Vācijas dienvidos arheologi uzgājuši iespaidīgus apbedījumus. Ļoti iespējams, ka tie oficiāli tiks atzīti par līdz šim lielākajiem atrastajiem mēra upuru masu kapiem Eiropā, ziņo portāls "Live Science".
Šie mēra upuru kapi tika atklāti, veicot sagatavošanas darbus celtniecībai Nirnbergas pilsētā. Kopumā uzietas astoņas bedres. Katrā atrodas desmitiem, bet dažos pat simtiem skeletu – gan pieaugušie, gan bērni, gan zīdaiņi.
Apbedījumi veidoti no 15. gadsimta beigām līdz 17. gadsimta sākumam. Divās no trim bedrēm, ko arheologi jau izpētījuši, atrastas arī keramikas lauskas un sudraba monētas. Radioaktīvā oglekļa datēšana atklāja, ka keramikas vecums sakrīt ar mēra uzliesmojumiem, kas Eiropā notika laikā no 1622. līdz 1634. gadam, savukārt monētas datētas ar aptuveni 1619. gadu, teikts arheoloģisko izrakumu uzņēmuma "In Terra Veritas" paziņojumā.
"Tāds atklājums nekad agrāk nav veikts, un, godīgi sakot, neviens nebija domājis, ka tas ir iespējams," uzņēmuma paziņojumā citēta Melānija Lengbeina no Nirnbergas Kultūras mantojuma saglabāšanas departamenta. "Šī vieta Nirnbergas pilsētai ir ārkārtīgi svarīga."
Laikā no 1533. līdz 1634. gadam Nirnberga piedzīvoja vairākus mēra uzliesmojumus, kas kopumā prasīja aptuveni 30 000 cilvēku dzīvības. Kad līķu daudzums pilsētā pieauga, varas iestādes lika tos apglabāt masu kapos ārpus pilsētas baznīcu pagalmiem.
"Šie cilvēki netika apbedīti parastā kapsētā, lai gan Nirnbergā bija ierīkotas mēra kapsētas," CNN pastāstīja Langbeina. "Tas nozīmē, ka bijis liels skaits mirušu cilvēku, kurus vajadzēja apbedīt īsā laikā, atsakoties no ierastās kristiešu apbedīšanas prakses."
Cilvēki, kas apbedīti saskaņā ar viduslaiku kristiešu tradīcijām, kapā tika guldīti ar galvu uz rietumiem un kājām uz austrumiem, "lai Pastardienā redzētu Kristu iznākam no austrumiem", norāda "Live Science".
Šie jaunie izrakumi atklāja skeletus, kas novietoti sēdus stāvoklī, vērsti dažādos virzienos un sakrauti viens virs otra, lai aizpildītu visu pieejamo platību.
Arheologi arī atklāja ģindeņus, kas gulēja uz sāniem, un starp tiem bija iesprūdušas zīdaiņu un mazu bērnu mirstīgās atliekas. Daži ģindeņi bija iekrāsojušies zaļi metālapstrādes rūpnīcu izmešu nosēdumu dēļ, kas vēlākajos gadsimtos tika uzceltas šo apbedījumu tuvumā un virs tiem.
Līdz šim pilnībā atraktas tikai trīs no astoņām bedrēm un saskaitīts tajās apbedīto skaits. Vienā no bedrēm atradās 280 skeleti, atklāj arheologi, lai gan ir pierādījumi, ka vairāki skeleti varētu būt iepriekš izņemti un bojāti. Citā bedrē atradās 150 ģindeņi, taču arī šis skaits vēl jāapstiprina, jo netālu no šīs vietas Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā notika bumbas sprādziens, kas sadragāja vairākus skeletus.
Kopumā arheologi ir saskaitījuši un no zemes izcēluši ap 1000 skeletu, taču viņi paredz, ka tuvākajā laikā, turpinoties izrakumiem, šis skaits pārsniegs 1500. Ja tā notiks, šis var kļūt par lielāko arheologu atklāto mēra upuru masu kapu Eiropā, teikts paziņojumā.
"Skeleti ir ļoti labā stāvoklī, neskatoties notikušajiem incidentiem," teikts "In Terra Veritas" antropologa Floriana Melcera paziņojumā. "Tagad mēs varam detalizēti apstrādāt visu informāciju, ko slēpj šie kauli. Piemēram, var izpētīt dažādu vēža veidu izplatību, ģenētiskās mutācijas, kuru pēdas glabā galvaskausi, noteikt upuru vecumu un dzimumu, zobu stāvokli, kas ļaus izdarīt secinājumus par vispārējo veselību un dzīves apstākļiem tajā laikā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
