Latvieši paši sevi smejoties sauc par kartupeļu tautu. Nevar noliegt šo pašmāju dārzeni mēs labprāt liekam klāt visur – zupās, pankūkās, salātos, otrajos ēdienos un, kurš zina, varbūt kādai saimniecei ir zināms arī deserts, kura galvenā sastāvdaļa ir kartupelis. Neskatoties uz to, ir cilvēki, kas apzināti izslēdz no uztura šo pašmāju pērli, jo uzskata, ka no tā var pieņemties svarā. Kādas ir kartupeļa labās īpašības un kāpēc, to patērējot, jāievēro mērenība, stāsta uztura speciālistes Jeļena Pavlova un Signe Rinkule.
Kartupeļu talkas Latvijā šobrīd rit lielā sparā. Kaut šis dārzenis jau gadsimtiem ilgi ir bijis viens no populārākajiem produktiem uz latviešu galda, tas tā nav bijis vienmēr. Latvijā par kartupeļu audzēšanas sākumu tiek uzskatīti 1740.-1760. gadi. No tā laika līdz pat 1800. gadam kartupeļi tika uzskatīti par muižnieku ēdienu, bet jau pēc 1840. gada šie dārzeņi masveidā iekaroja Latvijas lauku platības, vēstīts portālā "Mūsmāju dārzeņi".
Kartupelis ir ogļhidrātu avots, kas ir bagāts ar cieti. Vārīts, vidēja izmēra kartupelis satur aptuveni 70 kilokalorijas, 1.5 gramus olbaltumvielu, aptuveni 15 gramus ogļhidrātu, nelielu daudzumu – 1,5 gramus – šķiedrvielu un ļoti mazu daudzumu tauku, kas nesasniedz pat vienu gramu, atklāj Pavlova.
Šis dārzenis ir arī labs minerālvielu avots. "Visvairāk tajā ir kālijs, mazākos daudzumos kalcijs, dzelzs, fosfors, magnijs, cinks, varš, selēns, nātrijs," skaidro uztura speciāliste.
Tāpat kartupelī ir dažādi B grupas vitamīni, izņemot B12, un C vitamīns. "Jo jaunāks kartupelis, jo vairāk C vitamīna tajā būs," viņa piebilst. Vidēji ar mizu vārītā kartupelī ir 10 miligrami C vitamīna.
Daudzi cilvēki par labo īpašību kartupelī uzskata arī to, ka tas ir vietējais Latvijas produkts. Šo pašmāju produktu var ēst ne tikai siltu, bet arī atdzesētu, tad tajā veidojas rezistentā ciete, kas ir barības viela mūsu "labajām" zarnu baktērijām.
Vai tu būsi mana māsa? Stāsts par to, kā es izvēlējos savu ģimeni 
