Foto: Privātā arhīva kolāža
Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, krāšņu puķu un sakņaugu dārza ieskauta, stāv mājiņa balta. Tajā mīt Ozoliņu pāris – Ināra un Guntis, abi jau pensijas vecumā, abi dzīvē piedzīvojuši gan neaprakstāmus prieka mirkļus, gan sāļas asaras. "Būs labi" – savā ziņā tas ir Ināras kundzes moto, tā viņa mierina sevi un citus, jo citādi nebūtu tikusi pāri tiem pārdzīvojumiem, kurus liktenis reiz piespēlējis. Patiesībā divreiz.

Lai saglabātu veselo saprātu, Ināra jau vairākus gadus rada mākslu. Nupat bijusi viņas darbu izstāde, bet nekas nevar stāvēt uz vietas – jau pieteikusies jaunos amatniecības kursos, lai padziļināti apgūtu māla trauku glazēšanu. Viņa šuj, izšuj, zīmē, pērļo, darbojas ar mālu, uzpasē vīra veselību, kopj dārzu un palīdz vēl citiem.

Sarunas sākumā Ināra dzidri iesmejas un saka: "Pavaicājiet man labāk, ko neesmu dzīvē darījusi. Lūk, ar metālu neesmu darbojusies!" Tā arī nudien ir – Ināra dzīves laikā, šķiet, darījusi absolūti visu, un viņas dzinuļi bijuši dažādi, patiesībā – visai skarbi. Tomēr sieviete ir optimisma, dzīvesprieka pilna, jo tikai tā varot dzīvē ko sasniegt un turpināt ceļu, lai cik grubuļains un līkumots tas būtu bijis pirms tam.

Labākie gadi un atgriešanās pie saknēm

Inārai šoruden būs 68 gadi, vīram Guntim – 64. Viņš ir otrais vīrs Ināras dzīvē. Sieviete dzimusi Daudzesē, bet lielu daļu savas dzīves, kā pati saka, labākos gadus, pavadījusi Bauskas pusē, toreizējā kolhozā "Uzvara", ko stūrēja Jansontēvs (kolhoza priekšsēdētājs Ivars Jansons – aut.). Tur Ināra arī dzīvoja ar savu pirmo vīru Aigaru, tur izauga viņas meitas Evita un Lana, kuras tagad jau pašas ir mammas. Bet dzīve apmeta milzu kūleni, kad Ināras pirmais vīrs 33 gadu vecumā iedzimtas sirds kaites dēļ pāragri devās mūžībā. Uz viņas pleciem nu gūlās visa atbildība par savu un meitiņu turpmāko dzīvi. Bija ļoti smaga sirds, bet izvēles jau nebija. Nācās sapurināties un darīt.

Ieguvusi arodizglītību – virsdrēbju šuvēja, sākotnēji Ināra strādāja kolhoza bērnudārzā par šuvēju, palīdzēja arī kārtot grāmatvedību katlumājā. Vēlāk dzīvē darīja vēl pavisam atšķirīgas lietas, bet Ināra uzskata, ka daudz savos ļaudīs ielicis leģendārais Jansontēvs, kurš pats ik rītu pirmais savā "bobikā" apbraukājis visu pagastu, lai redzētu, vai viss ir kārtībā. Viņš iemācījis, ka iesāktie darbi ir jāpabeidz, pat ja nevari to tūliņ izdarīt, kādā brīdī tas jāpaveic.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!