Puņķošanās laiks – rudens. Kā pasargāt bērnu no saslimšanas
Foto: Shutterstock

Rudens ir laiks, kad ārā kļūst vēsāks, mitrāks un bērni aizvien vairāk laika pavada iekštelpās, ciešākā kontaktā viens ar otru, kā rezultātā pieaug dažādu slimību risks. Aktīva slimošanas sezona visbiežāk ilgst līdz pat brīdim, kad tiek pieslēgta apkure. Kā šajā laikā pasargāt bērnu no saslimšanas, skaidro pediatre Vizma Meikšāne un infektoloģe, pediatre Gunta Laizāne.

Meikšāne atklāj, ka rudenī bērni visbiežāk saskaras ar elpceļu saslimšanām, kuru simptomi ir aizlikts deguns, kakla sāpes, temperatūra un klepus. Tās var izraisīt arī dažādas komplikācijas, piemēram, vidusauss iekaisumu vai deguna blakusdobuma iekaisumu. Augšējo elpceļu slimības var pēcāk izpausties arī kā laringīts (balsenes iekaisums), bronhīts un pat plaušu karsonis, skaidro Laizāne.

Tāpat šajā laikā izplatītas ir arī dažādas zarnu infekcijas, piemēram, rotavīruss, kas tiek pārnēsāts tiešā kontaktā, piemēram, lietojot vienu glāzi vai krūzi, kā arī nemazgājot rokas. Šo infekciju simptomi ir vemšana, šķidra vēdera izeja, maziem bērniem augsta temperatūra un vēdersāpes.

Šajā laikā visbiežāk slimo bērndārznieki, sevišķi tie, kas tikai šogad uzsākuši gaitas pirmsskolas izglītības iestādē. Savukārt skolas vecuma bērni slimo aizvien retāk, skaidro pediatres.

Iespējamie iemesli, kāpēc bērns ir saslimis

Nav viena konkrēta izskaidrojuma, kāpēc bērns ir saķēris kādu no rudenī valdošiem vīrusiem, jo slimības ierosinātāji ir vairāki. Taču, lūk, pediatres min dažus iespējamos iemeslus, kas var būt slimības veicinātāji.

Viens no tiem ir temperatūras maiņa dienas laikā – auksti rīti, siltāks dienas vidus – un nepiemērota apģērba izvēle. Šāda krasa temperatūras maiņa nereti var mulsināt vecākus. No vienas puses, ir sācies rudens, tāpēc no skapja dziļumiem tiek vilkti ārā rudens zābaki, šalles, cepures un siltākas jakas. Taču, no otras puses, jāatceras, ka dienas vēl aizvien ir siltas, tāpēc, neskatoties uz to, ka ir sācies septembris, ja ārā ir +20 grādi pēc Celsija, vēl aizvien bikšu vietā var izvēlēties šortus un džempera vietā – krekliņu ar īsām rokām. "Svarīgi, lai bērnam nav ne par aukstu, ne par karstu," atgādina Laizāne.

Tāpat bērna imunitāti ietekmē arī negatīvas emocijas, noslodze un stress. Meikšāne uzsver, ka, sākoties mācību gadam, skolēns un bērndārznieks ir pakļauts dienas režīma maiņai, kas nereti iet roku rokā ar negatīvām emocijām, lielu noslodzi un stresu, ko bērns piedzīvo izglītības iestādē. "Stresa dēļ bērns var kļūt uzņēmīgāks pret dažādām slimībām," skaidro pediatre.

Liela nozīme ir arī bērna zināšanām par higiēnu un iemaņām tās pielietot. Kā jau iepriekš tika minēts, rudenī aktuālākas kļūst dažādas zarnu saslimšanas, ko ķipari var saķert, nemazgājot rokas. Laizāne uzsver, ka pieaugušajiem ir svarīgi vecumam atbilstoši bērniem izstāstīt par roku mazgāšanu – cik ilgi, kā un kāpēc tas ir jādara.

Katram no mums ir sava iedzimtā imunitāte, kas arī ietekmē to, cik uzņēmīgi mēs esam pret dažādām saslimšanām. Taču daudziem bērniem trūkst tieši iegūtās imunitātes, kuru viņi attīsta un pilnveido dzīves laikā. Tā parasti ir vājāka mazajiem, kas tikai nesen uzsākuši bērnudārza gaitas. "Viņi slimo ļoti daudz – astoņas līdz 10 reizes gadā," skaidro Laizāne. "Tas ir normāli. Viņš tādā veidā veicina savu imunitāti."

Tāpat liela nozīme ir bērna miegam, uzturam un fiziskajām aktivitātēm, kam jābūt vecumam atbilstošā daudzumā.

Source

Cālis.lv

Tags

Bērna veselība Bērni Mazuļa veselība Bērndārznieka veselība Skolēns Imunitāte
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form