāšanos, jo zīdaiņa vecumā to var neuzskatīt par rotaļāšanos."

Pēc gada vecuma, kad zīdainis izaudzis par mazuli, bērns jau sāk iesaistīties komplicētākās aktivitātēs, piemēram, klucīšu aplūkošanā, tornīšu būvēšanā (šajā vecumā gan liels sasniegums jau ir tas, ka mazulis var uzlikt vienu klucīti virs otra), kas ļauj bērnam patstāvīgi darboties jau ilgāku laika sprīdi.

Patstāvīgās rotaļāšanās ilgums aug līdz ar bērna vecumu, taču jāatceras, ka ilgums un koncentrēšanās spējas ir atkarīgas no katra bērna paša, skaidro Gilingama. "Tā kā patstāvīga rotaļāšanās ir prasme, kas tikai attīstās, sākotnēji vecāki var priecāties, ja mazulis to spēj izdarīt pāris minūtes. Pusotru līdz divus gadus veci bērni patstāvīgi bez iejaukšanās var spēlēties 10 līdz 15 minūtes. Daži pat ir priecīgi vienatnē rotaļāties 20 minūtes vai pat pusstundu. Viss ir atkarīgs no bērna, attiecībām ar vecākiem un vidi – ja tā ir droša un ērta telpa, bērns jutīsies pietiekami pārliecināts, lai rotaļātos pats," stāsta Gilingama.

Kā iedrošināt bērnu rotaļāties patstāvīgi

Mirkli, kad savam mazulim teikt: "Hei, nāc un spēlējies pats!" nevajadzētu uzspiest pārāk ātri. Kā norāda agrīnās bērnu izglītības speciāliste Gilingama, mazulis ar laiku pats parādīs, ka ir gatavs nepieskatītai rotaļāšanās reizei. "Kad vērosi bērnu, redzēsi īsus mirklīšus, kad mazulis ir aizrāvies ar savu darāmo – tas ļaus atkāpties soli un ļaut rotaļāšanos veikt patstāvīgi." Atkāpšanas var būt kaut pārsēšanās dīvānā tālāk, pāriešana uz otru istabas galu, bet svarīgi – vērot no attāluma. Mazulim kļūstot vecākam un patstāvīgākam, vari jau atkāpties uz blakus telpu, sakot, ka dodies, piemēram, uz virtuvi, un tūlīt būsi atpakaļ. Šīs kaut trīs patstāvīgās minūtes apliecinās, ka uzticies mazulim pietiekami un ļauj būt brīvam, lai viņš rotaļātos pats.

Izvēloties nodarbi vai aktivitāti, ko mazulim darīt patstāvīgi, fokusējies uz to, kas bērnam tiešām patīk – grāmatiņu šķirstīšana, spēlēšanās ar klučiem, bļodiņu krāmēšana vai koka karošu un katliņu ņemšana, lai "vārītu putru". Divgadniekam tā var būt jau zīmēšana vai spēlēšanās rotaļu virtuvē. Aktivitātei nav jābūt sarežģītai, kā arī nav jāpārsātina bērna redzeslauks ar daudzām rotaļlietām. Maziem bērniem, kas tikai vēl mācās sarežģītos procesus un to, kā lietas notiek un kā priekšmeti darbojas, var pietikt vien ar plastmasas trauciņiem, kuros salikti mazāki trauciņi vai karotes.

Vecākiem bērniem, kuriem svarīgas pirkstiņu rotaļas un sensorā pieredze, var interesēt krāsaino rīsu bēršana ar karoti traukā un otrādi. Tāpat kāpelēt un skraidelēt mīļiem rotaļlaukums var būt zāliens ar koku stumbriem – galvenais ir ļaut bērnam izpētīt pašam, vecākam atrodoties drošā attālumā un uzraudzīt, bet netraucēt. Iekštelpās ļauj bērnam dejot pie mūzikas vai būvēt spilvenu torņus, kurus pēcāk apgāzt – vairo bērnā iztēli un neatkarību, ļaujot no sadzīviskiem priekšmetiem veidot rotaļas, kas bērnam jāapgūst patstāvīgi.

Zemāk atradīsi rakstus no portāla "Cālis" plašās enciklopēdijas par to, kā iedrošināt bērnu rotaļāties, ko bērns no šī procesa iemācās un citas idejas.

Source

Cālis.lv

Tags

Mazulis Rotaļlietas Mazuļa attīstības posmi Mazulis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form