Sievietēm, izrādās, nav jāvelta tik daudz laika treniņiem kā vīriešiem, lai saglabātu fizisko formu un veselību, rāda jaunākie pētījumi.
Jauns ilgtermiņa pētījums ASV, kurā piedalījās vairāk nekā 400 000 pieaugušo, atklāj, ka sievietēm lielāki ilgtermiņa ieguvumi veselībai nekā vīriešiem pie mazākas treniņu slodzes un ilguma.
Pētījumā, ko vadīja Kalifornijas Šmita Sirds institūta eksperti, tika izsekoti personu veselības dati no 1997. līdz 2019. gadam, salīdzinot fizisko aktivitāšu līmeni ar nāves gadījumiem no konkrētām slimībām. Nacionālajā veselības interviju aptaujā, uz kuru balstās šis pētījums, dalībniekiem tika lūgts identificēt sevi pēc dzimuma.
Zinātnieki atklāja, ka sievietes nedēļas laikā veica ievērojami mazāk fizisko vingrinājumu, piemēram, ātras pastaigas vai riteņbraukšanu, nekā vīrieši. Viņas arī mazāk darbojās ar svariem vai korsetes muskulatūru nostiprinošos treniņos.
Tomēr tām sievietēm, kuras katru nedēļu pildīja vismaz dažas fiziskas aktivitātes, nāves risks no jebkāda iemesla samazinājās līdz pat 24 procentiem, kamēr vīriešiem regulāras fiziskās aktivitātes bija saistītas ar visu iemeslu mirstības samazināšanos tikai par 15 procentiem.
Tas parāda, ka vīriešiem un sievietēm ir nepieciešamas atšķirīgas regulāras fizisko aktivitāšu devas, lai izmantotu visu, ko ikdienas fiziskās nodarbes var piedāvāt dzīves ilguma pagarināšanai.
Pētījumā vīriešu dzimuma dalībnieki maksimālo ieguvumu sasniedza pēc piecām kardio nodarbībām nedēļā, kamēr sievietēm pietika ar nedaudz vairāk par divām stundām nedēļā vidējā vai aktīvā kardio slodzē.
Runājot par svarcelšanu vai korsetes muskulatūras treniņiem, vīrieši sasniedza maksimālo ieguvumu pēc trim nodarbībām nedēļā. Savukārt sievietes sasniedza tādus pašus ieguvumus tikai ar vienu sesiju nedēļā.
Pētnieki nav pārliecināti, kāpēc pastāv šādas dzimumu atšķirības, taču ir dažas versijas. Tā kā mazāka ķermeņa masa ierobežo asinsvadu spēju vajadzības gadījumā paplašināties, sievietes varētu izmantot fiziskās aktivitātes, lai trenētu savu sirds un asinsvadu sistēmu strādāt nedaudz jaudīgāk.
"Patiesībā fizioloģijas pētījumi ir parādījuši, ka sievietēm fiziskās slodzes laikā ir lielāka asinsvadu vadītspēja un asins plūsma, un sievietēm ir arī lielāks kapilāru blīvums uz skeleta muskuļu vienību, salīdzinot ar vīriešiem," raksta pētījuma autori.
Vēl pētījuma rezultāti liecina, ka sabiedrības veselības ieteikumiem fiziskajiem vingrinājumiem jābūt atšķirīgiem atkarībā no dzimuma.
Lai gan bieži tiek apgalvots, ka ir dzimumu atšķirības tajā, kā sporto sievietes, taču tas var nebūt tik liela problēma sabiedrības veselības kontekstā, kā daži pētnieki uzskatījuši.
Lai gan nepieciešams vairāk pētījumu, kas apstiprinātu iegūtos secinājumus un iemeslus, kāpēc sievietēm varētu būt nepieciešams mazāk sportot efekta sasniegšanai, zinātnieki uzskata, ka ir pienācis laiks fiziskās veselības jomā pārskatīt pieeju "viens der visiem" (one-size-fits-all).
"Es ceru, ka šis novatoriskais pētījums motivēs sievietes, kuras pašlaik nenodarbojas ar regulārām fiziskām aktivitātēm, saprast, ka viņas var gūt milzīgu labumu no katra treniņa, kas būtu ieguldījums viņu ilgtermiņa veselībā," uzsver Šmita Sirds institūta kardioloģijas nodaļas vadītāja Dr. Kristīne Alberta.
Pētījums publicēts "Journal of the American College of Cardiology".
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
