Kliegšana

Pieci soda veidi, kas var sagandēt bērna psihi
Foto: Shutterstock

Daudzi vecāki uzskata, ka visiedarbīgākais veids, kā līdz bērnam novirzīt informāciju, ir – "aizkliegties" līdz viņa sirdsapziņai. Turklāt, pēc viņu domām, jo skaļāka skaņa, jo ātrāk sagaidāms rezultāts.

Mūsu dzīve ir pārpilna stresa. Bieži vien dienas beigās no darba ir iekrājies tāds nogurums un spriedze, bet kliegšana "atbrīvo" no sakāpinātajām negatīvajām emocijām. Uz priekšnieku, uz "vajadzīgajiem" cilvēkiem, cienījamiem ļaudīm un pieaugušiem radiniekiem nedrīkst "norauties". Toties uz paša bērniem, kuri nelaikā pagadījušies ceļā, daudzas mammas un tēti pilnīgi mierīgi atļaujas uzkliegt.

Svarīgi atcerēties, ka kliegšana vienmēr izraisa izbīļa reakciju – kaut uz sekundi – ikvienam cilvēkam, pat pieaugušajam un pieredzējušam. Bet ko gan vispār runāt par mazu bērnu!

Aiz izbīļa seko bremzēta psiholoģiskā aktivitāte, tāda kā pamiršana, tā dēvētā iedomātās nāves reakcija. Pilnīgi skaidrs, ka šādā stāvoklī bērnam ir grūti saprast, ko no viņa vēlas, jo arī intelektuālā aktivitāte ir samazināta.

Spiediens, kas tiek izdarīts ar skaļu būkšķi, obligāti atsauksies viņa uzvedībā attiecībā pret apkārtējiem: viņš kļūs aizkaitināms, kautrīgs, noslēgts, bet attiecībās ar daudz vājākiem – despotisks un agresīvs. Jo šajā gadījumā bērns izdara vēl vienu secinājumu par dzīvi: kurš kliedz, tas arī ir stiprākais, tam arī ir taisnība.

Pieaugušo dzīvē šāds bērns sevi noliegs un neieredzēs, pat ja vecāki viņu nav rājuši, bet vienkārši nav runājuši ar bērnu par savu mīlestību. Jo ikviens cilvēks psiholoģiskā aspektā ar sevi dara to, ko ar viņu ir darījuši viņa vecāki bērnībā. Jeb ir tāds teiciens – mēs visi nākam no bērnības!

Tags

Bērna audzināšana Psiholoģija Sarakstu karuselis Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības

Comment Form