Lāsts, kura nebija. Patiesais Tutanhamona kapeņu atradēju liktenis

Slavenu lāstu ir daudz, bet labāk zināmais saistīts ar Ēģiptes "zelta puisēnu" Tutanhamonu – ka tie, kas atvērs viņa kapenes, mirs šausmīgā nāvē. Sagadījās tā, ka šis "lāsts" piepildījās, tā radot bagātīgu augsni ne tikai māņticībai, bet arī neizsīkstošai iedvesmai kinoindustrijā, lai gan desmitiem (un varbūt pat simtiem) citu Tutanhamona kolēģu mūža mājas tika izlaupītas, aci i nepamirkšķinot un par lāstiem nedomājot. Un ne tikai ēģiptieši prata sacerēt lāstus...

Kas ir lāsts? Skaidrojošā vārdnīca saka: draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums, izteikums. Lāstus var "uzlikt" un arī "noņemt" – tas joprojām ir vesels rūpals, ko "Delfi" savulaik pētīja.

"Nāve ar saviem spārniem nogalinās to, kas traucēs faraona mieru"

Kad 1922. gadā britu arheologs Hovards Kārters kopā ar savu finansētāju un draugu, Karnavornas grāfu, lordu Džordžu Herbertu, pēc 15 gadu meklējumiem atrada faraona Tutanhamona kapenes, tas kļuva par vienu no dižākajiem vēstures atklājumiem – un arī par vienu no baisākajiem, ja tic mistikai.

Bez zelta, dārglietām un valdnieka mūmijas vienā no apbedījuma telpām tika atrasta arī necila māla plāksnīte, uz kuras bija rakstīts – "Nāve ar saviem spārniem nogalinās to, kas traucēs faraona mieru". Skaidrs, ka šim uzrakstam bija jāaizbiedē māņticīgie kapeņu izlaupītāji pirms vairākiem tūkstošiem gadu, taču šis lāsts itin drīz rada skaļu atbalsi arī 20. gadsimta sabiedrībā. Un joprojām tiek ar baudu "izgaršots" filmu industrijā.

Saprotams, ka māla plāksnītes brīdinājumu neviens neņēma vērā un arheologi pa tukšo iztīrīja Tutanhamona kapenes – tajās atrastie artefakti nodrošināja darbu veselām vēsturnieku paaudzēm, izpēte notiek joprojām. Lai vai kā, Kārtera pētnieku grupā, kā daudziem šķita, mistiski sāka iet bojā cilvēki. Vispirms jau pats lords Karnavorns četrus mēnešus pēc atklājuma, tad vairāki ekspedīcijas dalībnieki un pat Kārtera draugi.