Фото: LETA
Ziemeļu puslodē tuvojoties vasarai, daudzos mostas arī cerības, ka Covid-19 izraisītājs SARS-CoV-2 izgaisīs līdz ar vasarīgākām temperatūrām un spožākiem saules stariem, gluži kā vasarā pierimst gripas izplatība. Tomēr tikko akadēmiskajā izdevumā "Canadian Medical Association Journal" publiskotā pētījumā norādīts, ka pārāk lielas cerības šajā gadījumā nevajadzētu lolot.

Cepiens ultravioletajā starojumā

Šobrīd izpēte par to, vai arī Covid-19 izraisītāja SARS-CoV-2 izplatībai varētu būt sezonāls raksturs atkarībā no laikapstākļiem, ir visai nepilnīga un sākumstadijā, un daudzi no agrīnajiem pētījumiem ir pretrunīgi. Pagaidām aizvien nav nekādu skaidru pierādījumu tam, ka vasara mūs izglābs vēsta tehnoloģiju vietne "Wired".

Naratīvu par vasaru un saules ultravioleto starojumu kā panaceju, iepriekš virzījušas arī visai ietekmīgas personas, tostarp ASV prezidents Donalds Tramps, atsaucoties uz ASV Tēvzemes drošības departamenta Zinānes un tehnoloģiju pārvaldes priekšnieka Viljama Braiena prezentētajiem datiem, kuri liecina, ka SARS-CoV-2 ātri iet bojā saules staru ietekmē. Jāatgādina, ka toreiz Tramps arī painteresējās, kā būtu ar dezinfekcijas līdzekļu injicēšanu, ja jau reiz tie nogalina vīrusu, izraisot plašu sašutumu veselības profesionāļu aprindās.

Jā, ir pierādīts, ka konkrēta viļņu garuma diapazona ultravioletais (UV) starojums tiek galā ar dažādiem patogēniem – baktērijām, vīrusiem. Galu galā to jau desmitgadēm ilgi izmanto arī medicīnisko instrumentu dezinfekcijai. Taču tas nebūt nenozīmē, ka to var izmantot cilvēku dezinficēšanai. Tik tiešām – publiskajā telpā ir izskanējuši arī ieteikumi, kāpēc gan pie ieejas cilvēku plaši apmeklētās vietās – stacijās, lielveikalos utt. – nevarētu izveidot UV starojuma arkas, kas dezinficētu visus apmeklētājus.

Tā nebūtu laba ideja, raidorganizācijai BBC uzsver "UV Light Technology" pārstāvis Dens Arnolds. Viņa pārstāvētā kompānija ražo lietošanā slimnīcās, farmācijas uzņēmumos un pārtikas ražošanas uzņēmumos paredzētas dezinfekcijas iekārtas.

"Esam saņēmuši jautājumus par saviem produktiem – kāpēc gan neuzstādīt vienu no jūsu UV starojuma ierīcēm pie ieejas lielveikalā, lai cilvēki varētu šajā gaismā pastāvēt pāris sekundes, pirms dodas iekšā? Jūs burtiski cepinātu cilvēkus," brīdina Arnolds.
Arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) brīdina, ka UV starojumu roku vai citu ķermeņa daļu sterilizācijai nevajadzētu izmantot.

UV starojumu pēc viļņu garuma var iedalīt UVA (315–400 nanometri), UVB (280–315 nanometri) un UVC (100–280 nanometri) starojumā.

No Saules saņemam gan UVA, gan UVB starojumu. Lielākā daļa UVA starojuma sasniedz zemi un iekļūst ādas zemākajos slāņos (dermā), radot netiešus DNS bojājumus, izraisot priekšlaicīgu ādas novecošanos, grumbas, pigmentācijas plankumus, ādas tonusa un elastīguma zudumu. Zemi sasniedz arī aptuveni 1% UVB starojuma, kas iekļūst ādas augšējos slāņos (epidermā), izraisot ādas apsārtumu un apdegumu un radot tiešus DNS bojājumus šūnās un palielinot risku saslimt ar ādas vēzi. Savukārt UVC starojumu visai sekmīgi absorbē ozona slānis mūsu planētas atmosfērā, taču mākslīgi radītu UVC starojumu izmanto dezinfekcijai dažādās jomās – medicīnā, pārtikas ražošanā, arī ūdens attīrīšanas procesā.

Kaut pagaidām vēl nav pārāk daudz datu par UVC starojuma iedarbību tieši pret SARS-CoV-2, līdzšinējie pētījumi liecina, ka tas tiek galā ar citiem koronavīrusiem, piemēram, SARS izraisītāju SARS-CoV-1.

Ķīna jau šobrīd pilnās burās izmanto UVC starojumu, piemēram, pa nakti dezinficējot sabiedriskā transporta vienības. Tāpat tas tiek likts lietā, lai dezinficētu virsmas, naudu.

Фото: AFP/Scanpix/LETA

Taču ir viens liels "bet" – UVC starojumam nevajadzētu pakļaut cilvēkus. "UVC ir patiesi "nejauka štelle". Lai tiktu pie apdeguma no UVB starojuma, var paiet vairākas stundas, bet UVC gadījumā tas prasīs sekundes. Ja tiek apstarotas acis… vai zināt to grauzošo sajūtu, ja sanāk ieskatīties saulē? UVC gadījumā pēc dažām sekundēm būs 10 reižu nepatīkamāk," BBC citē "UV Light Technology" pārstāvi Arnoldu.

Jā, ir pamats uzskatīt, ka arī UVA un UVB starojums, kas ar saules gaismu sasniedz zemi, jaunajam koronavīrusam nepatīk, taču datu aizvien ir maz, nepieciešams vairāk pētījumu – cik ilgā laikā konkrētos apstākļos (aerosolā, uz virsmām, pie kāda gaisa mitruma utt.) tas iznīcina patogēnu.

Kanādas zinātnieki skeptiski

Jāatgādina, ka jau pašlaik novērojumi liecina – jaunais koronavīruss izplatās faktiski visā pasaulē, neatkarīgi no klimata joslām. Šobrīd vienīgais no Covid-19 brīvais kontinents joprojām ir Antarktīda, kur savas dienas pētnieciskajos kompleksos vada polārpētnieki no visas pasaules.

Taču tiem, kas visas cerības liek uz vasaru, tās nedaudz "piebremzēt" varētu likt "Canadian Medical Association Journal" publicētais pētījums, kurā secināts, ka nav statistiski nozīmīgas saiknes starp vīrusa izplatību un platuma grādiem/temperatūru.

Šie ir tikai sākotnējie rezultāti, taču globālas pandēmijas laikā prātīgāk ir ievērot lielāku piesardzību un ņemt vērā sliktākos iespējamos scenārijus.

Фото: AP/Scanpix/LETA

"Veicot sākotnējo pētījumu, bija cerība, ka platuma grādi un temperatūra ir faktors. Taču, atkārtojot pētījumu ar daudz striktāku metodiku, rezultāts bija pavisam cits," skaidro Toronto Universitātes pētnieks, kurš specializējas veselības politikas jautājumos, Pīters Jūni.

Zinātnieki apkopoja datus par 144 apgabaliem, kuros ir vismaz 10 reģistrēti Covid-19 gadījumi. ASV, Kanādā un Austrālijā tika apkopoti dati par atsevišķiem štatiem, teritorijām un provincēm, bet citviet pasaulē gadījumi tika aplūkoti valstu griezumā. No datu kopas tika izņemtas valstis, kur pētījuma sākšanas brīdī vīruss jau izplatījās pilnā sparā – Ķīna, Itālija un Irāna.

Ņemot vērā dažādus faktorus, tostarp inkubācijas periodu (14 dienas), apgabala atrašanās vietu, temperatūru un mitrumu minētajā vietā, kā arī ieviestos vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumus, secināts, ka vīrusa izplatībai nav korelācijas ar platuma grādiem vai temperatūru, bet ir vāja korelācija ar relatīvo vai absolūto mitrumu.

Spēcīga korelācija ar vīrusa izplatību bija ieviestajiem noteikumiem – aizliegumam pulcēties, skolu slēgšanai, sociālās distancēšanās nosacījumiem.

"Vasara nebūs tā, kas liks vīrusam pazust. Ir svarīgi, lai cilvēki to saprastu," vietne "Science Alert" citē epidemioloģi Dionu Gensinku, vienu no pētījuma līdzautorēm. "Ieviestie ierobežojumi ir ļoti svarīgi, jo šobrīd tie ir vienīgā lieta, kas patiešām strādā vīrusa izplatības iegrožošanai," piebilst eksperte.

Visu pētījumu vari lasīt, klikšķinot šeit.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !