Iespaidīgs atklājums purvā pie Kembridžas – 'britu Pompeji'

Mums gribētos domāt, ka bronzas laikmeta ļaudis dzīvoja tumšās un primitīvās būdās, taču arī viņi pazina un novērtēja ērtības un plašumu, liecina arheologu atradumi Lielbritānijā. Tur uziets 3000 gadus sens ciemats, kas bija uzbūvēts pie upes un jau nodēvēts par "britu Pompejiem", jo apmetne gāja bojā ugunsgrēkā. Purvainā apkārtne ļāvusi šīs apmetnes liecībām teicami saglabāties.

Apbūve sastāv no pieciem apļveida mājokļiem, pilniem ar sadzīves priekšmetiem, kas atspoguļo ikdienas dzīvi pirms aptuveni 3000 gadiem. Saskaņā ar pieejamajiem pierādījumiem, tā bija mierīga apmetne, ko uzcēla prasmīgi celtnieki.

19. martā publicēts Kembridžas Universitātes arheologu pētījums, kurā speciālisti iedziļinās apmetnes detaļās. Šis aizvēsturiskais ciems būvēts aptuveni 850. gadā pirms mūsu ēras un uzcelts purvainā mitrājā, ko vietējie dēvē par Fensu vai Fenlendu. Izrakumi tur notika 2015. un 2016. gadā pēc tam, kad apmetne tika atklāta pie Vitlsijas pilsētas uz ziemeļrietumiem no Kembridžas.

Pētnieki norāda, ka apmetne atklāj unikālu apļveida arhitektūras plānu, dod ieskatu mājas interjerā un šajā teritorijā savulaik dzīvojošo cilvēku ikdienā. Vizualizācijas, kā šī apmetne varēja izskatīties, aplūkojamas Kembridžas Universitātes vietnē.

"Šie cilvēki bija zinoši un pieredzējuši celtnieki. Viņi bija izstrādājuši dizainu, kas lieliski piemērots purvainajai vietai," ziņojumā saka pētījuma līdzautors arheologs Marks Naits. "Izrakumu laikā radās sajūta, ka bronzas laikmeta iedzīvotāji tikko bija pametuši šo vietu. Varēja gandrīz redzēt un sajust viņu pasauli, sākot no spīdīgajiem metāla instrumentiem, kas karājās pie sienām, līdz uzvārītajai putrai."

Apmetnē uzietas kopumā piecas ēkas ar taciņām, kas tās savieno. Apmetni apjož apmēram 19 metrus augsts žogs, veidots no baļķiem ar noasinātiem galiem. Sākotnējā apmetne gan bijusi divreiz lielāka – 20. gadsimta sākumā puse no tās atliekām tika izraktas. Pētnieki uzskata, ka tur dzīvojuši apmēram 60 cilvēki, kas bija sadalījušies atsevišķās ģimenēs.

"Apmetnes izpēte līdzinājās nekustamā īpašuma aģenta tūrei pa bronzas laikmeta māju," salīdzina viens no pētījuma līdzautoriem Deivids Gibsons.

Šajā galvenajā mājā arheologi atrada keramikas un koka traukus, tostarp krūzes, bļodas un lielas uzglabāšanas burkas. Daži katli pat tika veidoti tā, lai tos varētu salikti vienu otrā vietas ietaupīšanai. Viņi arī atrada metāla instrumentus gar ēkas austrumu pusi un tukšu vietu ziemeļrietumu pusē, kas, viņuprāt, tika izmantota kā guļamzona.

Visticamāk, ēkā kopā ar cilvēkiem dzīvoja arī sīki mājlopi – pētnieki nav atraduši liecības, ka mājinieki gājuši bojā ugunsgrēkā, bet ir pierādījumi, ka mājā dzīvi sadeguši daži pusgadu veci jēri. Tas pētniekiem ļauj pieņemt, ka ugunsgrēks noticis vasaras beigās vai rudens sākumā, kad aitām dzimst jēri.

Katram no apaļo māju jumtiem bija trīs kārtas. Izolācijas kārta no niedrēm bija pārklāta ar velēnu un māla slāni.

"Aukstajā ziemā, kad pāri purviem brāzās vēji, šīs apaļās mājas bija diezgan omulīgas," stāsta darba līdzautors un Kembridžas Universitātes arheologs Kriss Veikfīlds.

Zem pirmās konstrukcijas tika atrasts arī neskarts puscirvis. Iespējams, tas bija sava veida veiksmes simbols vai ziedojums gariem pēc apmetnes iekārtošanas.

Neskatoties uz to, ka tūkstošiem gadu atradušies dubļos, daudzi artefakti joprojām saglabājuši ikdienas lietošanas pazīmes. Tā tika atrasta keramikas bļoda, uz kuras bija redzami izgatavotāja pirkstu nospiedumi, un tajā atradās ēdiena atliekas ­– kviešu graudu biezputra, kas sajaukta ar dzīvnieku taukiem, un maisīšanai izmantotā koka lāpstiņa bija atbalstīta pret bļodas iekšpusi.

"Šķiet, ka iemītnieki saglabāja dzīvnieku taukus, lai izmantotu tos kā piedevu putrai," saka Veikfīlds. "Apmetne sniedz mums ieskatu bronzas laikmeta brokastu un vakariņu receptēs."

Tika atrasti arī nelielu suņu galvaskausi, kas norāda, ka šie dzīvnieki jau bija piejaucēti. Iedzīvotāji, visticamāk, vietējos mežos medīja mežacūkas un briežus, ganīja aitas un audzēja kviešus un linus. Ūdensceļi, iespējams, bija ļoti būtisks transporta ceļš. Pētnieki atrada deviņu baļķu laivu un kanoe laivu paliekas, kas bija izdobtas no koku stumbriem.

Apmetnē tika arī atrasti priekšmeti, kam bijusi liela vērtība, piemēram, dekoratīvas krelles. Lielākā daļa šo kreļļu nākušas no tālām zemēm Ziemeļeiropā, Austrumeiropā un pat Tuvajos Austrumos. "Šādas preces pakāpeniski ceļoja tūkstošiem jūdžu garā mazu darījumu sērijā," norāda Veikfīlds.

Kad izcēlās ugunskurs, kas iznīcināja šo apmetni, pārogļošanās un slapjās augsnes ķīmiskās īpašības ārkārtīgi labi saglabāja objektus un struktūras. Tas atgādina Pompejus, kur zinātnieki 19. gadsimta vidū atrada izcili saglabājušos artefaktus pēc Vezuva izvirduma mūsu ēras 79. gadā.

Atšķirībā no Vezuva ierakstiem par zemestrīcēm, vulkānu izvirdumiem un smacējošām toksiskām gāzēm, informācija par to, kas izraisīja šo ugunsgrēku, visticamāk, laika gaitā ir zaudēta.

"Ugunsgrēka iemesls, kas iznīcināja apmetni, visticamāk, nekad netiks zināms," sacīja Gibsons. "Daži apgalvo, ka tas varētu būt bijis uzbrukums, jo iemītnieki nekad nav atgriezušies pēc savām mantām, kuras būtu bijis diezgan viegli izņemt no seklajiem ūdeņiem."

Cita versija ir nelaimes gadījums, kad ugunsgrēks izcēlies kādā no mājām un ātri izplatījies uz blakus būdām.

"Tādas apmetnes mūžs ir varbūt viena paaudze, un cilvēki, kas to uzcēla, iepriekš bija uzcēluši līdzīgas. Var gadīties, ka pēc ugunsgrēka viņi vienkārši uzbūvēja jaunu," piebilst Gibsons. "Iespējams, daudzu citu šādu apmetņu paliekas ir visā Fenlandē un gaida, kad mēs tās atradīsim."