Pētījums: latviešu pusaudžu domas par pašnāvību un kas var pasargāt mūsu bērnus
Foto: PantherMedia/Scanpix

Piedzīvota vardarbība skolas vidē no vienaudžu puses un grūtības sevi pieņemt ir riska faktori, lai pusaudzim veidotos domas par pašnāvību. Tomēr optimistisks un cerīgs skatījums uz savu nākotni un labas sociālās prasmes mijiedarbībā ar vienaudžiem var pasargāt pusaudzi un samazināt risku, ka viņam rodas pašnāvības domas. Tie ir daži no secinājumiem, kas izkristalizējušies, apkopojot Latvijā veikta pētījuma rezultātus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

To 2020. gadā veica klīniskā psiholoģe Maija Dobele Latvijas Universitātes maģistra darba gaitā. Darba vadītāja bija asoc. prof., Dr. psych. Ieva Bite.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā atšķiras pašnāvības domu un mobinga pieredze un sociālās prasmes zēniem un meitenēm. "Es vēlējos izprast, kā piedzīvota vai veikta mobinga pieredze vienaudžu vidū un sociālās prasmes ir saistītas ar pašnāvības domām, un to, kādi aizsargājoši faktori var mazināt pašnāvības domas un stiprināt pozitīvās domas par savu dzīvi, tādā veidā pasargājot pusaudzi. Padziļināta izpratne par pētīto konstruktu savstarpējām attiecībām un riska un aizsardzības faktoriem, kas saistīti ar pusaudžu pašnāvības domām, var palīdzēt veidot abiem dzimumiem atbilstošas un pierādījumos balstītas intervences programmas," uzsver klīniskā psiholoģe.

Pētījumā piedalījās 165 pusaudži (82 meitenes un 83 zēni) vecumā no 10 līdz 16 gadiem. Pusaudžu vidējais vecums bija 12,46 gadi. Visi pētījuma dalībnieki mācījās no 4. līdz 9. klasei, aptverot deviņu dažādu klašu skolēnus. Pētījumā tika izmantotas četras dažādas aptaujas.

Mobinga izplatība – milzīga


Kāpēc neatlaidīgi ir jāturpina veikt pētījumus par pašnāvības domām un mobinga pieredzi pusaudžu vidū Latvijā? "Statistika joprojām rāda, ka Latvijā ar pašnāvību saistītā uzvedība un vienaudžu savstarpējās vardarbības izplatība ir kritiski augsta, kas to padara par nopietnu un aktuālu problēmu," stāsta Maija Dobele.

  • Kā liecina dati, salīdzinot mirstību no pašnāvības Eiropas Savienības dalībvalstu vidū 15 līdz 19 gadu iedzīvotāju vecuma grupā, Latvija 2018. gadā atradās 11. vietā, bet ilgi turējusies 7. vietā (Eurostat, 2018).
  • Jaunākais Latvijā veiktais pētījums parāda, ka 15,7% pusaudžu ir saskārušies ar pašnāvības domām, bet 8,2% pašnāvību ir mēģinājuši izdarīt (Pulmanis, 2019).
  • Tikpat aktuāla problēma ir mobinga izplatība Latvijas skolās. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktā pētījumā Latvija bija 1. vietā (OECD, 2019).
  • Vairāk nekā viens no trim skolēniem (35%) Latvijā norāda, ka vismaz pāris reižu mēnesī ir bijuši jebkāda veida mobinga upuri (OECD, 2019). Vienaudžu vardarbība izpaužas kā apsmiešana, apsaukāšana, verbāli apvainojumi, baumu izplatīšana, atstumšana un fiziska vardarbība, tai skaitā grūšana un spļaušana (National Center for Educational Statistics, 2016).
  • Vardarbīga izturēšanās ir visaugstākā tieši pamatskolas vecākajās klasēs. Sākot no 11 gadu vecuma, netieša agresija, baumu izplatīšana un izslēgšana no grupas sāk aizstāt fizisko agresiju, kas novērota starp jaunākiem bērniem (Davis, 2015).

Jo vairāk cieš, jo vairāk pāri dara otram


Pētījums: latviešu pusaudžu domas par pašnāvību un kas var pasargāt mūsu bērnus
Foto: stock.xchng

Viens no secinājumiem pētījumā saistībā ar dzimumu – zēni biežāk īsteno dažādas vienaudžu savstarpējās vardarbības formas – tādas, kas attiecas uz fizisko vardarbību, piemēram, skolas biedru sišana, grūstīšana vai ieslēgšana kādā telpā –, kā arī verbālo vardarbību, kas izpaužas kā smiešanās, apsaukāšana aizvainojošos vārdos vai nepatiesu baumu izplatīšana.

"Iepriekš veikti pētījumi atklāj, ka ne tikai skolēni, kuri biežāk bija vardarbīgas uzvedības upuri, bet arī tie, kuri bija agresori un vardarbības izraisītāji vai liecinieki, piedzīvo vairāk depresīvu simptomu, bezcerības un stresa, kā arī izteiktāku ar pašnāvību saistītu uzvedību (Brunstein et al, 2007; Dervishi, Lala & Ibrahimi, 2019; McKenna, Hawk, Mullen & Hertz, 2011; Mark, Värnik & Sisask, 2019). Cilvēki, kuri piedzīvo vai ir piedzīvojuši mobingu, ir guvuši traumatisku pieredzi, kura rada daudz negatīvu seku, radot psiholoģiskas, sociālas un fiziskas problēmas (piemēram, trauksmi, nomāktību, bezcerību, bezmiegu, skolas kavēšanu), kuras rada arī paliekošas sekas ilgtermiņā, turklāt negatīvas sekas var būt arī mobinga veicējiem un lieciniekiem," skaidro Maija Dobele.

Ne tikai skolēni, kuri biežāk bija vardarbīgas uzvedības upuri, bet arī tie, kuri bija agresori un vardarbības izraisītāji vai liecinieki, piedzīvo vairāk depresīvu simptomu, bezcerības un stresa, kā arī izteiktāku ar pašnāvību saistītu uzvedību.

Psiholoģes veiktais pētījums parādīja: jo vairāk pusaudži cieš no vienaudžu vardarbības, jo vairāk arī paši īsteno dažādas savstarpējās vardarbības formas, un otrādi.

Salīdzinot dzimumus, pētījums atklāja, ka meitenes biežāk izjūt pašnāvības domas. "Šīs domas saistītas ar tādām izjūtām kā grūtības piepildīt apkārtējo cilvēku cerības, bezspēcība saistībā ar nākotni un nelaimīgas izjūtas, esot ar kādu cilvēku," rezultātus skaidro Maija Dobele. "Ir pierādīts, ka dzimums ir nozīmīgs ar pašnāvību saistītas uzvedības faktors, un Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, runājot par pašnāvības uzvedību, jauniešiem pašnāvību līmenis, tāpat kā citās vecuma grupās, ir augstāks vīriešiem nekā sievietēm, un jauno vīriešu kopējais pašnāvību līmenis ir pat 2,6 reizes lielāks (Slimību profilakses un kontroles centrs, 2013; Wasserman, Cheng & Jiang, 2005). Tomēr tikpat plaši arī izpētīts, ka meitenes un sievietes biežāk izjūt pašnāvības domas un/vai biežāk veic pašnāvības mēģinājumus (Bridge, Goldstein & Brent, 2006; Cleary, 2000)."

Rezultāti, salīdzinot sociālās prasmes pa dzimumiem, atklāja, ka meitenes biežāk norāda uzvedību, kas attiecas uz pozitīvu attiecību veidošanu un to veicināšanu, kas var izpausties kā izjūta par spēcīgāku saistību ar draugiem un augstāku emocionālās empātijas līmeni. Savukārt zēniem var būt lielāka tendence uz agresīvu un/vai vardarbīgu izturēšanos. Sociālās prasmes sociālā un emocionālā kontekstā tiek saprastas kā prasmes atpazīt un pārvaldīt emocijas, izrādīt rūpes par citiem, nodibināt pozitīvas attiecības, pieņemt atbildīgus lēmumus un konstruktīvi rīkoties dažādās situācijās (Durlak, Weissberg, Schellinger, Dymnick & Taylor, 2011; Elias et al., 1997). Tās ir īpaši svarīgas pusaudža gados, jo šajā vecuma posmā tiek piedzīvotas straujas bioloģiskās, kognitīvās un fizioloģiskās izmaiņas. Psiholoģe skaidro, ka spēja veidot draudzību sniedz daudz pozitīvu iespēju un tā ir būtiska pusaudžu veselīgai attīstībai, jo šajā vecuma posmā pusaudžiem ir tendence vairāk mijiedarboties ar vienaudžiem nekā ar pieaugušajiem. Psiholoģe gan uzsver, ka sociālās prasmes ir iespējams trenēt un attīstīt gan individuāli, gan darbojoties kopā ar speciālistu.

Kas apdraud un aizsargā pusaudzi


Pētījums: latviešu pusaudžu domas par pašnāvību un kas var pasargāt mūsu bērnus
Foto: Shutterstock

Pētījumā tika meklētas savstarpējās saistības starp pašnāvības domu un mobinga pieredzi, sociālajām prasmēm un iemesliem dzīvot pusaudžiem, kā arī pētīts, kādi rādītāji pusaudžu grupā var likt prognozēt, ka domas par savu dzīvi būs pozitīvas vai radīsies pašnāvības domas. Pētījuma rezultāti atklāja, ka starp pētītajiem konstruktiem pastāv statistiski nozīmīgas saistības. Tas nozīmē, ka patiešām tas, vai pusaudzis ir sastapies ar vienaudžu vardarbības pieredzi, piedzīvojis pašnāvības domas, tas, kā viņš mijiedarbojas ar citiem vienaudžiem un cik daudz un kādi ir iemesli dzīvot, savstarpēji mijiedarbojas.

  • Pašnāvības domu izskaidrošanā vislielākā nozīme ir sevis pieņemšanas grūtībām un upura lomas pieredzei. Pētījums apstiprina aizdomas – jo pusaudži vairāk cieš no dažādām vienaudžu vardarbības formām, jo vairāk izjūt pašnāvības domas, un otrādi. Piedzīvots mobings var veicināt negatīvu pašnovērtējumu, depresīvas izjūtas vai ar pašnāvību saistītas domas. Ja pusaudzis sevi neizjūt kā vērtīgu un veiksmīgu, ir izteikta paškritika un pazemināts pašvērtējums, viņš ir piedzīvojis vienaudžu vardarbību skolas vidē, ir augstāks risks, ka var veidoties pašnāvības domas.
  • Atbilstoši iepriekšējiem pētījumiem ir zināms, ka meitenes uzrāda augstāku problēmu internalizācijas līmeni (trauksmainu un depresīvu problēmu izpausmi), savukārt zēni grūtības vairāk izrāda ārēji (eksternalizācija – izrāda agresivitāti, neuzmanību un nepaklausību), tāpēc ir jāpievērš uzmanība, ja pusaudzis kļūst ne tikai nomāktāks vai satrauktāks, bet arī sev netipiski izrāda agresiju, dusmas vai neuzmanību. "Pieredzēta vardarbība var izpausties ar uzvedības internalizēšanu kā pašnāvības domas vai ārēju uzvedību kā vērstu vardarbību pret citiem, kas vairāk attiecas uz problēmu eksternalizēšanu. Tomēr gan problēmu internalizācija, gan eksternalizācija ir saistīta ar paaugstinātu pašnāvības risku pusaudžu vecumā." Spēja iekļauties un izjust piederību ir īpaši svarīga tieši pusaudžu vecumposmā. Un ar pašnāvību saistīta uzvedība ir saistīta arī ar dažādiem uzvedības riska faktoriem, piemēram, agresīvu, vardarbīgu izturēšanos un attiecību grūtībām. Autore atgādina, ka negatīvas izturēšanās demonstrēšana var būt arī problēmu eksternalizācija, zem kā var slēpties arī pašnāvības domas.

Kā palīdzēt pusaudžiem rast resursus


Pētījums: latviešu pusaudžu domas par pašnāvību un kas var pasargāt mūsu bērnus
Foto: Shutterstock

Šajā pētījumā liels uzsvars likts arī uz aizsargājošo faktoru meklēšanu, pētot pozitīvās domas par savu dzīvi un iemeslus dzīvot pusaudžiem ar dažādu mobinga pieredzi un sociālajām prasmēm. "Ir būtiski meklēt resursus, kas var stiprināt pusaudža emocionālo un psiholoģisko stāvokli," uzsver psiholoģe. Iemesli dzīvot ir dzīvību uzturošas pārliecības, kas var atturēt cilvēku no pašnāvības izdarīšanas vai potenciāli mazināt pašnāvības domu intensitāti.

  • Pusaudžu pozitīvās domas par savu dzīvi vislabāk veicina optimisms, raugoties uz nākotni, un prosociāla uzvedība. Rezultāti rāda: ja pusaudzim ir cerības un gaidas par nākotni, kas var izpausties kā sapņi, mērķi un izjūta, ka viņi piedzīvos daudz labu lietu, tas var pasargāt ikdienas grūtībās. Jo vecāks pusaudzis, jo šādas domas var spēcīgāk aizsargāt. Pusaudža gadiem nudien ir raksturīga dzīves jēgas meklēšana, kas ir cieši saistīta ar identitātes veidošanos (Negru-Subtirica et al., 2016; Szafranska, 2018).
  • Būtisks resurss ir arī spēja veidot un uzturēt draudzīgas attiecības. "Pusaudžiem ļoti nepieciešami draugi un apkārtējais sociālais tīkls, kas viņus izprot un palīdz rast risinājumus stresa laikā, un, ja šis sociālais tīkls ir veiksmīgi funkcionējošs, tas var pasargāt no pašnāvības domu veidošanās," skaidro Maija Dobele. Autore dalās, ka iepriekš veikti pētījumi atklājuši: jaunieši, kuriem ir augstākas sociālās prasmes, uzrāda arī labākus rezultātus skolā, viņi spēj labāk vadīt savas emocijas, veido kvalitatīvāku sociālo mijiedarbību un attiecības ar draugiem un pretējā dzimuma indivīdiem, kā arī konstruktīvāk risina konfliktus, un pusaudži ar labākām sociālajām prasmēm mazāk lieto atkarību izraisošas vielas un alkoholu un mazāk iesaistās delinkventā uzvedībā (Brackett et al., 2006; Malinauskas & Dumciene, 2017; kā minēts, Akelaitis & Lisinskiene, 2018; Lopes et al., 2004). "Pozitīva izturēšanās var darboties kā aizsardzības faktors, tāpēc ir tik svarīgi trenēt sociālās prasmes un pieaugušajiem vecināt pusaudžu grupu saliedēšanu un indivīdu iekļaušanu grupā."


Pētījums ļauj skaidrāk saskatīt tās pusaudžu grupas, kurām var būt potenciāli paaugstināts ar pašnāvību saistītas uzvedības risks. Tajā pašā laikā pētījums palīdz arī izprast, kuru aizsardzības faktoru stiprināšanai jāpievērš īpaša vērība.

Rezultāti rāda: ja pusaudzim ir cerības un gaidas par nākotni, kas var izpausties kā sapņi, mērķi un izjūta, ka viņi piedzīvos daudz labu lietu, tas var pasargāt ikdienas grūtībās.

Kopumā pētījums atklāj: lai mazinātu pašnāvību risku Latvijas pusaudžu vidū, būtu jāstiprina tādas identitātes iezīmes kā sevis pieņemšana un pozitīvs un cerīgs skats uz nākotni, kā arī jāmazina ar vardarbību saistīta uzvedība un jāveicina prosociālas uzvedības modeļu apgūšana.

Četri veidi, kā iesaistīties pieaugušajiem

Pētījums: latviešu pusaudžu domas par pašnāvību un kas var pasargāt mūsu bērnus
Foto: Shutterstock

  • Fokuss uz attiecībām ar vienaudžiem. Maija Dobele iesaka vecākiem un skolotājiem ikdienā pievērst uzmanību tam, kā pusaudzis iekļaujas vienaudžu grupā. Ja vērojamas grūtības, pieaugušie var atspoguļot pusaudža uzvedību un mudināt atrast alternatīvus uzvedības veidus. Atspoguļošana var notikt, pastāstot par redzēto pusaudža uzvedību, piemēram: "Anna, es redzēju, ka brīdī, kad Ernests tev atvainojās, tu nepieņēmi šo atvainošanos, bet aizskāri viņu. Tas, ko Ernests tev pateica, patiešām ir sāpīgi, tomēr viņš centās situāciju labot." Tālāk var mudināt pusaudzi apdomāt citus rīcības veidus, piemēram: "Ko tu varētu darīt citā reizē, lai jūsu saruna izdotos veiksmīgāka?" Neaizmirstiet izteikt novērtējumu! Jūs varat arī dalīties ar idejām, kā apvaldīt dusmas, kā uzdot atbilstošus jautājumus, kā klausīties un kā veidot kompromisus. Autore vēlas mudināt vecākus iepazīt sava bērna draugus, ļaut bērnam uzņemt viņus ciemos, izrādīt interesi par šo draudzību. "Pusaudžu vecumā vienaudži ir īpaši svarīgi, tāpēc esiet iecietīgi, ja dažkārt izjūtat, ka pusaudzis ir attālinājies no jums," skaidro psiholoģe, "līdzīgi kā pludmalē jūras viļņi, būs brīži, kad pusaudži attālināsies, stiprinot savu autonomiju un neatkarību, bet būs brīži, kad viņiem jūsu klātbūtne būs ārkārtīgi svarīgaMobinga novēršana. Nenoliedzami, ar mobingu saistīto problēmu risināšana prasa gan laiku, gan arī psiholoģiskos resursus, tomēr tā mazināšanā jāiesaistās gan skolai, gan vecākiem. Nepieciešams, lai skolās runātu par pusaudžu savstarpējo vardarbību, šis jautājums tiktu aktīvi risināts, kā arī ir svarīgi, lai pusaudži zina, kur meklēt palīdzību, un nebaidītos to darīt. Ja klasē vai skolā notiek mobings, tas ir jārisina neatliekami! Vecāki mājās var runāt ar pusaudzi par savu pieredzi skolā, mudināt bērnu dalīties ar savām izjūtām, kā arī reaģēt, ja tiek novērots, ka bērns pats vardarbīgi izturas pret citiem. Kopā ar bērnu doties uz patversmi, piedalīties labdarībā, veikt brīvprātīgo darbu, tādā veidā attīstot pusaudzī empātisku izturēšanos pret citiem.
  • Optimisms par nākotni. "Runājiet ar savu bērnu par viņa sapņiem, mērķiem un plāniem! Apjautājieties, kādus plānus viņš gribētu īstenot nākotnē, par ko viņš gribētu strādāt, kurā jomā vēlētos gūt panākumus, kāds cilvēks viņš gribētu būt, kā viņš redz savu dzīvi pēc pieciem vai desmit gadiem. Pusaudžiem raksturīgi, ka šajā vecumposmā plāni strauji un bieži mainās, bet galvenais, ka viņiem tādi ir. Ja bērns nespēj par tiem runāt vai norāda, ka viņam tādu nav, sniedziet atbalstu, apsveriet iespēju aiziet pie karjeras speciālista. Ja pusaudzis ilgstoši pauž bezcerību vai ir nomākts, lūdzu, vērsieties pie speciālista – psihiatra un psihologa," iesaka klīniskā psiholoģe.
  • Novērtējums. Regulāri izsakiet konkrētu atzinību par veiksmīgu darbu tagadnes formā ("Tu ļoti rūpīgi tīri istabu, es to novērtēju!"). Pamaniet progresu, kad pusaudzim izdodas kaut kas arvien labāk. Nekādā gadījumā nesalīdziniet pusaudzi ar citiem. Grūtību un neveiksmju gadījumā vispirms izsakiet atbalstu un uzmundrinājumu par to, kas ir sanācis labi, un tikai tad iesakiet iespējamos uzlabojumus. Piemēram: "Tu šo uzdevumu iesāki ļoti labi, tev ir labs domu gājiens, un tagad pamēģini..." Ieteicams izvairīties lietot pretnostatījuma apgalvojumu "labi, bet...".


Autore arī mudina iesaistīt pusaudžus ārpusskolas aktivitātēs, kur jaunietis var izjust savu piederību un varēšanu.

Palīdzības tālruņi


Pētījums: latviešu pusaudžu domas par pašnāvību un kas var pasargāt mūsu bērnus
Foto: Shutterstock

Atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas veidoto informatīvo materiālu mediju pārstāvjiem, rakstos, kas saistīti ar pašnāvību, ir jāsniedz informācija par atbalsta resursiem, un būtiski sniegt precīzu informāciju par iespējām saņemt palīdzību. Klīniskā psiholoģe uzsver, ka krīzes, emocionālās spriedzes un stresa situācijās ir iespēja saņemt bezmaksas psiholoģisko atbalstu un palīdzību:

  • Krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" diennakts krīzes tālruņi: LMT: +371 6 7222922, "Bite": +371 2 7722292
  • Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bērnu un pusaudžu uzticības diennakts tālrunis 116111
  • Iespēja veidot saraksti (uzticibastalrunis.lv, čata darba laiks darba dienās no plkst. 12 līdz 20).
  • Pusaudžu resursu centra konsultatīvais tālrunis (darba dienās no plkst.12 līdz 16) +371 25737363. Var rakstīt arī "WhatsApp".
  • • Neatliekamā medicīniskā palīdzība – 113

Autore vēlas izteikt pateicību pusaudžiem, kuri piedalījās aptaujā, tādā veidā veicinot, ka ar pašnāvību saistīta uzvedība un mobinga pieredze tiek izprasta arvien dziļāk, kā arī dodot pienesumu, lai tiktu atrasti faktori, kas šajā izaicinošajā vecumposmā pusaudzi var pasargāt.


Tags

Latvijas Universitāte Psiholoģe Psiholoģija Pusaudzis Pusaudžu depresija Pusaudzis Depresija Pētījumi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form