Kā cilvēce raudzījās uz Mēnesi, pirms uzkāpa uz tā

No brīža, kad saprātīgais cilvēks pirmoreiz pacēla acis uz naksnīgajām debesīm, Mēness allaž piesaistījis mūsu skatus, prātus un domas. Jo uz Mēnesi taču var ilgi skatīties, kamēr Saule uzreiz izdedzinās acis. Kad cilvēks jau bija sapratis pasaules un Visuma uzbūvi, uzreiz sagribēja uzzināt, kas uz tā Mēness īsti ir. Paurķēties, pabakstīt. Un kur tad vēl Mēness tumšā puse!

Mēness cikls ir 29 dienas un 13 stundas, kas ir apmēram viens kalendāra mēnesis. Turklāt pats jēdziens “mēnesis” ir radies tieši no paša debess ķermeņa. Arī pirmie kalendāri bija t.s. lunārie, jo regulārais un paredzamais Mēness cikls – no “tukša” līdz “pilnam” – ļāva senajiem cilvēkiem ieviest savā ikdienā loģisku kārtību un ritmu.

Lunārais kalendārs ir ar nesalīdzināmi senāku vēsturi nekā tagadējā laika skaitīšana, jo Mēness kalendāru lietoja vairākus desmitus tūkstošu gadu, kamēr Saules kalendāra “kontā” ir tikai pārsimt gadu – kopš gregoriāniskā kalendāra ieviešanas. Turklāt vēl joprojām vairākās lielajās pasaules kultūrās jaunā gada atnākšanu svin pēc Mēness, nevis Saules kalendāra – ķīnieši, ebreji un musulmaņi.