Spāņu galjona "San José", kas vairāk nekā 300 gadus kairina gan dārgumu meklētāju, gan valstu, muzeju un vēsturnieku prātus, drīzumā varētu atkal ieraudzīt saules gaismu, vēsta "The Guardian".
Svarīgākais izrāviens 1708. gadā nogrimušā kuģa meklējumos notika 2015. gadā, kad Kolumbijas jūras spēki Karību jūrā uzgāja "San José" vraku un attiecīgi arī visu vērtīgo kravu, ko galjona veda.
Kāpēc šis kuģis tik svarīgs? Jo tā vērtība ir ne vairāk un ne mazāk kā 17 miljardi dolāru – par tādu summu novērtēti dārgumi, kas atradās tā tilpnēs, un arī pats kuģis kā artefakts. Kopš kuģa atrašanas par vērtīgo atradumu nu stīvējas Kolumbija, Spānija, Bolīvijas indiāņi un pat kāds ASV uzņēmums, kas nodarbojas ar nogrimušu vraku un dārgumu izcelšanu. Strīdā iejaukušās gan valstu augstākās tiesas, gan UNESCO.
Taču astoņus gadus pēc atklājuma amatpersonas beidzot ir gatavas nolikt politiku malā un šā gada aprīlī sākt artefaktu izcelšanu.
"Šo galjonu uztver kā dārgumu krātuvi. Mēs vēlamies šo nodaļu aizvērt," saka Kolumbijas Antropoloģijas un vēstures institūta direktore Alhena Kaisedo. "Mēs nedomājam par dārgumiem. Mēs domājam par to, kā piekļūt vēsturiskajai un arheoloģiskajai informācijai."
"San José" bija ceļā uz Eiropu, un dārgumi – zelts, sudrabs un dārgakmeņi – bija paredzēti kara finansēšanai. Taču to 1708. gadā netālu no Karību ostas pilsētas Kartahenas nogremdēja britu kara kuģi. Šis notikums arī fiksēts Samuela Skota gleznā, kas redzama raksta titulattēlā.
Kolumbijas Antropoloģijas un vēstures institūts cer, ka kuģa vraku izdosies veiksmīgi izcelt. Tas īpašā, speciāli tam izveidotā muzejā ļautu iepazīties ar "noslēpumiem, ko glabā okeāna dzelme", saka Kaisedo. Tas ir jauki un cēli, taču gan vietas, gan kuģa atlieku izpēte rāda, ka šo plānu nebūs nemaz tik viegli realizēt. Līdz šim tikai daži kuģi, kas līdzīgi "San José", tikuši atgūti, un neviens nekad nav ticis izcelts no siltajiem tropiskajiem ūdeņiem.
"Tas ir milzīgs izaicinājums, un tas nav projekts, kuram būtu daudz precedentu. Savā ziņā mēs esam pionieri," sacīja Kaisedo.
Tuvākais salīdzinājums būtu Anglijas karaļa Henrija VIII flotes flagmanis "Mary Rose", kas nogrima 1545. gadā kaujā ar Francijas floti pie Portsmutas krastiem. Šo kuģi gandrīz 10 gadus pētīja simtiem nirēju, no kuriem daudzi bija brīvprātīgie, līdz 1982. gadā to izcēla no ūdens. Šodien tas, kas palicis pāri no "Mary Rose" korpusa, ir apskatāms īpašā šim kuģim izveidotā muzejā.
Kolumbijas flote ir pētījusi "Mary Rose" un citus līdzīgus seno vraku glābšanas projektus, lai noskaidrotu, kā varētu izcelt un saglabāt 40 metrus garo kuģi un tā saturu, vrakam virszemē uzreiz nesabrūkot pīšļos.
""San José" ir ļoti, ļoti īpašs kuģis. Tas ir salīdzināms ar "Mary Rose", jo tika radīts Spānijas tehnoloģiju un kuģu būves kulminācijas laikā," saka Portsmutas Universitātes asociētā profesore Anna Koutsa. "Ir tik daudz jautājumu, uz kuriem "San José" varētu palīdzēt atbildēt!"
"San José" veda arī stikla, porcelāna un ādas izstrādājumus, un vēsturnieki cer, ka kuģa krava varētu sniegt izpratni par globālajiem 18. gadsimta tirdzniecības tīkliem, Spānijas sarežģīto koloniālo hierarhiju un 600 uz kuģa esošo jūrnieku dzīvi.
Taču, ja "Mary Rose" dusēja vēsos Anglijas piekrastes ūdeņos, "San José" nogrima dziļos, tropiskos ūdeņos, kas var ļoti negatīvi ietekmēt kuģa korpusa stāvokli un tā atgūšanu padarīt par vienu no dārgākajām un sarežģītākajām šāda veida operācijām vēsturē.
"Kuģa saturs ir patiešām daudzveidīgs, un mums nav ne jausmas, kā tas reaģēs, nonākot saskarē ar skābekli. Mēs pat nezinām, vai ir iespējams jebko izcelt no ūdens, to nesabojājot," saka Kaisedo.
Precīza vraka atrašanās vieta ir valsts noslēpums, lai aizsargātu vietu no laupītājiem, taču Kolumbijas varas iestādes ir atklājušas, ka tas atrodas 600 metrus zem jūras līmeņa — pārāk dziļi, lai ūdenslīdēji to sasniegtu.
Valsts militārpersonas pašlaik izstrādā zemūdens robotus, kas vispirms fotografēs, filmēs un kartēs vraku, pirms rūpīgi mēģināt to izcelt.
Tas, cik daudz varēs izglābt no vraka, būs atkarīgs no neskaitāmiem faktoriem: jūras straumēm, ūdens temperatūras, nogulsnēm, kurās vraks ir iegrimis, un pat no tā, kādi dzīvnieki vrakā tagad dzīvo, norāda "Mary Rose" pētniecības programmas vadītājs Alekss Hildreds.
"Turklāt kuģis aizdegās," saka Hildreds. "Izceltkuģi un izveidot muzeju būs ļoti grūti, ļoti dārgi un neticami liels izaicinājums... Un turklāt visi grib sev kādu gabaliņu no tā. Tas ir murgs!"
Tiesiskā cīņā ar Kolumbiju bija iesaistīts ASV bāzētais uzņēmums "Sea Search Armada" (SSA), kas apgalvoja, ka tieši SSA bija tie, kas 1981. gadā atrada apgabalu, kurā "San José" nogrimis. SSA uzstāja, ka Kolumbija piekritusi sadalīt peļņu, taču 2011. gadā ASV tiesa atzina galjonu par Kolumbijas valsts īpašumu.
Arī Bolīvijas pamatiedzīvotāju kopienas ir izteikušas pretenzijas uz iespējamām bagātībām, apgalvojot, ka dārgumos izmantoto sudrabu un zeltu, visticamāk, ir ieguvuši viņu senči.
Kolumbijas Kultūras ministrija paziņojusi, ka pirmo izpētes posmu finansēs valdība, piešķirot tam 7,3 miljonus ASV dolāru, un nepārdos nevienu no vērtīgajiem artefaktiem, uz ko 2018. gadā aicināja arī UNESCO.
""San José" stāstā vienmēr galvenais bijusi nauda. Briti gribēja kuģi pārtvert, lai nauda netiktu Spānijai, tad uz kuģa esošie dārgumi noteica vraka arheoloģiskos meklējumus," sacīja Kouta. "Tad kuģa izpēti traucēja strīdi. Būtu jauki, ja vienreiz nauda aizietu otrā plānā un tā vietā sāktos kultūras sadarbība, lai kuģi kārtīgi izpētītu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
