Būt maigam nenozīmē visu atļaut! Kas īpašs ir tā dēvētajā maigajā audzināšanā? Tas ir audzināšanas veids, kādā vecāki aktīvi pieliek visus savus pūliņus, lai saprastu bērna jūtas un uzvedības motīvus, demonstrē empātiju un cieņu, un saglabā precīzi noteiktās robežas.

Ja tu uzskati, ka pieaugušo loma noslēdzas ar to, lai paliktu bērna acīs kā neapšaubāma autoritāte, iespējams, šis audzināšanas stils tev nebūs piemērots. Tā īpatnība ir nevis pilnībā kontrolēt bērnu, bet gan virzīt un vadīt viņu, mijiedarbojoties kā komandai.

Raugoties no maigās audzināšanas viedokļa, uzvedība – tā ir komunikācijas forma, un jebkura ar to saistīta pieredze ir jāpieņem. Bērniem ir savas personīgās emocijas, un maigā audzināšana mudina pieaugušos iejusties šajās emocijās, palīdzēt bērnam nomierināties, ja tas ir nepieciešams, un pēc tam apspriest, ko viņš ir jutis un kāpēc uzvedies konkrētā veidā, skaidro jomas speciālisti vietnē "Goodhousekeeping".

Maigās audzināšanas principi


Empātija

Šis ir galvenais elements. Vecāki pat vislabāko nodomu vadīti, bieži samazina vai pat pilnībā ignorē bērna emocijas un pieredzi. Tas liek viņam justies, ka viņam nav nekādas nozīmes, bet viņa domas nevienu neinteresē.

Maigā audzināšana mudina pieaugušos ņemt vērā bērna pārdzīvojumus un censties saprast uzvedības iemeslu, pirms reaģēt uz notiekošo.

Robežas

Varētu šķist, ka maigā audzināšana izslēdz disciplīnu, un bērna nevēlamā uzvedība paliek bez sekām. Tas ir viens no galvenajiem aizspriedumiem, kas saistīts ar šo audzināšanas stilu. Patiesībā tā nemaz nav. Starp disciplīnas trūkumu un soda neesamību pastāv liela atšķirība. Maigā audzināšana balstās uz robežu ievērošanu, kas tiek noteiktas, kopīgi apspriežoties un nosakot dabiskās sekas. Izmantojot šādu pieeju, disciplīna vecākiem nozīmē iespēju palīdzēt bērnam iegūt pieredzi patstāvīgi un saprast, kāpēc viņa uzvedība nav pieņemama. Piemēram, dabiskas sekas, ja bērs atsakās tīrīt zobus, – slikta elpa, bet vēlāk jau arī kariess.

Ar to maigā audzināšana atšķiras no citām pieejām, kad sods ne vienmēr ir tieši saistīts ar pārkāpumu, piemēram, kad vecāki pusaudzim atņem planšeti, jo viņš ir bijis bezkaunīgs.


Maigā audzināšana paredz noteikt robežas, kas veicina veselīgi stabilu ģimenes vidi un rada mīlestības atmosfēru. Pieņemamās robežas katrā ģimenē var atšķirties, bet tiek pieņemts, ka pamatā vienmēr komunikācija norit starp vecākiem un bērnu, apspriežot abpusējās gaidas. Piemēram:

  • Bērnam katru dienu atļauj izmantot planšeti konkrētu laika sprīdi. Vienreiz viņš planšeti ir paņēmis bez prasīšanas. Tā vietā, lai sodītu bērnu, vecāki vaicā, cik stundas, pēc viņa domām, un kāpēc viņam jāvelta savs laiks gadžetiem, un viņi kopā nonāk pie saprātīga risinājuma;
  • Pusaudzis pastāvīgi pie sevis aicina ciemos draugus ar nakšņošanu. Vecāki paskaidro, kāpēc tas nav visveiksmīgākais lēmums, norādot uz dabiskajām sekām, piemēram, regulāru visu bērnu neizgulēšanos un laika trūkumu, lai izpildītu mājasdarbus skolai. Ģimene izlemj paņemt pārtraukumu un uz laiku pārtraukt šīs draugu nakšņošanas, lai noteiktu noteikumus, saskaņā ar kuriem turpmāk šādas tikšanās varēs notikt.


Cieņa

Maigajā audzināšanas stilā pieaugušie sevi bērnam nepozicionē kā autoritāru figūru. Un bērnam nav jāciena "vecāki vakuumā". Tas nozīmē, ka mammai un tētim ir jāseko līdzi, lai ar bērnu mijiedarbotos pacilājošā un cieņpilnā tonī, nevis noraidoši.

Visvienkāršākais veids, kā parādīt cieņu, – klausīties bērnā, kad viņš runā, uzdot jautājumus un tikai pēc tam reaģēt.


Sapratne

Kad bērns jūt, ka viņā klausās un saprot, viņš ar daudz lielāku iespējamību vērsīsies pie vecākiem, saskaroties ar kādām grūtībām. Turklāt pie šādas pieejas bērns daudz labprātāk ieklausīsies pieaugušo teiktajā un sekos viņu noteikumiem.

Ar dažām bērnu un pusaudžu vecuma izpausmēm mēdz būt ļoti sarežģīti cīnīties. Dienu un nakti bērnam var skaidrot, kāpēc viņam nav taisnība, tādā veidā iztērējot visus savus spēkus, bet viņš vienalga sarīkos histēriju. Tādos brīžos ir jāsaprot, ka bērna uzvedība nav tiešs viņa audzināšanas atspoguļojums. Svarīgs maigās audzināšanas aspekts – saprast bērna attīstības īpatnības dažādos vecumos un negaidīt, ka viņi uzvedīs priekšzīmīgi. Mammas un tēta uzdevums – būt blakus un censties izveidot tuvas un uzticamas attiecības ar bērnu.
Foto: Pexels

Kādi ir maigās audzināšanas plusi un mīnusi


Protams, tikai tu pats vari izlemt, cik maigā audzināšana der tev un tavai ģimenei. Turklāt tas ir pietiekami interesants audzināšanas stils, kuras ir ne mazums plusu:

  • Tā palīdz bērnā attīstīt pārliecību par sevi, neatkarību, stabilu pašvērtību un spēcīgas emociju vadīšanas prasmes;
  • Māca bērnam empātiju, pateicoties tam, ka viņš saprot, ka viņa rīcība ietekmē vecākus;
  • Sniedz vecākiem iespēju motivēt bērnu, palīdzot viņam atrisināt problēmas un virzot viņu pareizajā ceļā;
  • Uzlabo sociālās prasmes un uzskatāmi parāda bērnam, kā efektīvi mijiedarboties ar apkārtējiem;
  • Nostiprina attiecības ģimenē, padarot komunikāciju daudz vieglāku un samazina konfliktu daudzumu.


No otras puses, maigajai audzināšanai ir arī savi mīnusi. Šī pieeja prasa daudz laika, jo pieaugušajiem ir jāattīsta sevī pacietība un jācenšas patiešām saprast bērns. Viņiem nāksies atteikties no ierastajām audzināšanas metodēm un iemācīties jaunas.

Maigā audzināšana neparedz balss toņa pacelšanu. Vecākiem ir jāpaliek mierīgiem, lai arī bērns tāds būtu. Kad pieaugušie kliedz, viņi provocē tieši tādu pašu reakciju no bērna puses. Tā vietā maigā audzināšana piedāvā atklātu komunikāciju un stingru toni, kad tas ir nepieciešams.

Bet reālajā dzīvē, kad vecāku nervi tomēr neiztur, nepavisam nav retums. Mēs visi esam cilvēki, bet mums ir tendence zaudēt pacietību. Mēs varam sadusmoties, nesavaldīties un sarīkot skandālu. Tādā situācijā maigā audzināšana piedāvā "nogludināt stūrus", atzīstot savu kļūdu un no sirds atvainoties. Piemēram: "Zini, man tev ir jāatvainojas par to, ka sakliedzu uz tevi. Es biju ļoti dusmīgs un negribēju tā darīt. Zinu, ka tas nekādu labumu nedos. Es centīšos saglabāt mieru pat tad, kad būšu sarūgtināts".


Atšķirībā no citiem stiliem maigā audzināšana ietver vienu svarīgu elementu – vecāku spēju regulēt savas emocija un uzvedību. Tā koncentrējas uz pašapziņu, pašdisciplīnu un prasmi rīkoties, nevis reaģēt. Tajā pašā laikā daudzas mammas un tēti, lai kādi pieaugušie viņi nebūtu, paši tikai mācās to, kā pašam būtu jāuzvedas un kā nē.

Tieši tāpēc maigā audzināšana ir pietiekami sarežģīts audzināšanas stils vecākiem. Viņiem ir jārāda bērnam efektīvas komunikācijas piemērs, lai gan paši vēl nemaz pilnībā nevar saprast, kā tas darbojas. Daudzi vecāki, kuri pamēģina šo pieeju, piedzīvo vainas sajūtu par to, ka cenšas būt maigi ar saviem bērniem, bet tas ne vienmēr izdodas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!