Mēs lepojamies ar saviem senajiem ozoliem, bet grieķi mūs pamatīgi pārtrumpo ar olīvkoku, kas pieredzējis lielu daļu pasaules vēstures notikumu un joprojām dod augļus.
Nav iespējams precīzi noteikt Anovuves ciematā Krētā augošā olīvkoka vecumu, taču tas noteikti nav jaunāks par 2000 gadiem. Koka stumbrs ir izkurtējis, tāpēc gadu skaitu nevar noteikt ar radioaktīvo izotopu palīdzību. Tiek lēsts, ka koka vecums ir starp diviem un četriem tūkstošiem gadu.
Lai arī citi koki pasaulē ir vēl krietni vecāki, īpaši Ziemeļamerika bagāta ar tādiem, Anovuves olīvkoks tiek uzskatīts par senāko savā sugā, kas turklāt joprojām dod augļus. Eiropā nopietnākais konkurents – "Stara Maslina" olīvkoks Melnkalnē. Šis koks izskatās spokaini, jo viena puse tam nodegusi, kad kokā iespēra zibens.
Olīvas mūsdienu Grieķijas teritorijā tiek kultivētas kopš akmens laikmeta. Arheoloģiskajos izrakumos identificētie olīvu ziedputekšņi datējami ar 7000 gadiem p.m.ē., taču sākotnēji pāris tūkstošus gadu olīvkoki vairāk tika izmantoti koksnei, nevis kā pārtikas izejviela.
Atsauces uz olīveļļu ir antīko autoru Hērodota un Plīnija Vecākā darbos, tā pieminēta arī Vecajā derībā. Krētas teritorijā norādes uz olīvkoku audzēšanu ir apmēram 3000 gadu senas, kas ļauj pieņemt, ka vismaz tikpat sens ir arī Anovuves olīvkoks, turklāt netālu no tā tika uzietas divas "ģeometrijas perioda" (900. – 700. g.p.m.ē.) kapsētas.
Zinātnieki jau nebūs zinātnieki, ja neizpētīs objektu "līdz vīlītei". Tā 2021. gadā pētnieki paņēma Anovuves olīvkoka lapu paraugus – no vainaga un apakšējās daļas –, lai veiktu ģenētisko analīzi. Publicētajā pētījumā secināts, ka abiem paraugiem ir atšķirīga ģenētiskā izcelsme, kas pierāda, ka šis senais koks ir potēts vismaz vienu reizi.
Pamatojoties uz genoma sekvencēm, paraugs no Anovuves koka augšdaļas, kas dod augļus, uzrādīja saistību ar mūsdienu grieķu olīvkoku šķirni "Mastoidis", savukārt potcelms ar saknēm, kas nodrošina koku ar ūdeni un barības vielām, uzrādīja līdzību ar mūsdienu šķirni "Megaritiki".
"Seno olīvkoku izpēte ir vērtīga, lai atklātu nezināmus ģenētiskos resursus un izprastu olīvu domesticēšanas vēsturiskos procesus," teikts pētījumā.
Kopš 1997. gada Anovuves olīvkoks valsts nozīmes kultūras piemineklis, bet 2009. gadā tam blakus atvēra nelielu muzeju, ko ik gadu apmeklē 20 000 interesentu.
Anovuves olīvkoks ir nozīmīgs arī ar to, ka 2004. gada Atēnu un 2008. gada Pekinas vasaras olimpisko spēļu uzvarētājiem pasniedza vainagus ar šā koka zariem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
